Pameklēs vai iegādāsies jaunu. To pašu var domāt tad, kad trollītis Mumins, Susuriņš un Snifs atrod cepuri. Pēc būtības nekas nav noticis. Cepuri var nolikt malā, lai tā tur pastāv. Bet paiet laiks, un trollītim rodas vēlme cepuri izmantot spēlē. Pēc noņemšanas viss ir tāpat, kā ir bijis, jo trollītis Mumins nemana izmaiņas, un tad viņš var aiziet pie draugiem. Tikai draugi trollīti vairs neatpazīst, un tad viņš nokļūst nepatīkamā situācijā, jo pats par sevi sarunā ne pārāk labas lietas. Tādas lietas, kādas par viņu draugi nepieņem. Palīdzēt var tikai trollīša Mumina māmiņa, kas savu bērnu atpazīs vienmēr, neskatoties ne uz ko. 

Nu, ja cepure tā var nostrādāt, ka viss var mainīties, tad no cepures vajadzētu atbrīvoties. Tas arī nav vienkārši. 

Trollīša dzīve vienmēr bija interesanta. Viņš nokļūst dažādos piedzīvojumos. Šoreiz jau arī viņš ar draugiem nonāk uz zalkšu salas. Tāpat viņi atrod lielu rubīnu, kuru meklē burvis.

Bet augstu kalna galā atrodas Burvja māja, un tā izskatās šitāda. - Un Susuriņš uzzīmēja smiltīs māju.
 - Vai tai nav neviena loga? - Snifs iejautājās.
 - Nav,  - Susuriņš atteica. - Nedz arī durvju, jo Burvis allaž pārjāj mājās pa gaisu uz melnas panteras. Viņš jāj apkārt pa naktīm un vāc savā mētelī rubīnus.

Dzīvē jau tā arī notiek, - tad, kad gaida, lai kaut kas notiktu, to var nesagaidīt, bet tad kad kaut ko pat iedomāties nevar vai domā, ka tas nekad nenotiks, tas tiešām notiek. Kurš tad var iedomāties satikt Burvi? Viņš taču apmeklē dažādas planētas. Viņam ir apbrīnojama cepure. Pat par cepures iespējām nevar iedomāties. Tā ir apbrīnojama.

Kad pēdējo reizi stāstījām par trollīša Mumina māmiņu, viņa aizgāja nosnausties. Bet pirms tam viņa izklaidīgi saņurcīja Murmuļa sporaugus bumbiņā un iemeta to Burvja cepurē. Ak, kaut viņa nemaz nebūtu sākusi uzkopt istabu!
Jo, kamēr māja slīga pēcpusdienas nomiegā, sporaugi brīnumainā veidā sāka augt.
Lēnām tie vijās ārā no Burvja cepures un stiepās prom pa grīdu. Vijumi un asni rāpās augšā pa sienām, ieķērās aizkaros un ventilācijas auklās, izvijās cauri spraugām, vetiļiem un atslēgu caurumiem. Mitrajā gaisā uzplauka ziedi, un pasakainā ātrumā nogatavojās augļi. Milzīgas lapas noklāja kāpnes, vīteņaugi izvijās starp galdu kājām un kā čūsku midzeņi nokarājās no griestu lampām.

Būtu interesanti kopā ar trollīti Muminu un viņa draugiem izbaudīt piedzīvojumus, kuri veidojas viņa dzīvē. Tie ir interesanti un krāsaini. Ja Burvja cepurei ir tik lielas spējas, tad pašam Burvim spējas ir vēl lielākas, bet tad, kad Burvi satiek, tas ir kaut kas fantastisks.

Grāmatu ir labi lasīt kopā ar bērnu. Var lasīt, var runāt un var zīmēt, jo tad var fantazēt un savākt pozitīvas emocijas.

https://domgraudi.blogspot.com/2024/12/burvja-cepure-tuve-jansone.html