Cik vēl ilgi tā?

Kādreiz populārs zaļi domājošu cilvēku vidū bija šāds teiciens:"Izmantojot Zemes resursus, mēs īstenībā tos aizņemamies no saviem bērniem." Diemžēl, lielākā cilvēces daļa joprojām dzīvo pēc principa: "Mēs negaidām dāvanas no dabas. Mēs tās paņemam paši." Kas gan mūs sagaida nākotnē?

 

 

Žurnāla "National Geographic" specizdevumā "Zemes pulss. Pasaules valstis 2010" ir minēti šādi, īstenībā traģiski fakti, kas neko labu nesola nākošajām paaudzēm, ja vien... ja vien cilvēce nespēs mainīties.
Pašlaik uz Zemeslodes dzīvo 6.8 miljardi cilvēku. Katru gadu viņi patērē tik daudz Zemes resursu, ko Zeme ir spējīga atjaunot 1,4 gadu laikā. Un tie ir tikai atjaunojamie resursi! Taču tālākie dati ir vienkārši šokējoši.
Ja visas pasaules cilvēki patērētu tik daudz resursu, cik patērē ASV, tad gada laikā tiktu patērēts tik daudz, ka Zemei to vajadzētu atjaunot... 5,4 gadus.
Ja visas pasaules cilvēki patērētu tik daudz resursu, cik patērē briti, Zemei to būtu jāatjauno 3,1 gads. Dienvidāfrikāņi turas pasaules līmenī - 1,4 gadi. Mazliet mazāk - Argentīna - 1,2 gadi. Pat tik maza  valsts kā Kostarika pārsniedz savu kredītu Zemei - 1, 1 gads. Pagaidām stipri atpaliek indieši - 0,4 gadi.Taču mēs zinām, kādu uzrāvienu sāk taisīt šī valsts, kas iedzīvotāju skaita ziņā grib apsteigt Ķīnu un jau domā par saviem kosmosa kuģiem.
Kā Zeme tiks ar to visu galā? Vai pašreizējo fantastu uzdevums nebūtu celt trauksmi, nevis gremdēties fantāzijas pasauļu izdomātajos notikumos. Varbūt tomēr zinātniskajai fantastikai ir lemts atdzimt?