Kā ZF un fantāzija izskatās sieviešu acīs? Nav jau tā, ka es piekrītu katram burtam („Bezgalīgo karu” ir sarakstījis daudz gudrāks un sarkastiskāks cilvēks, kā varētu likties pēc īsā apraksta rakstā), taču, kas ir jocīgi: uzskaitītās „sliktās” grāmatas manā prātā jau nav labas pašas par sevi. Es nekad neesmu sapratis to laimi, kuri lasa Ennu Makkefriju (es tiku vaļā no visām viņas grāmatām pie pirmās iespējas). Man nesaprast kaifu no „Šannaras” un Braiana Sandersona. Es neesmu bijis un nebūšu Artūra Klārka fans, kaut arī novērtēju viņa „Bērnības galu” (taču ne jau tās bezjēdzīgās odisejas).
No otras puses, jā, Konija Villisa ir lieliska, un Vernors Vindžs – arī. No trešās – interesanti, ka nav minēta „Kāpa”, kur ar varonēm arī viss ir kārtībā (dotajā kvazifeodālajā sabiedrībā). Džina Vulfa te nav nemaz. Nav Geimana, Vonnegūta, Karda.
No piektās puses, es neredzu īpašu jēgu „Bekdelas testā” tā iemesla dēļ, ka tā neizpilde nav līdzvērtīga dzimuma aizspriedumiem. Ja es saņemtos un sāktu aprakstīt savu dzīvi, es neizietu pretējo kritēriju – starp maniem draugiem-paziņām-kolēģiem sieviešu ir daudzreiz vairāk par vīriešiem. Un kas? J Svarīgs ir mesidžs, nevis kāda, tādu īpašību apveltīta personāža esamība-trūkums tekstā.
[Uzreiz atcerējos, visos mūsdienu amerikāņu seriālos obligāti jābūt kādam varonim – afroamerikānim – t.p.]
Tās bija viņa domas par šo rakstu, kuras autore ir pacentusies izlasīt visas 100 grāmatas no "labāko", kā viņa saka fantastikas grāmatu saraksta.
Minētais, labāko ZF un F grāmatu saraksts ir šeit.
http://www.npr.org/2011/08/11/139085843/your-picks-top-100-science-fiction-fantasy-books
Tas tiešām ir labs saraksts un principā - te ir klasiskais gadījums, kad tēmas profesionāļa viedoklis parasti nesakrīt ar tautas viedokli attiecībā uz iepriekšējo. Arī, pēc manām domām, sarakstā ir grāmatas, kas manā 100 labāko sarakstā nebūtu.
Bekdelas tests, izdomājusi amerikāņu karikatūriste Elisone Bekdela, pierakstot ideju savai draudzenei Lizai Vollesai. Ja grāmatā bez vīriešiem ir vismaz divi sieviešu tēli, kas sarunājas savā starpā, tad grāmatu par uzskatīt par nenaidīgu pret sievietēm. Pretējā gadījumā - redzami dzimuma aizspriedumi.
Kā ZF un fantāzija izskatās sieviešu acīs? Nav jau tā, ka es piekrītu katram burtam („Bezgalīgo karu” ir sarakstījis daudz gudrāks un sarkastiskāks cilvēks, kā varētu likties pēc īsā apraksta rakstā), taču, kas ir jocīgi: uzskaitītās „sliktās” grāmatas manā prātā jau nav labas pašas par sevi. Es nekad neesmu sapratis to laimi, kuri lasa Ennu Makkefriju (es tiku vaļā no visām viņas grāmatām pie pirmās iespējas). Man nesaprast kaifu no „Šannaras” un Braiana Sandersona. Es neesmu bijis un nebūšu Artūra Klārka fans, kaut arī novērtēju viņa „Bērnības galu” (taču ne jau tās bezjēdzīgās odisejas).
No otras puses, jā, Konija Villisa ir lieliska, un Vernors Vindžs – arī. No trešās – interesanti, ka nav minēta „Kāpa”, kur ar varonēm arī viss ir kārtībā (dotajā kvazifeodālajā sabiedrībā). Džina Vulfa te nav nemaz. Nav Geimana, Vonnegūta, Karda.
No piektās puses, es neredzu īpašu jēgu „Bekdelas testā” tā iemesla dēļ, ka tā neizpilde nav līdzvērtīga dzimuma aizspriedumiem. Ja es saņemtos un sāktu aprakstīt savu dzīvi, es neizietu pretējo kritēriju – starp maniem draugiem-paziņām-kolēģiem sieviešu ir daudzreiz vairāk par vīriešiem. Un kas? J Svarīgs ir mesidžs, nevis kāda, tādu īpašību apveltīta personāža esamība-trūkums tekstā.
[Uzreiz atcerējos, visos mūsdienu amerikāņu seriālos obligāti jābūt kādam varonim – afroamerikānim – t.p.]
Tās bija viņa domas par šo rakstu, kuras autore ir pacentusies izlasīt visas 100 grāmatas no "labāko", kā viņa saka fantastikas grāmatu saraksta.
Minētais, labāko ZF un F grāmatu saraksts ir šeit.
http://www.npr.org/2011/08/11/139085843/your-picks-top-100-science-fiction-fantasy-books
Tas tiešām ir labs saraksts un principā - te ir klasiskais gadījums, kad tēmas profesionāļa viedoklis parasti nesakrīt ar tautas viedokli attiecībā uz iepriekšējo. Arī, pēc manām domām, sarakstā ir grāmatas, kas manā 100 labāko sarakstā nebūtu.
Bekdelas tests, izdomājusi amerikāņu karikatūriste Elisone Bekdela, pierakstot ideju savai draudzenei Lizai Vollesai. Ja grāmatā bez vīriešiem ir vismaz divi sieviešu tēli, kas sarunājas savā starpā, tad grāmatu par uzskatīt par nenaidīgu pret sievietēm. Pretējā gadījumā - redzami dzimuma aizspriedumi.