Ikdienā ir tā, ka ne vienmēr cilvēki novērtē savas spējas un iespējas. Tā tas bija arī Kventinam. No vienas puses viņš apzinājās, ka viņam vajadzētu priecāties, jo viņam viss bija kārtībā. Draugi bija, vecāki bija, vecākiem bija labi darbi, pats labi mācījās. Taču pats Kventins nejutās laimīgs. Viņš nezināja, ko var izdarīt, lai justos labi.
Kventins nekad nebija domājis, ka iestāsies Breikbilas Maģiskās pedagoģijas koledžā. Lai ticētu tam, viņam vajadzēja noticēt, ka maģija patiešām eksistē, un tā darbojas kā maģija.
Iestājoties koledžā Kventins pakāpeniski sāk iepazīties ar pārējiem. Tā viņa dzīvē ienāk Alise un Penijs.
Buršanās nav viegla, tas ir smags darbs. Ja nav dotību, tad arī centība var nepalīdzēt. Bet Kventinam un Alisei, ieguldot savus spēkus mācībās, viena gada laikā izdodas pabeigt divus kursus. Mācības arī veiksmīgi paiet, un pienāk laiks, kad Kventinam un Alisei jāatgriežas parastajā cilvēku dzīvē.

Ceļš no Breikbilas uz ārpasauli bija labi iemīts. Visā pasaulē darbojās plašs aktīvu burvju tīkls, un, kā jau burvjiem, viņiem nebija jāuztraucas par izdzīvošanu. Viņi varēja darīt gandrīz jebko, kamēr vien tas netraucēja citiem burvjiem. Grūtākais bija izlemt, ko tieši viņi gribēja darīt. Daļa studentu devās sociālajā darbā - klusībā atbalstīdami humānus mērķus vai nemanāmi uzturēdami līdzsvaru dažādās problēmu skartās ekosistēmās, vai arī pēc vajadzības iesaistīdamies burvju kopienas pārvaldībā. Daudzi vienkārši ceļoja vai veica burvju mākslas darbus, vai arī uzveda plašas burvju kara spēles. Citi nodevās pētījumiem: daudzas burvju skolas (bet ne Breikbila) piedāvāja doktorantūras studijas ar dažādiem beigās iegūstamiem grādiem. Daži studenti pat izvēlējās iestāties parastās, ne burvju universitātēs. Parastās zinātnes, īpaši ķīmijas saistībā ar burvju tehnikām bija populārs lauks.
Ja Alisei izdodas noturēties, tad Kventins slīd arvien zemāk un zemāk dzīvē. Tas pats notiek ar Eliotu un vēl dažiem citiem burvju koledžas studentiem. Ir jāmāk atrast sev darbu, kas patīk un rada vēlmi tajā strādāt.
Viss normalizējas tad, kad Kventins ar saviem draugiem nonāk Filorijā. Tā ir cita pasaule, kur vajadzīgi divi cilvēku karaļi un divas cilvēku karalienes. Šeit varēja iepazīties ar apbrīnojamu pasauli, kur cilvēki krustojās ar dzīvniekiem. Bet lai tur dzīvotu, ir nepieciešams cīnīties pret ļaunumu, jo kārtība Filorijā bija sabrukusi.
Nekas nenāk viegli. Par visu ir jāmaksā. Un Alise neizdzīvo.

Pirmajās nedēļās pēc augšāmcelšanās Kventins juta dziļas sāpes krūtīs un plecos, bet tās mazinājās ar katru nākamo, pirmajai uzkritušo nedēļu. Sākumā viņš bija šokēts, bet tad arī mazliet tā kā fascinēts, uzzinot, ka viņa zaudētos ādas un muskuļu audus kentauri bija aizstājuši ar ko tādu, kas atgādināja tumšu sīkgraudainu koku. Divas trešdaļas viņa atslēgas kaula un lielāko daļu no labā pleca un bicepsiem tagad, šķiet, veidoja gluds, pamatīgi nopulēts augļu koks, iespējams ķirsis vai varbūt ābele. Jaunie audi bija pilnīgi nejutīgi - viņš varēja tiem sist ar dūri un neko nejust - , taču tie viegli liecās un locījās, kad un kur viņam vajadzēja, turklāt lieliski, bez redzamām šuvēm saplūda ar apkārtējo miesu. Viņam tas patika. No koka tagad bija veidots arī viņa labais celis. Viņš patiesībā pat neatcerējās, ka būtu to ievainojis, bet lai nu paliek, varbūt atpakaļceļā ar to bija noticis kas nelāgs.

Grāmata ir ļoti interesanta, jo tiek parādīta pavisam cita pasaule. Par grāmatu izteicās arī Džordžs R.R.Mārtins, Troņu spēles autors.

Salīdzināt Brvjus ar Hariju Poteru ir kā salīdzināt īru viskiju ar vāju tēju. ...Grosmana jūtu pasaule ir bagāta, viņa stāstījums - tumšs un bīstams, un pilns ar pavērsieniem. Cūkkārpa nekad nav bijusi šāda.

Noteikti jāņem vērā arī tas, ka grāmata izcili parāda, ka cilvēka iekšējo jūtu pasauli spēcīgi ietekmē arī paša cilvēka pašrealizācija. Ir labi, ja sevi var realizēt, jo tad var labi justies. Ir labi, ja ir kāds blakus, kuru tu mīli, un apzinies to. Bet būtiski ir arī tas, ja arī tevis mīlētais cilvēks tevi mīl.
Lasīt ir interesanti, katrs var atrast kaut ko sev būtisku.