Katrs no šiem zinātņu vīriem salika pa plauktiņiem vienas zinātnes nozares sasniegumus. Protams, viņu darbi vēlāk tika papildināti, bet likumi – pārformulēti. Visu to jūs esat apguvuši skolā. Bet tagad jūs gaida tēma, kuru skolā pagaidām neapgūst. Mēs klasificēsim maģiju un par mūsu pētījumu pamatu kalpos fantāzijas žanra sacerējumi.
    §1: Sākotnējie jēdzieni
    Lasot jebkuru fantāzijas žanra sacerējumu, mēs sastopamies ar pasauli, kas daudzos veidos ir līdzīga mūsējai, ja neņem vērā tur eksistējošos brīnumus. Izdomātās pasaules „reālums” parasti nozīmē to, ka tajā, tāpat kā pie mums,,darbojas fizikas, matemātikas, ķīmijas utt. likumi. Turklāt, parasti, ja pasaulē nestrādā vēstures un sabiedrības attīstības likumi, tad tā ir autora, kurš ne visai labi zin vēsturi un socioloģiju, kļūda, nevis viņa „īpašā doma”. Visus iepriekšminētos likumus nosauksim par Pastāvīgajiem likumiem.
    Ar maģiju ir pavisam savādāk: katrai pasaku pasaulei ir savi maģiskie likumi. Lai runātu par tiem, mums būs jāieved jauni jēdzieni.
    Jēdziens №1: Brīnums ir parādība, kas nonāk pretrunā ar Pastāvīgajiem likumiem. Ja brīnums pārtop par zinātniski izskaidrojamu jēdzienu, tad mūsu pētījumu tas neinteresē.

   Jēdziens №2: Maģija ir sistēma, ar kuras palīdzību var izsaukt jēdzienu Brīnums un atkārtot to pie noteiktiem apstākļiem. Piemēram, cilvēks nokrīt no 16 stāva, bez drošinājuma, bet paliek dzīvs. Tipisks brīnums, kas ir pretrunā, ja, ne ar mehāniku, tad ar statistiku noteikti. Bet par maģiju tas kļūs tikai tad, ja viņš šo triku spēs atkārtot reizes piecas. Piezīmēsim, ka šādi, gan zintnieks, gan burvis, gan ekstrasenss – visi kļūst par magiem.

  Jēdziens №3: Mags ir būtne, kas pārvalda maģiju. Iepriekš minētajā piemērā neveiksmīgais pašnāvnieks kļūs par magu tikai tad, ja pats izmantos maģiju, lai lektu no 16. stāva.

  Jēdziens №4: Maģijas avots ir spēks, kas atļauj pārkāpt pastāvīgos likumus. Lieta ir tāda, ka maģija kaut kāda iemesla dēļ iegūst tiesības uz laiku ignorēt dažus likumus. Vietu vai substanci, no kuras nāk šīs tiesības, nosauksim par tās avotu.

  Jēdziens №5: Maģijas iegūšanas paņēmiens ir darbību secība, ko veic mags, lai piekļūtu pie maģijas avota. Pat maģijā darbojas cēloņa un seku saite. Atbilde uz jautājumu „kas ir jādara magam, lai notiktu brīnums?” – ir maģijas iegūšanas paņēmiens.

  Jēdziens №6: Maga īpašības ir to kvalitāšu un prasmju kopums, ar ko mags atšķiras no nemaga. Tālu ne visos fantāzijas visumos par magu var kļūt jebkurš interesents. Bieži uz to ir spējīgi tikai daži. Tieši kas, tas ir atkarīgs no konkrētiem apstākļiem.
    §2: Zināmo maģisko sistēmu klasifikācija
    Lūk, mēs esam noskaidrojuši dažus pamatjēdzienus. Tagad ir laiks tos apskatīt sīkāk.

    Maģijas avoti
    1) Kopējā maģiskā enerģija

    Izmantojot šāda tipa avotus jebkurš mags iegūst enerģiju no kopēja lauka, kas nav saistīts ar kādu konkrētu objektu un parādību.

Visa sarežģītība saistās ar māku pie šī lauka pieslēgties, pēc tam enerģiju noturēt un ievirzīt vajadzīgajā gultnē. Visā citā, visiem magiem ir vienādas iespējas un, kā likums, katrs cilvēks var kļūt par magu pēc attiecīgas apmācības.

    Piemēri: maģiskais ēteris, kopējais enerģētiskais laiks, Aizmirsto Karalistu „Dzija”.

    2) Iekšējie spēki
    Lai piepildītu savus mērķus, mags izmanto sava organisma apslēptos spēkus. Grūtības sagādā tas, ka organisma rezerves nav bezgalīgas un tās ir jāpapildina. Turklāt, lai smeltu „no sevis” lielus enerģijas apjomus, sākumā tā ir jāsavāc. Iekšējās enerģijas apjoma palielināšana arī ir maga pašpilnveidošanās.
    Piemēri: psioniskā enerģija.

    3) Personiskas dabas spēku aizņemšanās
    Pats mags šajā gadījumā nevar smelt enerģiju, viņš izmanto par palīgiem būtnes, kurām šī pieeja ir. Turklāt, pašas būtnes var arī nezināt par „maģisko” ekspluatāciju. Lai operētu ar maģiju, ir jāatrod šī īpašā būtne un „jāpārliecina” dalīties ar enerģiju.

   Piemēri: dēmoni, džini, siltasiņu būtnes (vampīriem).
    4) Aizņemšanās no bezpersoniskas dabas
    Šajā gadījumā, tāpat kā iepriekšējā, atkal tiek meklēti ārējie avoti, tikai vispārīgāki. Daudzos gadījumos šis avots ir līdzīgs pirmajam. Galvenais ir prasme pieslēgties avotam un enerģijas saglabāšana. Starpība ir tajā, ka šis avots var nebūt pieejams visiem.
    Piemēri: stihiju plāni, mirušo pasaule, dabas ainavas, Avots „Laika ratā”.

    5) Īpaši priekšmeti
    Šajā sistēmas variantā mags tieši nav saistīts ar enerģiju, bet strādā tikai ar tās nesēju, no kura jaudas arī viss ir atkarīgs. Nesējiem ir daudz trūkumu – tos parasti ierobežo attālums un iedarbības veids, enerģija ātri iztērējas, dažkārt priekšmetam ir personiska griba un saprāts.

   Piemēri: maģiskie spieķi, brīnumgredzeni.
    6) Īpašas lokācijas
    Ir pasaules, kurā ar īpašu spēku ir apveltītas tikai īpaši aprunātas vietas. Māka iegūt un izmantot šo spēku arī ir maga galvenā prasme šādā pasaulē. Arī lokāciju atrašana nav pēdējais amats maga arsenālā. 

   Piemēri: svētās druīdu birzis, senu varoņu kapuvietas, maģisko kauju vietas, anomālās zonas.
    7) Ticība
    Dažreiz tieši ticība palīdz pārvarēt pastāvīgos likumus. Turklāt, ne tikai ticība sev, bet arī citu cilvēku ticība jums. Magi izmanto, gan vienu, gan otru. Māksla pārliecināt citus cilvēkus, noticēt jums vai iedomātu notikumu realitātei, būs šīs sistēmas maga spēka avots.
   Piemēri: fantāziju un murgu atdzīvināšana, dievišķo spēku daba Aizmirstajās Karalistēs.
    Maģijas iegūšanas paņēmieni
    1) Rituālais
    Ar šo paņēmienu mags veic dažas secīgas darbības, nedomājot par cēloņiem un nezinot, kas notiek fizikas līmenī. Viss, ko viņš redz, ir galarezultāts. Noteicošais ir darbību saskaņotība un rituāla sarežģītība.

   Piemēri: rituāla dejas, baznīcas rituāli, laukos: Stīvs Perijs, Roberts Hovards „Konans un Četras stihijas”.
    2) Zinātniskais
   Šī paņēmiena pamatā likta maģijas teorija. Efektivitāte ir atkarīga no maga zināšanu dziļuma un domāšanas brīvības. Pati maģijas teorija var būt dziļi antizinātniska, pat no formālās loģikas viedokļa. Zinātniskais paņēmiens ir tikai nosaukums, nevis saturs!

Piemēri: Krinnas maģija („Šķēpa sāga”), laukos: Spregs de Kamps „Diplomētais brīnumdaris”.
    3) Instinktīvais
    Tāds maģijas izmantošanas paņēmiens nozīmē ciešāku kontaktu ar enerģiju. Pats mags var nesaprast teoriju vai rituālu nozīmi, viņš strādā ar maģisko materiālu tieši instinktu līmenī, formējot un vadot to pēc vajadzības.

   Piemēri: “Laika rats”, “Amberas hronikas”, laukos: “Maģijas apsēstais”.

    Maga īpašības
    1) Iedzimta prasme
    Antitēze pieņēmumam „par magiem nepiedzimst”. Vai nu šī prasme ir, vai tās nav. Un neko tur nevar darīt. Protams, iedzimta prasme vēl nenozīmē prasmi to pielietot. Taču, ja prasmes nav, nekādas zināšanas teorijā nepalīdzēs.

    Piemēri: nemirstīgie no „Kalnieša”, pūķi, Rodžers Želaznijs „Samainītais”, „Maģijas apsēstais”.
    2) Apmācība
    Visizplatītākais variants. Par magu var kļūt katrs, taču tikai pēc speciālas sagatavošanas un vajadzīgo zināšanu iegūšanas. Neskatoties uz acīmredzamo īpašības pieejamību, apmācību process parasti ir sarežģīts.
   Piemēri: Krinnas maģija („Šķēpa sāga”).
    3) Īpaši nopelni un sevišķi apstākļi
    Ir pasaules, kur maģija ir pieejama tikai visizcilākajiem indivīdiem vai arī šo spēju iegūst nejauši (piemēram, pēc zibens spēriena galvā). Visu nosaka augstākie spēki un akls gadījums.
   Piemēri: nazguli, Ravenloftas domenu lordi.
    Pielietošanas sfēra
    1) Iedarbība uz apkārtējo vidi
    Kustināt priekšmetus ar domu spēku, svaidīties ar graujošām zintīm, pārvērst vienus priekšmetus citos – tāds ir nepilns tamlīdzīgu iedarbību saraksts. Jo varenāks ir mags, jo nopietnāka „iedarbība”.  Ipaši ciniski magi pat tādā veidā var uzbūvēt sev pilis. Manuprāt, visai rupjš un neestētisks spēka pielietošanas paņēmiens. Tā vietā, lai izmantotu vergu vai algadžu darbu!
   Piemēri: telekinēze, kaujas zintis телекинез, (skandējot: “Fireball, fireball, fireball!”).
    2) Iedarbība uz apziņu
    Ļoti elegants konkurentu novākšanas paņēmiens. Lai paši tagad tiek galā ar to, kas darās viņu galvās.
   Piemēri: ilūzijas, iedvešana, pašiedvesma.
    3) Iedarbība uz organismu
    Organisma apslēpto spēku izmantošana. Ne tik vareni un iespaitīgi, taču pilnīgi pietiekami. Vajadzīgs tikai paša ķermenis un enerģijas avots. Bet, ja tie ir viena un tā pati substance – tas vispār ir lieliski.

   Piemēri: vilkači, pašizārstēšanās, levitācija.

    4) Pārvietošanās telpā un laikā
    Mūsu bērnības sapnis: viens divi – esi skolā, mājās, uz jūras – vajadzīgo pasvītrot. Bet vēl labāk, aizlidot uz vakardienu, izlabot kļūdas kontroldarbā... „Īpaša nozīme pareģošanā un pravietošanā. Ja pareģotājs iegūst savas zināšanas pārvietojot daļu apziņas nākotnē, tad tā ir maģijas sfēra, ja viņš ir meteorologs – nekādsas maģijas nav pat tuvumā.
   Piemēri: teleportācija, priekšmetu radīšana no tukšuma, ekstraplanāro būtņu aicināšana, ceļojumi laikā.
    §3: Izvēlēto maģisko pasauļu klasifikācija

    Viena no fantāzijas rakstnieku problēmām ir tā, ka viņi cītīgi negrib atklāt savu maģisko sistēmu noslēpumus. Vai arī – paši tos nezina. Tad arī iznāk, ka maģija pasaulē ir, bet kāpēc un kā tā darbojas – atliek tikai minēt. Atliek iespēja, mēģināt to noteikt pēc sekundārām pazīmēm. Turklāt, vairums zināmajās pasaulēs darbojas vairākas maģiskās sistēmas reizē. Vienas parādās, kā tradīciju turpinājums, otras tiek aizgūtas, trešās liekas autoram kas jauns, lai gan reti tas tā ir. Pārfrāzējot žanra klasiku: lai radītu jaunu maģiju, nepietiek ar to, ka nokrāso fireball zaļā krāsā.
    Protams, visvieglāk klasificēt pasaules, kurām eksistē spēļu rokasgrāmatas. Vēl labāk, ja papriekšu ir tikusi izstrādāta maģiskā sistēma un pēc tās ir radīta pasaule. Šajā gadījumā autori jau sākumā uzdod sev jautājumu, kas ir maģija un kā tā dodas rokā personāžiem. Mēs tomēr neaprobežosimies ar šādām pasaulēm vien, jo talantīgākie rakstnieki – fantasti paši smalki izstāsta par savu fantāzijas pasauļu maģiju.

    Mēģināsim piemērot mūsu maģisko sistēmu klasifikāciju praksē un apskatīsim atsevišķas fantāzijas pasaules. Tās, kuras ir izstrādātas pēc iespējas dziļāk.
    Aizmirstās karalistes (Forgotten Realms)
    Feiruna pasaulē maģija attīstījās un tika pārstrādāta kopā ar lomu noteikumu sistēmu. Sākumā tā bija AD&D, bet tagad — D&D 3.5 edition (d20 system). Karalistu maģijas galvenais avots ir “Dzīpari” (dzija, faktūra oriģinālā - weave), visur esoša substance, par kuru atbild vietējā maģijas dieviete Mistra. Viņa rūpējas, uztur kārtībā “Dzīparus” un sargā to no muļķa ļautiņiem, kas to tikai vien grib, kā dziļāk ielaist tajā pirkstus. Bez “Dzīpariem” eksistē arī tās antipods — “Ēnu dzīpari”, kurus veidojusi tumsas dieviete Šara. Jebkurš mags un garīdznieks, kurus arī pieskaita magiem, izmanto “Dzīparus” saviem buramvārdiem (daži to vietā izmanto “Ēnu dzīparus”). Maģijai var piekļūt jebkura būtne, taču dažas daba ir apveltījusi ar īpašām spējām. Pilna Feirunas maģijas klasifikācija izskatās šāda.

    Maģijas avoti — kopējā maģijas enerģija (abu veidu “ Dzīpari”). Var izmantot arī maģiskus priekšmetus vai aizņemties spēkus no dēmoniem, taču tas viss arī ir tikai pakārtots “ Dzīparu” izmantošanas paņēmiens.
    Maģijas iegūšanas paņēmieni — rituāla vai zinātniska. Garīdzniekiem — pirmais variants, universitātes magiem —  otrais.
    Maga īpašības — apmācība, iedzimtas spējas, īpaši nopelni / apstākļi. Māca šeit daudz un dažādi, jo skolu daudzums ir liels un to virzieni - daudzi. Dažiem veicas ar īpašu iedzimtu talantu, bet ir arī veselas maģisku būtņu rases – elfi, drakoni utt. Par īpašiem nopelniem šeit apbalvo dievi. Neteikšu, ka daudzus, bet gadījumi ir zināmi.

   Lietošanas sfēra — visas četras. Pie tik dažādām apmācību sistēmām tas arī nav brīnums.
    Ravenlofta (Ravenloft)
    Pasaule, kas daudzejādā ziņā ir līdzīga Feirunai, jo eksistē un attīstās tajā pašā spēlu sistēmā. Ar vienu izņēmumu - visi tur iekļūt nevar. Par visu atbildošie Ravenloftas Tumšie spēki izvēlas, kurš tajā iekļūs, bet kuram tajā nav ko darīt.
   Maģijas avoti — kopējā maģiskā enerģija. To iemieso Ravenloftas Tumšie spēki. Cik man zināms, tie nav visai izvēlīgi un pat gaišo dievu garīdznieki var cerēt, ka viņu zintis tiks atbalstītas.
   Maģijas iegūšanas paņēmieni — rituālais un zinātniskais. Maģija pakļaujas tiem pašiem likumiem kā Feirunā. Tikai nav skaidrs, vai tā ir šīs pasaules daba, vai Tumšo spēku vēlme.
   Maga īpašības — īpaši nopelni/apstākļi, apmācība, iedzimts talants. Ja pēdējās divas īpašības ir tādas pat kā iepriekšējai pasaulei, tad nopelniem ir pavisam cits statuss. Katra būtne, ejot pa Tumsas ceļu, iegūst no Spēkiem jaunas spējas un iespējas, par samaksu, zaudējot cilvēcības paliekas. Noejot šo ceļu līdz galam, reti kurš ir bijis apmierināts ar rezultātu.
   Lietošanas sfēra — visas četras.
    Ambera (Amber)
    Pasaule, kuru katrs žanra mīļotājs pazīst pēc Rodžera Želaznija „Amberas hronikām”. Tajā Oberona un Vienradža bērni pārvietojas starp pasaulēm kā mēs – stap metrostacijām. Bet reizēm, pat ātrāk. Visas pasaules ir viena otras atspulgi un savērtas kā pērles uz aukliņas, kas ir Ceļš, kura abos galos atrodas Ambera un Haoss. Iniciāciju izgājušie gūst iespēju pārvietoties pa šo Ceļu.

 Maģijas avoti — īpaši priekšmeti, īpašas lokācijas. Zem lokācijām es domāju Labirintu un Lorgusu, kā priekšmetus.
     Maģijas iegūšanas paņēmieni — instinktīvais. Nekādu rituālu, nekādas sistēmas – tikai maga griba un viņam sasniedzamie spēki.
    Maga īpašības — īpaši nopelni/apstākļi. Ar tiem saprotot Labirinta vai Logrusa iziešanu. Pēc tam mags iegūst spēku.

   Lietošanas sfēra — pārvietošanās telpā. Jeb precīzāk – starp telpām.
    Jūraszeme (Earthsea)
    Ursulas Le Gvinas pasaule mums ir pazīstama pēc Heda Piekūna, Pūķu pavēlnieka piedzīvojumiem. Šajā pasaulē par magu kļūst tas, kuŗš uzzina lietņu un būtņu īstos vārdus. Jo pat pūķiem un visvarenākajiem magiem ir īstais vārds!
   Maģijas avoti — personīgas dabas aizgūtie spēki. Īstā vārda zināšana dod varu, gan pār priekšmetu, gan pār dzīvu būtni.
   Maģijas iegūšanas paņēmieni — zinātniskais. Tikai pētot vārdus un izskaitļojot pareizās kombinācijas, var iegūt vēlāmo rezultātu.
   Maga īpašības — apmācība. Vārdu iekalšana un īstā vārda noskaidrošanas prakse ir galvenās disciplīnas.
   Lietošanas sfēra — iedarbība uz apkārtējo vidi. Jebkurš priekšmets vai būtne, kurai ir vārds, var tikt pakļauts maģijas iedarbībai. 
    §4: Maģija un dzīve
    Tagad parunāsim par maģiju mūsu pašu realitātē. Eksistē sistēmas, kuras nezinošam cilvēkam liekas gluži vai maģiskas. Īstenībā, tajās nekā maģiska var arī nebūt, bet visi „maģiskie” rezultāti ir zinātniski izskaidrojami. Interesi tie izraisa tikai ar to, ka tos arī var ievietot mūsu maģisko klasifikāciju sistēmā. Uzreiz gribu teikt, ka runa būs tikai par formu, nevis saturu. Vai tie ir īsta maģija, vai tikai formāli iekļaujas šajā definīcijā – tas ir pavisam cits jautājums!
    Psihoanalīze
   Maģijas avoti — iekšējie spēki. Turklāt, vienmēr tie ir paša pacienta spēki, kurus mags ievirza vajadzīgajā gultnē.

   Maģijas iegūšanas paņēmieni — zinātniskais. To var teikt,,jo ir speciāli sagatavošanas kursi.
   Maga īpašības — apmācība, iedzimts talants.
   Lietošanas sfēra — iedarbība uz apziņu.
    Joga
   Maģijas avoti — iekšējie spēki, kopējā maģiskā enerģija.

   Maģijas iegūšanas paņēmieni — rituālais, zinātniskais. Nodarbības ar jogu – tā ir, gan filozofija, gan attiecīgi fiziskie vingrinājumi. Uzskatot filozofiju par „zinātnisko bāzi”, bet vingrinājumus par rituāliem, mēs varam pielietot šo klasifikāciju.

   Maga īpašības — apmācība.
   Lietošanas sfēra — iedarbība uz organismu.
   Noslēguma vārdi
    Un tā, mēs tikko esam izgājuši maģijas struktūras īso kursu. Tāpat kā Eiklīda, Ņutona un Mendeļejeva darbi (ar kuriem mēs sākām rakstu), šis kurss var tikt papildināts un pat pārskatīts – nākošajos rakstos.

    Mūsu kursa pielietošanas sfēra – jaunu maģisko sistēmu radīšana un labi aizmirstu, veco sistēmu klasifikācija. Ar šīs sistēmas palīdzību jūs paši varēsiet klasificēt maģijas sistēmas citos darbos. Piemēram, Spēka (the Force) izmantošana “Zvaigžņu karos” vai burvestības “Harijā Poterā”. Taču neaizmirstiet, ka maģija ir māksla. Bet mākslu nevar iedzīt rāmjos. Un vēl, maģija ir – māns... Tādēļ, neticiet tam, kurš jums teiks, ka saprot īstu maģiju. Būdams mags, es varu jums to apliecināt!