Un tomēr, galvenā fantastiskās mākslas īpatnība uz gadsimtu robežas nav revolucionārajos multimēdiju risinājumos un 3D tehnoloģiju attīstībā – tie ir tikai čaula. Galvenais – pastāvīga sajūta par briesmām, kas sabiezē pie horizonta, un turklāt, ne jau par kaut kādām lokālām briesmām, bet par globālu katastrofu. Cunami, datorsistēmu kļūmes, visas planētas sasilšana vai atdzišana, anomālo zonu veidošanās, viņpasaules spēku, klonu iebrukums, Ordas un citas lielākas nepatikšanas piepilda kinoekrānus, monitorus, grāmatu lapaspuses...

2000. 

Lidojumi miegā un realitātē.

Kad Rietumos dzīvojošais taivānietis Engs Lī uzņēma pasaku grāvēju “Tīģeris un drakons” ["Crouching Tiger, Hidden Dragon" (Wo hu cang long) – žēl, ka neviens nespēja normāli iztulkot īsto nosaukumu! - t.p.], viņš nemaz necerēja uz pasaules slavu. Līdzīgas filmas Ķīnā un Honkongā tiek štancētas pakām: cēlais varonis, uzticīga draudzība un pa gaisu lidojošie šķēpneši, kas daudzveidības labad aktīvi māj ar rokām kunfu stilā. Taču notika Brīnums – visai viduvējā lente ieguva kulta statusu visā pasaulē, īpaši ASV, kļūstot par visu laiku lielāko kases gabalu starp ārzemju filmām: ieņēmumi sasniedza 128 miljonus dolāru.

Iks. Cilvēki Iks.

Studija Fox dāvāja pasaulei kinokomiksu “X-cilvēki”, uzaicinot tā realizācijai režisoru Braienu Singeru, kas bija pazīstams ar dramatiskajiem trilleriem “Aizdomīgās personas” un “Spējīgais māceklis”. Kinobosi nekļūdījās, jo Singers pastāstīja stāstu par mutantiem, kas konfliktē ar cilvēkiem, ar uzsvērtu reālismu, kas filmai deva īpašu šarmu un aktualitāti. X-cilvēki nav tikai supervaroņi ciešos triko, kas glābj pasauli. No daža laba x-cilvēka arī dažreiz glābiņa nav!

Laikam līdzi.

Tūkstošgades mijā Zirnekļcilvēks ar kolēģiem sāk zaudēt popularitāti. Lai izlabotu šo kļūdu, izdevniecība Marvel Comics nolemj radīt Ultimate visumu, padarot supervaroņus modernākus. Radošais kolektīvs Marka Millera un Braiena Bendisa vadībā sāka slaveno varoņu rebrendingu un pārrakstīja to biogrāfijas. Oktobrī gaismu ierauga pirmais Ultimate Spider-Man numurs, bet drīz seko sērijas par X-cilvēkiem un Fantastisko četrinieku. Pēc deviņiem gadiem, nogalinājuši veselu kaudzi varoņu Ultimatum krosoverā, izdevniecība veic arī šī visuma “pārlādēšanu”.

Ja kāds kaut ko Ordusī...

Divi austrumu speciālisti – Vjačeslavs Ribakovs un Igors Alimovs – rada eiroķīniešu rakstnieku-humānistu Holmu van Zaičiku. Bet viņš, savukārt, uzraksta “Skopā barbara lietu” - sākuma romānu pirmajam czjuani ciklam “Sliktu cilvēku nav. Eirāzijas simfonija”. Alternatīvajā pagātnē Aleksandrs Ņevskis un hans Sartaks noslēdz draudzības līgumu un no Krievzemes [Rusj] un Ordas rodas Ordrusa, bet mūsu laikos dārgie priekšdzimušie vienotie [ krieviski - prežderoždennije jedinočajateļi – agrākdzimušie (japāņiem ir termins “sensejs”) domubiedri, kas ne tikai domā vienādi, bet kuriem arī mēŗkis ir viens – t.p.] Bagaturs Lobo un Bogdans Ruhovičs Oujancevs-Sjū izmeklē plaukstošās lielvalsts plašumos notiekošos noziegumus. Un darīs to vēl turpmāk – septiņos romānos, izzinošos un asprātīgos.

Furi daudz smēķē!

FLCL [ arī - Fooly Cooly – t.p.] uzņem tajā pašā studijā Gainax, kuras “Evaģelions” sadalīja anime vēsturi “pirms” un “pēc”. Jaunais anime ar netulkojamu nosaukumu arī ieiet vēsturē – kā sava veida anime pasaules “Kindzadza”. Neprātīgi personāži, kas darbojas pēc galēji paradoksālas, taču visai cilvēcīgas loģikas. Nikni joki un smeldzīgas skumjas ir sajaukti tā, ka vieni uzskata šo filmu par smieklīgu komēdiju, bet citi – par depresīvu drāmu. Aizguvumi no visurienes – un rezultāts, kuram līdzīgu nav.

Vēl:

- Marina un Sergejs Djačenko “Avantūrists”;

- Diablo 2;

- Džordžs Mārtins “Zobenu vētra”;

- Within Templation “Mother Earth”.

2001.

Paši dievi.

Veikusi pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās revolūciju fantastisko lomu spēļu žanrā, jaunā, kanādiešu studija BioWare ātri vien apstiprina sasniegto un 2001. gadā sabiedrības vērtējumam nodod Baldur's Gate 2: Shadows of Amn. Episks sižets, koši varoņi, milzīga pasaule, līdz katrai detaļai noslīpēts spēles process – šajā spēlē perfekts bija viss un tā dod vadlīnijas žanra attīstībai daudzus gadus uz priekšu.

Misters Trešdiena...

...pieņem darbā par miesassargu pirms termiņa atbrīvoto ieslodzīto ar iesauku Ēna un sākas ceļojums pa Amerikas nomalēm. Vai Stīvens Kings? O'Henrijs? Rejs Bredberijs? Nē, anglis Nils Geimans, romāns “Amerikas dievi”, Hugo, Nebulas, Brema Stokera prēmijas un “Mir fantastiki – 2003” laureāts. Mistera Trešdienas kolēģi ir ASV adaptējušies, bet pirms tam, no visas pasaules atvestie dievi. Jaunie amerikāņu dievi arī nesnauž, kāpēc viņiem ir vajadzīgi konkurenti?

...un ne tā Ceturtdiena.

Kāpēc romāna The Eyre Affair nosaukums krievu valodas tulkojumā ir pārvērties par “Dženas lietu jeb Nežēlības Eiru”? Iespējams, pēc Džaspera Ffordes pasaules – literatūras megaspēles ar citātiem, alūzijām, parodijām un mīklām - nerakstītajiem likumiem. Vai detektīvs? Hronoopera? Alternatīvā pasaule? Kaut kas ļoti grūti ievietojams tradicionālajos žanros – un tajā pat laikā ārkārtīgi pazīstams, vietām pat radniecīgs. Angļu literatūras mīļotāji nekādi nespēs būt vienaldzīgi pret galveno varoni, detektīvi Ceturtdienu Betneto, kas izmeklē lietu par uzmākšanos Dženai Eirai!

Aizspoko mani no šejienes.

Ir režisori, kuru katra filma kļūst par atklāsmi. Piemēram, Hajao Mijadzaki, kuru daži ne pa jokam uzskata par dzīvu dievību: katra viņa jaunākā filma jau iepriekš paredzami kļūst par brīnumu. Taču pat starp viņa darbiem daži ir pelnījuši īpašu pieminēšanu. “Gariem līdzi” kļūst par pirmo anime, kas ir ieguvis Oskaru. Diezin vai šis fakts vēl var kaut ko pievienot filmas kvalitātei, taču kā žanra vēstures fakts – noteikti.

Pasaule mīl Hariju!

Kino 2001. gads ir fantāzijas uzvaras gads. Īpaši panākumi – Krisa Kolambusa filmai “Harijs Poters un Filozofu akmens”, kas jūtami ietekmē Vispasaules poterpsihozi. Un kaut arī lente par jauno burvi ir daudz vājāka par pirmavotu, jo faktiski ir tikai kvalitatīva ilustrācija tekstam, apburošais video rindas iesākums – nav joka lieta.

Viduszemes pavēlnieks.

Slavenais režisors Stenlijs Kubriks reiz ir teicis: “Es sapņoju ekranizēt “Gredzenu pavēlnieku”, taču to izdarīt nav iespējams!” Kubriks kļūdījās – jaunzēlandietis Pīters Džeksons spīdoši atrisināja problēmu, sekmīgi pārnesot uz celuloīda fantāzijas Bībeli. Filma “Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība” kļuva par prologu nākošajai efektu un kaislību vētrai. Fanātiskajiem Profesora faniem filma, starp citu, nepatika.

Trešā – pirmais.

2001. gadā, no 15. līdz 18. februārim Piemaskavas pansionātā “Borovoje” norit pirmais Krievijas Trešās tūkstošgades fantastikas konvents – arī pirmais “Roskons”, tagad viens no pašiem autoritatīvākajiem Krievijas konventiem. “Lielo Roskonu” - balvu par nopelniem fantastikā – saņem Andžejs Sapkovskis, bet zelta, sudraba un bronzas “roskonus” iegūst “Dienas sardzes”, “Protopartorga sārtās auras” un “Laerta dēla Odiseja” autori. Vai tiesa – nav vajadzīgs viņus nosaukt vārdā? [Kas nezina, var ieiet šeit: http://www.convent.ru/roscon/2001/result.html – t.p.]

Nāves gredzens.

2001. gadā korporācija Microsoft ienāk konsoļu tirgū. Pirmo kucēnu iznāk slīcināt – Xbox cerības neattaisno, taču tās neveiksmi saldina fantastiskā šutera Halo: Combat Evolved neiedomājamie panākumi. Tas momentā kļūst par kulta objektu. Vēlāk tam rodas sikveli un sānkveli, neskaitāmas novelizācijas un komiksizācijas, bet projekts Halo kļūst par vienu no 21. gadsimta sākuma vispopulārākajiem spēļu frančaiziem.

Liels, zaļš, smieklīgs.

Režisoru-debitantu Endrū Adamsona un Vikijas Džensones multfilma “Šreks” tiek atzīts par jaunu vārdu animācijā un datorgrafikā. Taču pats galvenais “Šrekā” ir nevis tehniskais novatorisms, bet aizraujošais sižets, asprātība un neparasti apburošie varoņi.

Lielais, zaļais ogrs Šreks gribēja tikai mieru, taču ieguva ausainu un neiedomājami pļāpīgu draugu Ēzeli, bīstamu piedzīvojumu jūru un brīnumskaisto princesi Fionu piedevām.

Vēl:

- Aleksandrs Zoričs “Hercogs Kārlis”;

- Vera Kamša “Arcijas hronikas: 1. un 2. grāmata”;

- “Lara Krofta – kapeņu izlaupītāja” - pati veiksmīgākā videospēles ekranizācija;

- Arcanum: Of Steamworks and Magick Obscura;

- “Helsings: Karš ar mošķiem”.

2002. 

Vai negaidījāt?

Visai brīva Tolkna “Gredzenu pavēlnieka” turpinājuma  un vēl veselas ļoti populāru fantāzijas darbu rindas autors Niks Perumovs negaidot pievēršas kosmiskajai fantastikai un saraksta “Galvaskausu uz piedurknes” - pirmo diloģijas “Impērija – svarīgāka par visu” daļu. Spriedze, negaidīta nākotne, citplanētiešu atnācēji un cīņa par neatkarību komplektā. Grāmata no lasītāju puses tiek vērtēta dažādi – galvenokārt, tāpēc ka romānā ir Perumovam neraksturīgs skarbums, kā arī dots sava veida mikslis no krievu nacionālisma un fašisma.

Gaisma tumsā.

Līdz galam izspēlējies ar vampīriem Džoss Vedons nolemj doties kosmosā un rada seriālu par nākotnes kovbojiem “Jāņtārpiņš”. Arī šeit ir redzami visi Vedona projektiem raksturīgie trumpji: kolorīti personāži, smeķīgi dialogi, neatkārtojams humors. Taču katastrofiskie reitingi aprok Firefly vēl pirms pirmās sezonas beigām, kas gan netraucē tam iegūt godpilno vietu labāko fantastikas seriālu panteonā un pēc trim gadiem arī sagaidīt pilnmetrāžas turpinājumu.

Trako māja.

“Tā kunga 1420-tajā gadā pasaules gals neiestājās... Taču tik un tā bija jautri” - tā rakstīts Andžeja Sapkovska pirmās “Reinevana sāgas” grāmatas “Ākstu tornis” jeb Narrenturm (“trakomāja”) anotācijā. Jā, nenosmieties: pasūtījumu slepkavas, Inkvizīcijas mūki, laupītāji-raubriteri, fanātiķi-husīti – un tādā kompānijā ir jāizdzīvo romantiķim un ideālistam Reinmaram Belau ar iesauku Reinevans. Pans Sapkovskis ir sarakstījis spīdošu lietu, kas tomēr domāta visai izglītotiem ļaudīm – tādiem, kas kaut mazliet māk latīņu valodu un zina Eiropas vēsturi asiņainajā un vētrainajā Reformācijas laikmetā.

Uzbrukums smadzenēm.

Džordža Lukasa atgriešanās pie “Zvaigžņu karu” pasaules jau no sākuma izsauc divejādu reakciju. Otrā epizode - “Klonu uzbrukums” - apstiprina raizes, kaut arī fani bez šaubām bija sajūsmā. Lentes specefektu pārbagātība un neapšaubāma, “tālās galaktikas” pasaule izskatās satriecoši reālistiska. Taču filmas dramaturģija ir vāja, bet varoņi tā arī nepaceļas pāri kartona lellīšu līmenim. Revolūcija nenotika, bet goda vieta kino vēsturē tika iegūta.

Vēl:

- Čaina Mjevils “Rēta”;

- “Resident Evil” - nav monstru, šausmīgāku par Milu!

2003.

Laiku sākumos.

Ceturtdaļgadsimta laikā pēc “Zvaigžņu karu” motīviem, liekas, bija iznākušas visu iespējamo žanru spēles, izņemot lomu spēli. Šo kļūmi cenšas labot mūsu vecie paziņas no BioWare. Viņi pārnes spēles darbību četrus tūkstošus gadu pagātnē un no nulles saraksta stāstu par senatnes džedajiem un sitiem, kas nemaz nenobāl dziļumā un kaislībās Lukasa oriģinālās sāgas priekšā. Star Wars: Knights of the Old Republic galīgi nostiprina kanādiešu reputāciju kā pasaulē galveniem lomu spēļu speciālistiem un dod milzīgu impulsu Vecās Republikas laikmeta attīstībai.

Pirātu atrakcija.

Ideja ekranizēt Disneja izklaides parka atrakciju sākumā izklausās kā pilnīgs murgs. [Vispār jau pirms tam viena atrakcija ir ekranizēta - The Country Bears , tā kā Pirāti ir otrā – t.p.] Tomēr, “Karību jūras pirāti: Melnās pērles lāsts” ar producenta Džerija Brukheimera un režisora Gora Verbinska pūlēm izrādās lieliska avantūru filma ar fantāzijas sižetu, kas pilnīgi reabilitē Holivudā pirātu tēmu. Lentes par pirātiem kinoteātru repertuāros neglābjami grima dibenā un te – tādi panākumi! Skatītāju uzmanības lauvas tiesa filmai tika, pateicoties žilbinošajai Džonija Depa aktierspēlei.

Šoks – tas ir mūsu stilā.

Tikko pārcēlies uz ASV no dzimtās Skotijas, Marks Millars sāka pārsteigt vietējos komiksu fanus ar neparastiem klasisko sižetu traktējumiem. 2003. gads kļūst Millaram par vienu no pašiem auglīgākajiem. Sākumā startē minisērija “Īpaši bīstams”, ko vēlāk ekranizē Timūrs Bekmambetovs, bet pēc tam iznāk grafiskais romāns “Superman: Red Son” - stāsts par to, kā būtu attīstījies mūsu planētas liktenis, ja kuģis ar nākošo Supermenu nogāztos Ukrainas nomalē.

Laiks kā smilts.

Spēļu franšīze Prince of Persia klusi mirst, kad tiesības uz to pāriet pie kompānijas Ubisoft, kas nolemj pārveidot platformeri akrobātiskās spriedzes gabalā. Un trāpa desmitniekā. Revolucionārs spēles process kopā ar apburošu maģisko Austrumu stilistiku kļūst par Prince of Persia: The Sands of Time triumfa ķīlu un seriāla otro dzimšanu. Nav aiz kalniem daudzsološas ekranizācijas pirmizrāde, ko producē Džerijs Brukheimers.

Vēl:

- Sergejs Vitickis (Boriss Strugackis) “Šīs pasaules nevarīgie”;

- Olga Gromiko “Profesija: ragana”.

2004.

Reiz dzīvoja...

Pēc ilga miega atmostas pašmāju [tas ir, krievu – t.p.] fantastikas kinematogrāfs. Filma “Nakts sardze” pārvērš vienkārši labu fantastu Sergeju Lukjaņenko sabiedriski nozīmīgā personā, atver ceļu uz Holivudu Timūram Bekmambetovam, padara slavenu grupu “Umaturman”, sapelna Krievijas mērogiem fantastisku kasi un izsauc veselu pretrunīgu vērtējumu gūzmu. Vieni aizgūtnēm sola krievu kinofantastikai drīzu “Holivudas kaprača” lomu, citi zobojas par filmu. Taču vietu pašmāju kino vēsturē filma nodrošina stabili – ar mūsu kino neredzētiem specefektiem, pilnvērtīga blokbastera statusu un agresīvi-uzbāzīgu “prodakt pleismentu”.

Robinsonam pat sapņos nav rādījies.

Tagad ASV katru gadu iznāk ne mazāk par diviem desmitiem fantastiskiem teleseriāliem katrai gaumei. Taču galvenais pēdējās desmitgades fantastiskais teleseriāls bez šaubām ir “Pazudušie” [krievu tulkojumā - “Palikt dzīviem” (Lost) – t.p.], kas startē 2004. gada rudenī telekanālā ABC. Stāsts par kompānijas Oceanic Airlines reisa 815 izdzīvojušajiem pasažieriem, kas nonāk uz noslēpumu un mīklainu notikumu pilnas tropu salas, kļūst par īstu kultūras fenomenu un jau sešus gadus tur sasprindzinājumā skatītāju miljonus – par tos, kas parasti ir vienaldzīgi pret fantastiku.

Tipisks anime.

Kad rodas jauna kustība, tad sākumā tai nav nosaukuma – cilvēki vienkārši ir priecīgi, ka var sanākt kopā. Vēlāk nāk nosaukums, tradīcijas, žargons. Pēc tam izveidojas “tipiska pārstāvja” tēls – bieži nesaistīts ar realitāti. Bet pēc tam par šo “tipisko” raksta grāmatas, uzņem kino, bet jauniņie cītīgi sāk viņam līdzināties. Genshiken – zīmēts anime klubs kļūst tieši par šādu paraugu, kurā kondensējas gan patiesība, gan stereotipi. Bet nākošā paaudze jau “veido sevi” pēc tā varoņiem...

Veselas pasaules par maz.

Warcraft visuma desmit gadu jubileju kompānija Blizzard nolemj nosvinēt, izdodot pēc tās motīviem veidotu onlaina lomu spēli. World of Warcraft panākumi pārspēj izstrādātāju pašas drosmīgākās cerības. Daudzi ir mēģinājuši, ja ne pārspēt, tad vismaz atkārtot World of Warcraft panākumus. Pagaidām tas nav izdevies nevienam.

Vēl:

- Oļegs Divovs “Tas, kas skatās naktī”;

- grupas Nightwish albūms “Once”;

- “Aiz mākoņiem” [Makoto Sinkai anime].

2005.

Jaunā Mirgoroda.

Pieci Ukrainas fantasti – Dmitrijs Gromovs un Oļegs Ladiženskis (vai citiem vārdiem sakot – Genrijs Laions Oldi), Marina un Sergejs Djačenko, kā arī Andrejs Valentinovs – radīja megaromānu “Pentakls”, kas sastāv no trīsdesmit novelēm. Un kas gan tur nenotiek! Baštanā aug nevis arbūzi, bet kazaku galvas. [Baštans – tatāru valodā, dārzs, kas izveidots nevis pie mājas, bet gan stepē, arī – bahča – t.p.] Kurpes vadā cilvēku, kur pašas vēlas. Velni nozog partijas zīmogu. Ekskursija pārvēršas par visīstāko burvestību, kur ekskursijas vadītājiem draud nāve. Bet, ja kāds domā, ka izteicienam “vilkatis ar uzplečiem” ir tikai pārnesta nozīme, rūgti maldās... Gogoļevščina? Protams, un vēl kāda! Augstākās šķiras. Nikolajs Vasiļjevičs izlasītu ar baudu.

Caurumā starp pasaulēm.

Sergejs Lukjaņenko beidz rakstīt romānu “Melnraksts”, kas ir diloģijas pirmā daļa (uzminiet, kā saucas turpinājums?). Sākums gluži kā Kafkam – cilvēks pakāpeniski un baigi izzūd no savas pasaules – pāriet muitnieka dzīves problēmu aprakstā robežpunktā starp pasaulēm. Lasītājiem un žurnālam “Mir fantastiki” patika – gada labākais pašmāju fantastiskais romāns.

Beigas labas – viss labs.

“Zvaigžņu karu” kino seriāla trešā epizode “Situ atriebība” izsauca publikā atvieglojuma nopūtu. Divu iepriekšējo lentu kļūdas bija ņemtas vērā, visi ieroči izšāva vajadzīgajās vietās, džedaju skolotājs Joda parādīja sevi kā gaismas zobenu cīņu meistars, bet Dārts Veiders beidzot ieradās pasaulē. Bet par fantastisko spriedzi vispār nav ko runāt, šajā komponentā visas filmas bija uzdevumu augstumos.

Olimpiskie kari.

Žilbinošā PlayStation2 valdīšanas ēra pamazām gāja uz rietu, kad tās izstrādātāji spēja pilnā mērā atklāt šīs konsoles potenciālu, dāvājot pasaulei vairākus, īstus šedevrus. Par vienu tiem kļūst brutālais slešers God of War , kas paceļ latiņu šī žanra spēlēm uz jaunu augstumu. Nosējot savu ceļu uz Olimpa augstienēm ar sengrieķu dievu un briesmoņu līķiem, spartiešu karotājs Kratoss turpinās ceļu augšup šogad.

Vēl:

- Microsoft Xbox 360;

- Džonatans Strauds “Ptolemeja vārti”;

- filma “King Kongs”.