Augšup pa kāpnēm, kas ved lejup.
Neskatoties uz to, Morisa Kornēlija Ešera vārds sociālisma nometnē dzīvojošiem neko neizteica. Ešers piedzima 1898. gadā pieticīgā holandiešu ģimenē un nomira 1972. gadā, būdams bagāts un slavens, turklāt Nīderlandes karaliene Vilhelmīne viņu bija iecēlusi bruņinieku kārtā. Skaidra lieta - ar ko gan padomju ļaudis varētu piesaistīt cilvēks, kura dēlu savulaik bija kristījis Musolīni un kura darbi (no mākslinieka viedokļa) nopietni interesēja Ādolfu Šiklgrūberu? Tiesa, tas pats Ādolfs, vēlāk kļuvis par Hitleru, pavēlēja arestēt un novārdzināt koncentrācijas nometnēs Ešera skolotāju - Semjuelu de Meskvitu. Nacionalitātes dēļ... Un līdz pašai nāvei Moriss Ešers glabāja skolotāja skici, kurā skaidri bija saskatāms vācu zābaka nospiedums.
Kas tad Ešerā tāds bija? Lai to saprastu, pietiek aplūkot viņa gleznas. Taču nevis vienkārši paskatīties, bet lūkoties ilgi, domīgi, cenšoties iztēloties sevi šajā ainā. Pirmajā acu uzmetienā, tās ir tik vienkāršas: nosacīti vienkārša grafika, pelēcīga krāsu gamma, trīsdimensiju telpa... Stop! Te arī sākas tas, kas spēj cilvēkam sajaukt prātu. Nav tādas telpas! "Ir!", apgalvoja mākslinieks. "Jūs to redzat, tātad tā ir." Bet, ja vienkāršais cilvēks tikai mēģinās sekot mūkiem gravīrā "Uzkāpšana un nokāpšana" vai riskēs domās padzīvot "Kāpņu mājā", tad viņš sajutīs, ka pakāpeniski zaudē prātu.
Dīvainās rotaļas.
Lūk, ko par savu daiļradi teicis pats Ešers: "Visi mani darbi ir rotaļas. Nopietnas rotaļas. Viss, ko es daru, ir rotaļa. Es vienkārši cenšos salikt mazus zvēriņus kopā - es nedomāju, ka tas ir viegli, bet gūstu neticāmu apmierinājumu, atrodot veidu, kā tos savienot. Mani aizrauj visi jautājumi, kas rodas, kad strādāju. Šie jautājumi ķircina mani, un mans lielākais apmierinājums ir saprast, par ko šie jautājumi ir, bet pēc tam atrast uz tiem atbildes. Pēc tam es veidoju nospiedumu, lai dalītos savā priekā ar citiem."
Sekosim mākslinieka padomam un pacentīsimies dalīties ar viņu priekā, kas rodas, rotaļājoties ar neeksistējošām pasaulēm!
(No žurnāla "Noslēpumi un fakti" 2011. gada 6. numura. Skat arī http://lv.wikipedia.org/wiki/Moriss_Korn%C4%93lijs_E%C5%A1ers )
Mākslinieka oficiālā mājas lapa.