Grāmatā ir iegājuši darbi, kas pieder vienam no izcilākajiem pašmāju (krievu) fantastiskās literatūras ceturtās paaudzes pārstāvjiem.
https://www.labirint.ru/books/722673/
Boriss Antonovičs Rudenko ir dzimis 1950. gadā, Maskavā. 1972. gadā beidzis Maskavas autoceļu institūtu, pusgadu strādājis par inženieri «slēgtā» konstruktoru birojā, pēc tam par operatīvo pilnvaroto ОБХСС (cīņas nodaļā pret sociālistiskā īpašuma zādzībām). Kā saka pats rakstnieks, «pēkšņi viņam ienāca prātā cīnīties pret neliešiem-noziedzniekiem. Lai viņus visus cietumā un pie sienas gaišās nākotnes vārdā. Tā es arī aizgāju uz kriminālmeklēšanu». Sliktās redzes dēļ viņu ieceļ par ОБХСС operatīvo pilnvaroto, pēc 16 gadiem Rudenko atvaļinās milicijas apakšpulkveža pakāpē un sāk nodarboties ar žurnālistiku. No tā laika viņa raksti regulāri parādās periodiskajos izdevumos: «Дружбa народов», «Неделя», «Совершенно секретно», «Литературная газета». Patlaban (raksta tapšanas brīdī) viņš vada nodaļu «Самообразование и научно-техническое любительство» zinātniski populārajā žurnālā «Наука и жизнь».
Pirmais fantastiskais darbs ir viņa trešais stāsts «Iebrukums». Tas parādās 1978. gadā žurnāla «Техника – молодёжи» lapaspusēs. Turpmāko desmit gadu laikā dažādos žurnālos un krājumos tiek publicēti pusotra desmita stāsti un divi garstāsti, viņš piedalās leģendārajos Maļejevas jauno fantastikas un piedzīvojumu literatūras autoru semināros. Padomju izdevniecības vienmēr labvēlīgi izturējās pret Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, kas raksta detektīvus, taču Boriss Antonovičs turas stingri: pirmais viņa detektīvs – garstāsts «До весны еще далеко» parādās tikai 1989. gadā un tikai tad rakstnieks pilnībā pārslēdzas uz detektīvliteratūru. Pa šo laiku viņš ir publicējis vairāk kā desmit detektīv- un kriminālromānus, kuru kopējā tirāža dažiem darbiem sasniedz simt tūkstoš eksemplārus.
Taču rakstnieks atzīstas: «Grūti ir rakstīt detektīvus, kad visa dzīve apkārt stabili pārvērtusies absolūtā kriminālromānā bez cerībām uz laimīgām beigām. Pēdējais laiks atgriezties atpakaļ pie paša, personīgi izdomātām pasaulēm», – un 2003, gadā, žurnāla «Если» lapaspusēs parādās viņa stāsts «Без проблем!» Tas sarakstīts krimināldetektīva žanrā ar fantastisku pieņēmumu: tiesību sargājošo orgānu darbiniekiem ir dotas tiesības šaut uz noziedzniekiem bez tiesas uz izmeklēšanas. 2005. gadā iznāk viņa pirmais zinātniski-fantastiskais romāns «Те, кто против нас». Tomēr ar kriminālgrāvēja žanru rakstnieks nav šķīries, drīz parādīsies viņai jaunais detektīvromāns.