Pēc galotnes.
Niks Perumovs pabeidz 2003. gadā iesākto vērienīgo ciklu “Maga karš” ar grāmatu “Maga karš: Spēles gals”. Spēle ir nospēlēta, stāsts par nekromantu Fesu ir beidzies, daudzu mīlētajā sāgā sižeta līnijas ir savienotas un sāgai ir pielikts punkts. Finālā iegūta Labākās grāmatas balva “Moskonā 2006”, Labākā pašmāju cikla turpinājuma balva un “Gada grāmatas” nosaukums “Mir fantastiki” ikgadējā rezumē.
Biļinu varonis.
Viens no pašiem “titulētākajiem” autoriem Oļegs Divovs raksta “Hrabru” [Drošuli]. Neskatoties uz to, ka regulāri šo sacerējumu dēvē par romānu, īstenībā tas ir divu garstāstu cikls pēc senkrievu biļinu motīviem - “Iļja Muromietis un Solovejs-laupītājs”un “Četrdesmit kaliki ar kalikām”[Senajā Krievijā par kalikām sauca klaiņojošus svētceļniekus-invalīdu, visbiežāk, aklus, kas klīda apkārt ubagojot. No turienes vārds “kaļeka” - tulk. p.]. Un slavenais spēkavīrs Iļja Muromietis ar iesauku Hrabrs sākumā cīnās baigu briesmoni, bet vēlāk kļūst par diversantu grupas līderi. Vai velti minēt, ka šis cikls bez balvām nepaliek, tajā skaitā arī no “MF” - Labākā neparastā grāmata.
Pārkrievotie pūķi.
Pašā 21. gadsimta sākumā pelnītā atpūtā dodas Advanced Dungeons & Dragons otrā redakcija un tās vietā nāk daudz veiklāka un loģiskāka Dungeons & Dragons trešā versija. 2006. tās uzlabotais variants nokļūst arī līdz mūsu palestīnām. Izdevniecība “AST”plāno izdot Krievijā visas trīs “bāzes” grāmatas, taču dzīvē šiem labajiem nodomiem nav lemts realizēties – gaismu ierauga tikai “Spēlētāja rokasgrāmata”.
Skurbinošā brīvības smarža.
The Elder Scrolls sērijas spēles nekad nav bijušas ideālas, taču katras iznākšana kļūst par notikumu visiem RPG faniem. Uz šo laiku pēdējā sērijas daļa - The Elder Scrolls4: Oblivion šajā ziņā maz ar ko atšķiras no priekšgājējām. Ja ir vēlēšanās, tad tajā var atrast daudz trūkumus, taču miļzīgā, apburošā spēles pasaule un pārsteigumiem pilnais sižets vienā mirklī liek par tiem aizmirst. Oblivion līdz šim laikam tiek uzskatīta par labāko fantāzijas RPG ar atklātu pasauli.
Miesassargs a la russ.
No Marijas Semjonovas romāna “Vilkusuns”ekranizācijas gaidīja daudz. Ne tikai “Sardžu”komerciālo panākumu atkārtojumu, bet arī jaunu līmeni pašmāju kino fantastikā ar uzsvaru uz jēgu un jūtām. Ak vai... “Pirmā krievu kino fantāzija” kļuva par “pirmajiem kucēniem”. Kinoteātros filma gan atmaksājās (tik tikko), taču Nikolaja Ļebedeva lente izskatās pēc acīmredzama soļa atpakaļ.
Brālis pret brāli.
Amerikāņu sabiedrība piekusa no supervaroņu patvaļībām un valdība nolemj piereģistrēt visus pašpasludinātos taisnības aizstāvjus. Taču daudzi no viņiem Kapteiņa Amerikas vadībā atsakās pakļauties un supervaroņu brālība sašķeļas. Tā sākas traģiskā minisērija “Pilsoņu karš”, kuras scenārists ir Marks Millars. Zirnekļcilvēks atklāj pasaules savu personību, Kapteinis Amerika iet bojā no noslēpumaina slepkavas rokas, “likumīgajiem” superļaundariem atļauj iznīcināt dumpīgos varoņus – episkā krosovera atbalsis joprojām ir dzirdamas visā Marvel visumā.
Vēl:
– - Skots Linčs “Loki Lamoras māņi”;
– - “Fauna labirints”;
– - “Sailenthila”;
– - Harusi Sudzimii “Melanholija”;
– - Star Wars: Legacy - “Zvaigžņu kari” simts trīsdesmit gadus pēc filmu iznākšanas;
– - projekta “Cilvēka genoms” ietvaros publicē hromosomu atšifrējumu.
2007.
Cīņa par Cūkkārpu.
Džoanna Roulinga pabeidz pašu pazīstamāko, pašu mīlētāko, pašu gaidītāko pusaudžu-un-ne-tikai fantāzijas ciklu ar romānu “Harijs Poters un Nāves dāvesti”. Ažiotāža pirms iznākšanas bija neiedomājama: vēl pirms pārdošanas uzsākšanas internetā parādās pirātiskie ieskanējumi no lapaspusēm un feiks (pseidogrāmata) 250 tūkstošu vārdu apjomā, “Amazon” reitingā romāns ieņem pirrmo vietu iepriekšējo pasūtījumu ziņā 16 nedēļas pēc kārtas, bet pirmajā diennaktī tiek pārdoti trīs miljoni eksemplāri. Tulkojums krievu valodā (protams, neoficiāls) Krievijā parādās divarpus mēnešus pirms oficiālā pārdošanas sākuma. Vai tas bija tā vērts? Neabšaubāmi – visiem tiem, kurus bija apbūruši stāsti no maģiskās angļu universitātes. Žēl Dumidoru. Un pūci...
Gandrīz kā LEGO.
Saprātīgi roboti: autoboti un deseptikoni pārnes savas senās nesaskaņas uz Zemi. Pusaudzis-”botāniķis” Sems Vitvikijs izrādās kauju epicentrā... Maikla Beja “Transformeru” scenārijs var kalpot par apliecinājumu slepenajai Holivudas devīzei “Stulbums valda pār pasauli”. Nav gandrīz neviena štampa, kas nebūtu izmantots šajā lentē, kas cītīgi pārvērš cilvēku atpakaļ mērkaķī. Taču, kad transformeri sāk “močīt”cilvēķeļus un viens otru, tad visādi idejiski pārspriedumi lido atkritumu grozā. Bah! Bgdiš! Bum! Kas vēl būtu vajadzīgs laimei? Laikam tikai turza ar popkornu!
Atspirdzinoši līdz drebuļiem.
“Terors” - ar ko mums asociējas šis vārds? Sabrukušais Vispasaules tirdzniecības centrs un drūmi tipi ar AK automātiem spalvainajās ķepās? Auksti, ļoti auksti. Tāpēc ka kuģi “Terors” un “Erebuss” dodas uz Kanādas ziemeļu piekrasti, lai meklētu Ziemeļrietumu jūras ceļu no Atlantijas okeāna uz Kluso – un te, pēkšņi, īstas šausmas parādās nevis no amerikāņu supermārketa kaut kur Amerikas nomalē, vai arī ne no cītīgi atrakta kapa. Nē – tās ir tur, starp milzīgiem aisbergiem un mūžīgās tumsas, līdzīgas milzīgam baltajam lācim un no tām nav glābiņa. Paldies, Denam Simonsam – par viņa romānu un patiesi ledainām šausmām.
Sagaidījām!
Ekšens pēc “Piknika ceļa malā” motīviem, galvenais dolgostrojs, kas radies spēļu industrijas postpadomju telpā. Notikumi par kultu kļuvušajā spēlē S.T.A.L.K.E.R.: Černobiļas ēna vēl pirms tās iznākšanas attīstās Zonā, kas radusies ap slaveno AES pēc tam, kad tā “nošķaudījās” otrreiz. Tagad šajā drūmajā pasaulē, ko piepilda anomālijas un spēcīgi artefakti, dzīvo Zonas radīti mutanti un klaidoņi-stalkeri. Divi turpinājumi nostiprina GSC Game garabērna panākumus, bet novelizāciju sērija rada veselu furoru pašmāju grāmatu tirgū.
Geralta atgriešanās.
Populāru romānu spēļu adaptācijas deviņos gadījumos no desmit izrādās vājāki par pirmavotu. Poļu studijas CD Projekt RED “Raganis”(poļu: Wiedźmin) kļūst par retu izņēmumu no šī bēdīgā likuma. Saglabājot drūmo atmosfēru, kas piemīt oriģinālajiem Andžeja Sapkovska romāniem, izstrādātāji ir uzrakstījuši jaunu, košu nodaļu, likās, jau pabeigtajā stāstā par ragani Geraltu un tikai tehniskas problēmas neļauj saukt spēli par ideālu. Pēc gada poļi veic spēles kapitālo remontu un izdod “Ragaņa”papildmetienu, bet 2009. gada rudenī tiek paziņots, ka tiks izdota ilgi gaidītā spēles otrā daļa.
Vēl:
– Marina un Sergejs Djačenko “Vita Nostra”;
– “Prestižs” (The Prestige);
– “Evangelion: 1.0 You Are [Not] Alone”;
– filma “Zelta kompass”;
– Mass Effect.
2008.
Viņu sauc “Nekas”.
Nila Geimana “Stāstiem ar kapsētu” krievu tulkojumā nepaveicās ar nosaukumu – protams, ka īstenībā tā ir “Kapsētu grāmata”. Jo sēkliņa, kas izauga par skaistu koku, ir nākusi no Redjarda Kiplinga “Džungļu grāmatas” un Bods (no angļu “Nobodi” - “Nekas”), bez šaubām, ir Mauglis. Tikai viņu ir savākuši un uzaudzinājuši mirušie, kuri palaikam ir dzīvāki un cilvēciskāki par tiem, kas vēl nav miruši. Astoņi stāsti par zēnu, kas dzīvo kapsētā – par spīti drūmajam nosaukumam – apbrīnojamā veidā padara pasauli labāku.
Trešā atnākšana.
Pagātnē ir kauja soli pa solim, kloķis ir paspējis novecot, bet galvenais sižets prasās pēc kaut kā labāka, taču Fallout 3 saglabā oriģinālo spēļu unikālo atmosfēru un atklāj mūsu priekšā milzīgu, vienlaikus baigu un pievilcīgu Postapokalipses pasauli. Spēli izstrādāja studija Bethesda, taču tā dāvā tādas pašas neatkārtojamas sajūtas , ko leģendārā diloģija Black Isle Studios izpildījumā. Spēles ceturtās daļas parādīšanās ir neizbēgama, taču anonsa no studijas pagaidām nav.
Šī sala nav apdzīvota?
Ar brāļu Strugacku romāna “Apdzīvotā sala” ekranizāciju tika saistītas kolosālas cerības. Lielisks pirmavots – viens. Pazīstami fantasti scenāristu lomās – divi. Viens no pašiem lielākajiem budžetiem Krievijas kino – trīs. Talantīgs režisors, kas uzņēmis kvalitatīvu drāmu – četri. Filma izrādījās nūģiska mūsdienu pašmāju kinematogrāfa atrauga. No visas sirds žēl: Strugackus, grāmatu, Djačenko laulāto pāri, Bondarčuku... Bet visvairāk – mūs, skatītājus.
Pa debesīm lienošie.
Nav nemaz tik daudz anime režisoru, kas uzņem filmas, nevis bērniem un pat ne žanra faniem, bet gan – patiešām Lielu Kino tikai ar zīmētiem varoņiem. Viens no tādiem režisoriem ir Mamoru Osii, kurš šauj reti, bet vienmēr mērķī. The Sky Crawlers, uz doto mirkli viņa pēdējā filma (tūlīt, tūlīt iznāks vēl divas) ir dziļa meditācija par karu, par cilvēka vietu dzīvē, par tiem, kas kļūst pieauguši, un par tiem, kas visu mūžu paliek jauni, un par to, vai mūsu bēdīgajā pasaulē ir iespējama mīlestība.
Antikrīzes mēri.
Iedibinājusies tradīcija, ka DC Universe Visumu ik pēc vairākiem gadiem skar globālas krīzes. Kārtējā norisinās 2008. gadā un pie tās ir vainojams Grants Morisons, kas bija nolēmis radīt pašu grandiozāko krosoveru komiksu vēsturē. Minisērija ar nosaukumu Final Crisis pilnā mērā atbilst šim nosacījumam – supervaroņu skaits uz noteiktu drukas laukumu ir lielāks par jebkādu saprāta robežu, bet kauju apmēri liek kost pirkstos no skaudības pat pašu Maiklu Beju. Episkās krīzes finālā traģiski iet bojā pat pats Betmens, kas kardinālā veidā izmaina DC Universe izskatu.
Oi-vei!
1940. gadā ASV Kongress pieņem likumu, ar kuru ebrejiem tiek iznomāts autonoms apgabals Aļaskā. Holokosta mums zināmajā veidā nenotiek, taču Izraēla cīņā par neatkarību cieš sakāvi. Autonomā ebreju valsts dzīvo savu dzīvi – taču iet uz beigām nomas laiks. Bet idišā runājošajā, daudzmiljonu pilsētā Sitkā vietējie kopi, kurus šeit sauc par “latkes” (“plācenīši”- plakano krūšu nozīmju dēļ), izmeklē noziegumus... Maikla Čabona romāns “Ebreju policistu apvienība” kļūst par vienu no 2008. gada oriģinālākajiem atklājumiem un pelnīti iegūst veselu kaudzi balvu.
Pravieša diskrētais šarms.
Likteņa ironija – galvenais Kristofera Nolana “Tumšā bruņinieka” trumpis izrādās, nevis ložu necauršaujamais, pozitīvais Betmens, bet gan viņa antagonists Džokers. Hīts Ledžers, kas drīz traģiski iet bojā, žilbinoši tiek galā ar savu lomu. Publika visā pasaulē draudzīgi steidzas skatīties uz mūžīgi smīkņājošo superļaundari un “Tumšais bruņinieks”kļūst par vēsturē trešo filmu, kas pārsniedz vienu miljardu dolāru ienākumu robežu.
Dažreiz viņi atgriežas!
Viņš atgriezās, kaut arī, bez šaubām, nedaudz novecojis. Jā, arī cilvēki pa to laiku bija izmainījušies un, taisnību sakot, izlepuši... Un tomēr “Indiana Džonss un Kristāla galvaskausa karaliste” kļūst par lielisku sveicienu no pagātnes, dueta Spīlbergs-Lukass liek skatītājiem pārdzīvot ne mazums nostaļģiski-patīkamas minūtes. Pat neskatoties uz to, ka galvenie nelieši izrādās krievi.
Vēl:
– Jevgeņijs Lukins “Mūsu caurumainā esība”;
– Avantasia “The Scarecrow”;
– Mechanical Poet “Eidoline: the Arrakeen Code”;
– “King's Bounty: Leģenda par bruņinieku”;
– Ayreon “01011001”;
– filma “Monstrs” (Cloverfield).
2009.
Pēc nāves.
2007. gada 16. septembrī mirst Roberts Džordans – milzīgā episkā cikla “Laika rats” radītājs. Taču cikls nav pabeigts – un ar atraitnes un Džordana pastāvīgās redaktores Harietes Makdugalas svētību epopejas pabeigšanas misiju pēc palikušajiem melnrakstiem uzņemas Brendons Sandersons. Šajā gadā iznāk pirmais sējums no domājamiem trīs, kas sastādītu pēdējo romānu “Atmiņas par gaismu”, - “Tuvojas negaiss”. Mēs vēl pagaidām neatvadāmies ne no Aes Sedai ordeņa, ne no Atdzimušā Pūķa.
Viesmīlīgais trakonams.
Paņemt zobus šķaidošo beat'em up, pievienot tam izlasītu stealth, samaisīt vienādās proporcijās, ievietot sanākušo kokteili leģendārajā, psihiatriskajā ārstniecības iestādē, pievienot visam mūžīgo divcīņu starp Gotemas Tumšo bruņinieku un Džokeru. Rezultātā iznāks viena no galvenajām 2009. gada spēlēm – Batman: Arkham Asylum. Recepti, lai pagatavotu pasaulē labāko komiksā adaptēto spēli, atklāja jaunā britu studija Rocksteady Studios.
Revolūcija ir notikusi!
Ilgi gaidīto Džeimsa Kemerona filmu “Avatars” gaida liels liktenis. Šo lenti atcerēsies vēl ļoti ilgi. Pirmām kārtām tas bija revolucionārs izrāviens, pārvēršot kino no izklaides par kaut ko prātam neaptveramu. Pēc blokbastera par dārgumus alkstošajiem cilvēkiem un savdabīgajiem na'vi pirmizrādes fantastiskā kinematogrāfa pasaule ir jādala divos periodos: pirms un pēc “Avatara”.
Lielais vējš.
Genrijs Laions Oldi un Andrejs Valentinovs pabeidz megaromānu “Alumens” ar “Telpas mehānisma” un “Dzīves mehānisma” sējumiem. Igo, Dimā, Vernam, Stīvensonam un Dikensam veltīto romānu nevar viennozīmīgi pieskaitīt kaut kādam žanram (Maigā ZF? Hronoopera? Tehnofantāzija?), tas aptver krietnu pasaules un laika daļu – no laika, kad dzīvoja leģendārie zinātnieki, kuru vārdi vēl nebija kļuvuši par mērvienībām (Volts, Faradejs, Ersteds), līdz tālai-tālai nākotnei, ko iespējams pieņemt vai arī šausmās aizbēgt no tās.
Piedzīvojumus meklējot.
Kad korporācija Sony 2001. gadā nopirka studiju Naughty Dog, tā diezin vai spēja iedomāties, cik izdevīgu darījumu noslēdz. 2007. gadā izstrādātāji no Kalifornijas izlaida vienu no pirmajiem, lielajiem PlayStation 3 ekskluzīviem – krāšņu ekšenu par seno dārglietu meklētājiem Uncharted: Drake's Fortune, bet pēc diviem gadiem spēlētāju vērtējumam tiek nodots sikvels. Uncharted 2: Among Thieves aizbāž aiz jostas, ne tikai oriģinālu, bet vispār visu, kas bija izdarīts piedzīvojumu žanrā no pirmā “Indiana Džonsa” laikiem, kā arī iedod jaunu jēgu jēdzienam nextgen.
Vēl:
– “Glabātāji”(Watchmen);
– “Terminators: Glābšana”;
– filma “Spēlē”;
– Dragon Age: Origins;
– ātrgaitas elektrovilciens “Sapsan” savieno Maskavu ar Sanktpēterburgu.
2000-šo gadu fantastika nav tikai 3D-apvērsumi, aiziešana aiz interneta robežām un bailes no pasaules gala daudzajiem variantiem. Tā vēl ir arī jaunas cerības priekšnojauta. Jo tieši ticība labākiem laikiem katru reizi spiež mūs veikt nākošo soli, pat ja liekas, ka apkārt viss drūp un brūk, bet reālo pasauli sen jau ir nomainījusi virtuālā.
2000-šo gadu fantastika ne tikai ir radīta mūsu acu priekšā, to jau esam radījuši arī mēs paši. 2003. gada septembrī iznāca pirmais žurnāla “MF” numurs. Tad tas bija tikai pielikums žurnālam “Igromanija”, plāns, sašūts ar metāla skaviņām; tajā nebija pat puse no tām rubrikām, kuras iemīlēs mūsu lasītāji. Ir pagājuši nedaudz vairāk par sešiem gadiem, mēs esam izauguši un kļuvuši pieaugušāki – kopā ar jums. Un soļojam tālāk. Ar apskatu par 2000-šajiem mēs pabeidzam rubriku “Fantastikas vēsture”. Tās laikā mēs esam izgājuši visu 20. gadsimtu: ieskatījušies fantastikas zelta gados, tajos laikos, kad tā tikai radās; pastāstījuši gan par “grandiem”, gan arī par samērā maz zināmām lietām, kas tomēr ir piedevušas savu neatkārtojamo kolorītu katram laikmetam. [Ja atklāti, tad tieši konkrētā veidā pēdējos gados ir stāstīts tikai sākot ar 1940-ajiem gadiem, var jau būt kaut kas tāds ir bijis arī to gadu izdevumos, kas nav manā rīcībā. Žurnāla mājas lapa http://www.mirf.ru/ ar_ par to klus_. Baidos, ka vi sevi p穩slav_! - t.p.]
Pateicamies lasītājiem par palīdzību, gatavojot šī cikla materiālus un gaidām no jums jaunas idejas un priekšlikumus. Mūsu adrese ir pochta@mirf.ru , bet urn稷a foruma adrese forum.mirf.ru .