Ķīnas dienvidaustrumu piekrastē atrodas Silīcija sala; netīra un piemēslota vieta, kur "atkritumu ļaudis" - atbraukušie nabagi, labākas dzīves meklētāji - šķiro un pārstrādā elektronikas atkritumus, tādus kā: vecus akumulatorus, salauztas protēzes, toksiskas rezerves daļas un mikroshēmas. Salu plosa konflikti: Ķīnas valdība noteikusi stingrus ierobežojumus, trīs varenu klanu vadītāji cenšas kontrolēt "atkritumu ļaužu" darbošanos, ekoaktīvisti gatavo gandrīz teroristiskas akcijas, bet amerikāņu korporācijas "TerraGrin" aģents cenšas ietirgot labākus apstākļus un kontraktus saviem darba devējiem. Gadījuma pēc konflikta centrā nonāk meitene no "atkritumu ļaudīm", vārdā Mimi. Pēc kontakta ar eksperimentālu implantu viņas apziņā sāk notikt dīvainas lietas, it kā viņas galvā ir iemiesojies vēl viens saprāts...
Izdevniecība fanzon (imprints no «Эксмо») turpina atklāt krieviski runājošiem lasītājiem „austrumu fantastiku” – vai nu īstus aziātus, vai arī autorus ar Āzijas saknēm. Mēs jau esam iepazinušies ar Ļu Cisiņa pirmo kontaktu un lodveida zibeņiem, Jun Ha Li kosmisko impēriju un Rebekas Kuangas militāro akadēmiju. Tagad tiem var pievienot ķīnieša Čeņa Cjufaņa tehnotrilleri ar kiberpanka elementiem, kas, tuvāk apskatot, tā īsti par fantastiku nemaz nav saucams. Romāns vispirms ir veltīts nožēlojamai situācijai, kas ir elektronisko atkritumu pārstrādes zonās, kas patiešām pastāv, bet otrkārt, apraksta dažas jaunās tehnoloģijas, ne tik izdomātas, cik vienkārši vēl neesošas, bet aiz kalniem arī jau neslēptas. Vēl „Atkritumu bangas” ir pierādījums tam, cik dažādi var rakstīt ķīniešu autori.
Anotācija fiksē uzmanību uz meiteni Mimi no Silīcija salas un ar to nedaudz maldina. Īstenībā Mimi, kaut arī viņai ir svarīga loma salas liktenī, ir otršķirīga varone. Stāsts pamatā skar trīs citus personāžus, kas ļauj skatīt konfliktu, kas briest, ar dažādu pretējo pušu varoņu acīm.
Liekas, ka aizraujošāka, kaut nedaudz šabloniska, ir izdevusies amerikāņa Skota Brendla līnija, viņš pārstāv korporāciju Terra Green Recycling. Aģents ar tumšu pagātni un tipisku, vispirms profesionāli un vēsi risina problēmas (piemēram, meklē iespaidošanas iespējas, lai noslēgtu pēc iespējas izdevīgāku darījumu, un izmeklē gadījumu, kad viņa dzīvībai draudēja briesmas), bet pēc tam, kad uzpeld patiesība, pat sāk just līdzi vietējiem – tikai nedaudz, nekādi šabloniski apziņas apvērsumi „Avatara” vai „Pokahontas” garā.
Savukārt Lo Cziņčena sižeta līnija ir caurausta ar mums eksotiskām tradīcijām un kultūras īpatnībām – tulkotāji pat atzīmē mums to vai citu vārdu vai topolektu (ķīniešu dialektu) izrunu nozīmi. Lo klana vadītājs Cziņčens ir spiests nemitīgi pieņemt sarežģītus lēmumus un viņam nākas ļoti stingri rīkoties attiecībā pret konkurentiem. Ja Skota līnija ir tuva detektīva spriedzei, tad Lo Cziņčena līnija ir līdzīga Honkongas grāvējiem par triādēm, toties Skota tulka un palīga Kaiczuna līnija atgādina romantisku, sevis meklēšanas drāmu kiberpanka reālijās.
Čeņs Cjufaņs ar neticamu rūpību apraksta ekoloģisko nelaimju sekas – runa nav par trakojošu taifūnu (kaut arī laika apstākļiem romānā ir liela loma), bet par neticamiem elektronisko atkritumu kalniem, kas saēd ādu, traumē nervu sistēmu un ilgstošas saskarsmes gadījumā izsauc vēzi. Ekotēmu atklāj arī smalki tehniskie apraksti (autora zināšanām gribas tikai aplaudēt!), tie ievērojami ceļ ticamību un līdzdalības pakāpi, kā arī vēršanās pie pašas Ķīnas kultūras. Tas parādās, gan minētajās valodas īpatnībās, gan vietējo iedzīvotāju pasaules uzskatos, kuri, kaut arī šķiro viedtālruņus, kažokādas un protēzes, taču rokas-manipulatora salūšanā vaino ļaunu garu.
Taču romāna trūkums ir vēstījuma struktūra. Asa un ne vienmēr skaidra pārlēkšana no viena personāža uz otru, bez konkrētas ainas pabeigšanas, ir pārdzīvojama, kaut arī nedaudz traucē koncentrēties uz sižetu. Taču reizēm rakstnieks, kā sniegu uz galvas, uzgāž gan flešbekus, gan pārāk sīkus skaidrojumus. Daži no šādiem momentiem – kā Skota atmiņu prātojumi – ir attaisnojami, taču vairums „infodampi” liekas pārāk neveikli autora mēģinājumi dot lasītājiem svarīgas informācijas slāni.
Rezumē: lielisks tehnotrilleris ar kiberpanka elementiem, kas visai labi atklāj ekoloģiskās problēmas labas atmosfēras un aizraujoša sižeta dēļ.
Gandrīz realitāte.
Kaut arī Silīcija sala (agrāk teiktu – Krama sala) ir no sākuma līdz beigām izdomāta, tās iedzīvotāju problēmas ir ļoti reālas. Tikai vienā pašā Ķīnā ir divi apgabali, kur nodarbojas ar elektroniskajiem atkritumiem – tas ir Taičžovas pilsētas apriņķis un Guandunas province. Guandunā atrodas Šaņtovas pilsēta, kur Guiju rajonā ir pats lielākais uz Zemes elektronisko atkritumu daudzums. Čeņs Cjufaņs ir dzimis Šaņtovā, tāpēc ne pēc nostāstiem zina par šo murgu, kas tur notiek. Nav brīnums, ka Šaņtova arī nedaudz figurē «Atkritumu bangās». Grāmata ir autora izteikumi par tiem notikumiem, kas risinās viņa dzimtajā valstī.
Par autoru https://www.livelib.ru/author/1221563-chen-tsyufan
Sākums rakstam.
Čeņs Cjufaņs (ķīn. 陈楸帆) – arī pazīstams ar pseidonīmu Stenlijs Čans (angļu Stanley Chan) ir ķīniešu rakstnieks un scenārists, zinātniski-fantastisku darbu autors. Čeņs ir vadošais „Jaunā viļņa”, 80. gadu paaudzes autors, daudzu Ķīnas nacionālo prēmiju ieguvējs zinātniskās fantastikas žanrā. Daudzi viņa stāsti ir tulkoti angļu, zviedru, itāļu, japāņu un citās valodās.
Čeņs Cjufaņs ir dzimis 1981. gada 30. novembrī Šaņtovas pilsētā, Guandunas provincē, ĶTR, inženiera ģimenē. Čeņs agri sāka lasīt, bērnībā viņa mīļākie rakstnieki bija Žils Verns, Herberts Velss un Artūrs Klārks, viņš aizrāvās ar oriģinālo „Zvaigžņu karu” triloģiju. Sešu gadu vecumā viņš pierakstās pilsētas bibliotēkā un lasīja visu, ko varēja atrast. Rakstīt stāstus viņš sāka jau sākumskolas pirmajā klasē un, tā kā viņam nebija neviena, kas viņu vadītu, visu apguva patstāvīgi. Tā viņš sarakstīja vairākas „kosmiskās operas” – bērnišķīgus darbus „Star Wars” stilā.
2000. gadā Čeņs iestājas Pekinas Universitātē ķīniešu valodas nodaļā. Mācību laikā viņš piedalās Universitātes studentu zinātniskās fantastikas asociācijas darbā un par romānu „Kapenes” (ķīn. 坟) iegūst Universitātes prēmiju „Oriģinālā zvaigzne”. 2004. gadā Čeņs pabeidz Pekinas Universitāti divās pakāpēs: ķīniešu valodā un kinozinībās. No 2004. līdz 2007. gadam viņš strādā dzimtajā pilsētā Šaņtovā korporācijā „Gemdale”. 2007. gadā viņš atgriežas Pekinā un sāk strādāt „Baidu”, bet no 2008. – 2013. gadam „Google China”. Viņa profesionālā darbība ir tīkla mārketings, zīmolu popularizēšana utt. 2013. gadā viņš atgriežas „Baidu”. No 2015. gada Čeņs Cjufaņs ir startapa Noitom Ltd. viceprezidents, tas nodarbojas ar cilvēku kustību virtualizāciju un cilvēka ķermeņa un apkārtējās vides mijiedarbības izpēti.
Tālāk rakstā, minētā adresē.