Bet 2000.gadā drosminieki-brīvprātīgie prata iekļūt kluba teritorijā un tur notiekošo iemūžināt kinolentē. Rezultātā noskaidrojās divas lietas: pirmkārt, Bohēmas birzī patiešām pulcējas tikai galvenie politiķi un biznesmeņi, turklāt ne tikai no ASV, bet arī citām valstīm. Un otrkārt, viņi patiešām pielūdz 12 metrus augsto cementa pūci!
Bet visbēdīgākais ir tas, ka rituāla nozīmi publikai nevēlas paskaidrot neviens no tā dalībniekiem. Tagad konspirologi apgalvo, ka Bohēmas klubs – nav nekas cits, kā slepena pasaules valdība.
Bohēmas birzs (angl. Bohemian Growe) – atpūtas vieta ar 11 km2 lielu platību, atrodas pēc adreses: 20601 Bohemian Avenue, Monte Rio, pilsētā Kalifornija. Tā pieder privātam vīriešu mākslas klubam, kas pazīstams kā Bohēmas klubs, kurš atrodas Sanfrancisko. Katru gadu jūlijā, sākot no 1899.gada, šeit ierodas visietekmīgākie pasaules cilvēki, lai pavadītu divu nedēļu ilgu atvaļinājumu. Bohēmas klubā ietilpst daudzi mākslinieki, sevišķi mūziķi, kā arī augsti stāvoši biznesa līderi, valdības ierēdņi (ieskaitot Amerikas prezidentus) un MIL izdevēji. Kluba īpatnība ir tā, ka rindā, lai iestātos klubā, jāgaida aptuveni 15 gadus. Kluba biedri var uzaicināt viesus uz Bohēmas birzi, kuri savukārt tiks rūpīgi pārbaudīti. Šie viesi ierodas no visas Amerikas un citu valstu malām.
Birzs heraldiskā devīze – “Zirnekļa tīklu audēji šurp nebrauc”, ar ko domāts, ka visas problēmas un komercdarījumus nepieciešams atstāt ārpus šī kluba. Pretrunā devīzei ir liecības par politiskiem un komerciāliem darījumiem, kas veikti birzī. Bohēmas birzs sevišķi populāra ar Manhetenas projektu, kuru apsprieda tur 1942.gada septembrī un vēlāk noveda pie atombumbas radīšanas. No birzs apmeklētājiem, izņemot Ernestu Lorensu un militāros ierēdņus, zināms par Hārvardas prezidentu un Standard Oil un General Electric pārstāvjiem.
Vēsture
Bohēmas birzs dibināta ilgstoši, uzreiz pēc tam, kad 1872.gadā tika nodibināts Bohēmas klubs.
Vairāku gadu gaitā pirmie Bohēmas kluba biedri ierīkoja nometni dažādās vietās, ieskaitot mūsdienu Nacionālo monumentu Mārvudu un Semjuela Teilora štata parkā teritorijas un sekvojas birzis pie Dunkan Miles, upes krastā iepretim Bohēmas birzij. Pastāvīgie saieti jūlijā, līdzīgi kā mūsdienās, sākās 1899,gadā.
Meža pirmo daļu atpirka no vietējā uzņēmēja, kurš veiksmīgi nodarbojās ar mežistrādi šajā rajonā. Pakāpeniski, nākamo gadu laikā, kluba locekļi izpirka zemi, piegulošu sākotnējai atrašanās vietai.
Pēc tam, kad žurnālisti no Sanfrancisko piesaistīja vietējo biznesmeņu uzmanību, pēdējie investēja naudu, kas bija nepieciešama turpmākai zemes iegādei un ēku celtniecībai Bohēmas birzī. Mākslinieki un muzikanti vēl arvien saglabājuši “bohēmiešu” statusu – par cik sākotnējais mērķis atpūtas vietas ierīkošanai bija tāds, lai nodrošinātu izklaidi kluba ārzemju locekļiem un viesiem (vēlāk reportierus izslēdza no locekļu rindām).
Pati birzs sastāv no 1500 gadu senām sekvojām. Bohēmas birzs – elpu aizraujošs dabas rezervāts, kuru nav skārusi kailcirte un saglabājušās daudzas taciņas. Sekvojas ilgdzīvotspēja simbolizē neskarto dabu, kas ir tāla no mūsdienu dzīves vulgārisma.
Kluba apmeklētāji
Bohēmas klubs (angl. Bohemian Grove) – privātais un publikai slēktais klubs; Bohēmas birzi var apmeklēt tikai kluba biedri un viņu viesi. Šie viesi, kā zināms, bija politiskie darboņi un slavenas personas no valstīm ārpus ASV. Sevišķi vasaras atvaļinājumu laikā viesu skaits bija stingri ierobežots apkalpošanas līdzekļu trūkuma dēļ. Tomēr vienlaikus Bohēmas birzī var dzīvot līdz 2500 cilvēkiem.
Bohēmas birzs kluba biedru un viesu saraksti tiek turēti slepenībā, bet daži pētnieki [kuri?] ieguva pieeju dažiem no tiem. No šiem dažādajiem avotiem zināmi sekojoši Bohēmas birzs apmeklētāji:
Diks Čeinijs (bijušais viceprezidents);
Donalds Ramsfelds ( bijušais aizsardzības ministrs);
Karls Rovs (Džordža Buša vecākais padomnieks un štāba priekšnieka pārstāvis);
Džebs Bušs;
Amerikāņu prezidenti – Džordžs Bušs (jaunākais), Džordžs Bušs vecākais, Bils Klintons, Ronalds Reigans, Džimijs Kārters, Džeralds Fords, Ričards Niksons, Dvaits Eizenhauers, Harijs Trūmens, Herberts Guvers, Kelvins Kulidžs, Viljams Tafts un Teodors Rūzvelts;
Henrijs Kisindžers, Džordžs Šulcs, Erls Vorens (Augstākās tiesas priekšsēdētājs), Roberts Kenedijs, Deivida Rokfellers (vecākais un jaunākais), Nelsons Rokfellers, Džeims Vulfensons (bijušasi Starptautiskās bankas prezidents), Alans Grīnsperns (bijušais Federālo rezervju bankas priekšsēdētājs), Pols Volkers, Kolinss Puels, Džeks Velčs (tagadējais General Electric priekšsēdētājs), Deivids Pakards, princis Filips, Dzons Meidžors, Helmuts Šmits, Lī Kuans Ju, Džeimss A.Beikers III, Tritons Gingičs, Arnolds Švarcenegers (aktieris, Kalifornijas guberbators), Bobs Novaks (politiskais komentētājs), Malkolms Forbs, Deivids S.Broders (Washington Post vecākais komentētājs), Marks Tvens, Frānsis Fords Kopola, Čarltons Hestons, Klints Īstvuds un Volters Kronkaits.
Ēkas
Bohēmas birzī nodarbojas ar dažādām lietām, zināms par dārgajām izklaidēm, tādām kā Bohēmas birzs teatrālie priekšnesumi (pazīstami kā “Vētrainā jautrība”) un muzikālās komēdijas (“Zemiskās Vitības”), kur sieviešu lomas atveido vīrieši – kluba biedri. Tādējādi lielākā daļa ēku – tās ir vietas dažāda veida izklaidēm starp milzīgajiem sarkankokiem.
Turpat uzceltas arī guļamās mājiņas, kas izmētātas pa visu birzi, uz 2005.gadu tās bija vairāk par simtu. Šīs kabīnītes uzslietas nometnēs, kuras savukārt izvietoja atkarībā no tā, kas tajās dzīvo. Nometnes vecākajiem korporatīvajiem vadītājiem, kā saka, ASV sociāli politiskās organizācijas “galotnei”.
Nometnes sadalītas sektoror:
Mandalay (privātīpašums, investori; militārie darbuzņēmēji; politiķi; prezidenti)’
Hill Billies (īpašnieki, investori; baņķieri, politiķi; zinātniskie darbinieki; MIL);
Stowaway (Rokfelleru ģimenes kompānijas; banku darboņi; naftas kompānijas);
Cave Man (“smadzeņu centri”, naftas kompānijas; universitātes; MIL; baņķieri; militārie darbuzņēmēji);
Owls Nest (prezidenti; bruņotie spēki; militārie darbuzņēmēji);
Hiddeaway (fondi; bruņotie spēki; militārie darbuzņēmēji);
Isle of Aves (bruņoto spēku darbuzņēmēji; bruņotie spēki);
Lost Angels (baņķieri; MIL; aizsardzības rūpniecība);
Silverado squatters (lielie kapitālisti; bruņoto spēku darbusņēmēji);
Sempervirens (Kalifornijas korporācijas);
Hillside (Štābu priekšnieku Apvienotā komiteja).
Bohēmas birzs stadions – amfiteātris ar 2000 vietām, kuru pārsvarā izmanto teatrāliem priekšnesumiem.
Pusdienu galds ietilpina aptuveni 1500 pusdienojošo vienlaicīgi.
Pūces svētnīca un Ezers – mākslīgi veidots ezers birzs vidū, kuru izmanto organizētajām sanāksmēm, kā arī upurēšanas rituālu veikšanas vieta, kas notiek jūlija atvaļinājumu pirmajā nedēļā.
Sākot no kluba dibināšanas, par Bohēmas birzs simbolu bija pūce, kura, starp citu, asociējas ar dievieti Ištaru. 12 m (40 pēdas) augstā cementa pūce stāv ezera priekšā Bohēmas birzī un kopš 1929.gada kalpo par ikgadējo upurvietu.
Upurēšana
2000.gada 15.jūlijā Alekss Džons un Maikls Hansons Bohēmas birzī novietoja divas slēptās videokameras un nofilmēja upurēšanas rituālu. Savā dokumentālajā filmā Džons pagalvi, ko lielākā grupa biedru piedalās “senajā Lucifers, Babilonijas Rituālā, pielūdzot Pūces statuju”. Video līdzautors, kurš rituālu nofilmēja, Džons Hansons, vēlāk izveidoja filmu. Hansona rituāla interpretācija bija daudz dzīvotspējīgāka; viņš apgalvo, ka tas bija satriecošs un pārdabisks uzvedības tēls, pasaules līderiem neraksturīgs. Viņš neatbalsta Džonsa redzes viedokli, ka viņi bijuši sātanisma liecinieki.
2004.gadā cilvēkam, kurš sevi sauca par “Kyle”, un kurš strādājis Bohēmas klubā, izdevās nofilmēt vairāk nekā Džonsam un Hansonam, kad viņi 2000.gadā iekļuva teritorijā.
“Kyle” izdevās nofilmēt pūces statujas interjeru.
Strīdi
Kluba un tā locekļu privātā dzīve piesaistīja daudz uzmanības un radīja aizdomas. Pa šiem gadiem vairāki ziņkārīgie iekļuva teritorijā un ar slēpto kameru uzņēma videofilmas.
Vācijas kanclers Helmuts Šmits par Bohēmas birzi rakstīja savā autobiogrāfijā. Viņš paziņoja, ka Vācijai bija līdzīgas iestādes, dažas no kurām iekļāva tādus rituālus, taču viņa visiecienītākā paliek Bohēmas birzs. Radās strīdi, kuriem bija sakars ar apgalvojumu par atpūtnieku homoseksuālo uzvedību.
Komentējot homoseksuālistu skaitu Sanfrancisko rajonā, kuri ir Bohēmas birzs locekļi, iepriekšējais ASV prezidents Ričards Niksons atzīmēja: “Tā ir ne tikai pilsētas žurku daļa. Visi Sanfrancisko augstākie slāņi arī ir žurkas. Bohēmas birzs, kuru es laiku pa laikam apmeklēju – uz šejieni brauc no Austrumiem un ne tikai, - tā ir pati homoseksuālākā vieta, kuru jūs spējat tikai iedomāties, tas ir pūlis no Sanfrancisko, kas šeit ierodas: tas vienkārši ir briesmīgs! Ar to domāju, ka nevienam nepaspiedīšu roku, kurš būs ieradies no Sanfrancisko”.
Saskaņā ar New York Post no 2004.gada 22.jūnija, no viņu interneta vietnes tika izdzēstas dažas raksta ar nosaukumu “Gejs – pornozvaigzne kalpo magnātiem” lappuses. Gejs – pornozvaigzne Čads Sevidžs (Chad Savage) Bohēmas birzī, kā ziņots, strādāja par anonīmo kambarsulaini.
Ceremonijas un paražas
Upurēšanas laikā lelles biedēkli, kas tiek “upurēts”, aizdedzināja, lai simbolizētu rituāla dalībnieku attīrīšanos. 1989.gada skandālā izmeklētāji atklāja, ka Pols A.Bonači savā dienasgrāmatā rakstīja, ka lidojis uz Bohēmas birzi kopā ar republikāņu līderi Lorensu Kingu un bijis spiests nodarboties ar seksu ar citiem vīriešiem, skatīties filmas, kur upurus nogalināja, pēc tam izvaroja. Pols Bonači vēlāk liecināja par šīm apsūdzībām tiesā un vinnēja lietā pret Kingu. Žurnāls “Spy Magazine” par Bohēmas birzi 1989.gadā rakstīja arī par to, ka turp veda homoseksuālistus – prostitūtas no tuvākajām pilsētām.
Izteikumi
Tur es ieraudzīju kaut ko taisni no viduslaiku gleznotāja Hieronīma Bosha Vīzijām – Elli: degoši metāla krusti, garīdznieki sarkanos un melnos tērpos ar virspiresteri sudraba tērpā ar sarkanu apmetni, degošu ķermeni, kas kliedza no sāpēm, milzīgu akmens ragainu pūci. Un tajā visā piedalījās pasaules līderi, baņķieri. Tas bija pilnīgs neprāts.
(Aleks Džons, aprakstot upurēšanas rituālu Bohēmas birzī 2000.gadā).
Pasaule sadalīta trīs cilvēku šķirās: ļoti mazā cilvēku grupa, kura dara darbus, daudz lielāka grupa, kura novēro, kā dara darbus, un lielākā daļa, kura nekad nezina to, kas notiek.
(Bohēmas kluba loceklis Nikolass Murrejs Batlers (prezidents Kolumbijas universitātē 1901. – 1945.g.g.)
Klubs Boheminan Grove (“Bohēmas birzs”) – viena no visdīvainākajām struktūrām “vispasaules sazvērestības” sazarotā tīklā. Par to runā daudz mazāk, nekā par slaveno Bilderbergas klubu vai par Trīspusējo komisiju – bet tieši Bohemian Grove sastāv gandrīz vai puse Amerikas bagātāko cilvēku. bijušie un tagadējie specdienestu vadītāji, prezidenti un senatori ir kluba locekļi, kas atrodas reliktajos Ziemeļkalifornijas sekvojas mežos. Kandidātiem, lai iestātos klubā, šo notikumu nākas gaidīt vairākus desmitus gadu. Šeit apstākļos, kuri skaidri neatbilst situācijas nopietnībai (Bohemian Grove iemītnieki dzīvo teltīs, neizmantojot tualetes un pārmērīgi lietojot alkoholu), lēma pasaules iekārtošanas svarīgākos jautājumus.
Niksons un Reigans Bohēmas birzī
Pasaulē visslēgtākais klubs aizņem Ziemeļkalifornijas kalnu ieleju. Šeit pārtraukumos starp žūpošanu, amerikāņu elite pieņem politiskus un ekonomiskus lēmumus.
Buši uzstājas Bohēmas birzī
Bohemian Grove aizņem veselu kalnu ieleju, kas stiepjas gar Krievu upi (Russian River). Vieta, kuru izvēlējās amerikāņu elite atpūtai ārpus pilsētas, vēl XIX gadsimta beigās bija daudz rusificētāka, nekā Aļaska. Pat šodien, pateicoties izcelotājiem no Krievijas, to dēvē par Maskavas ielu, Sevastopoles pilsētu un tā tālāk. Bohemian Grove izveidošanas ideja piederēja pieciem žurnālistiem no Sanfrancisko, kuri 1872.gadā šajā pilsētā atvēra Bohemian Club, kuram pēc dibinātāju ieceres, bija jākļūst par “patvērumu no rupjās kovboju kultūras”. Atkarībā no iestādes paplašināšanās – tās darbība sāka piesaistīt pārāk daudz uzmanības, tādēļ tā locekļi nolēma pārcelties uz mierīgāku vietu, kurai izvēlējās Monte Rio apkārtnes.
Vairākus desmitus gadu “bohēmieši” aktīvi izpirka zemes viņus interesējošos rajonos un uz XX gadsimta sākumu kļuva par pilntiesīgiem kalnu ielejas īpašniekiem gandrīz vai 100 kvadrātkilometru lielai platībai. Šodien klubs apvieno aptuveni 2000 cilvēku, kuri regulāri šeit pavada savu brīvo laiku, bet jūlija beigās obligāti pulcējas ikgadējam saietam.
Visu Bohemian Grove locekļu saraksts ar vietas norādi uz kartes, kur tos var atrast, satriec iztēli. Klubā ietilpst lielākā daļa republikāņu “vanagu”, kuri kontrolē Balto namu: eksprezidents Džordžs Bušs-vecākais, tagadējais aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds, bijušie valsts sekretāri Kolins Pauels un Džeimss Beikers, galvenais amerikāņu diplomāts Henrijs Kisindžers, bijušais Federālo rezervju sistēmas pārvaldnieks Pols Volkers – sarakstu var turpināt. Kopumā, no XX gadsimta sākuma katrs ASV republikāņu prezidents nonāca Bohemian Grove – tiesa, pēc prezidentūras termiņa beigām.
Ne mazāk iespaidīgs ir arī biznesa elites saraksts – Deivids Rokfellers, ExxxonMobil direktoru padomes priekšsēdētājs Eds Galante, viens no Chevron Texaco akcionāriem Semjuels, Armakosts, ģimenes pārstāvji, kuri dibināja Hewlett – Packard, Arturs un Valters Hjūleti – un tā tālāk.
Atvēlot vairākas stundas Bohemian Grove esošajā saraksta salīdzināšanai ar ASV bagātāko cilvēku sarakstu Forbes 400 žurnālā, var nonākt pie secinājuma: lielākā daļa kompāniju no “vecajām” ekonomikas nozarēm – aizsardzības rūpniecība, nekustamais īpašums, izejvielas – ietilpst vienā biedrībā un regulāri satiekas zem Kalifornijas sekvojām.
Nav brīnums, ka ASV, kuri mēģina visu pasauli pārliecināt par absolūti caurspīdīgo biznesa un valsts sistēmas pārvaldi, tāpat kā par rasu un dzimumu vienlīdzību, Bohemian Grove nekādi neafišējas. Lai iekļūtu klubā pat viesa statusā, šeit ir jābūt ļoti ietekmīgam patronam, kurš pieteiks jūsu kandidatūru speciālā padomē, ievāks rekomendācijas un pārliecinās savus līdzgaitniekus par jūsu vērtīgumu un drošību Bohemian Grove.
Žurnālistus, izņemot amerikāņu mediju impērijas vadību, kas pagaidām par kluba darbību nav bilduši ne vārda, Bohemian Grove nelaiž ne tuvumā. Paši “bohēmieši” arī par sevi nekad neko nestāsta: iestājoties klubā viņi parakstās par tur visa notiekošā neizpaušanu.
Kluba emblēma ir pūce, tās attēlu var ieraudzīt, piemēram, apkārt Kapitolija ēkai un uz dolāru naudaszīmēm, bet pats par sevi šis simbols it kā personificē Moloha kultu. Turklāt var atrast izsmeļošu informāciju par to, ka klubā saglabājies sen aizmirstais hanītu, druīdu klubs, kā arī senēģiptiešu un Banilonijas civilizāciju paliekas. Vēl Bohemian Grove iemītniekus tur aizdomās par cilvēku upurēšanu, homoseksuālu orģiju rīkošanu, bērnu nolaupīšanu un par daudz ko citu.
Žurnālisti, kuri spēja uzfilmēt Bohēmas Birzs rituālus, stāsta par masonu rituāliem, kuri notiek lāpu gaismā apkārt 15 metrus augstai akmens sienai ezera krastā. Par speciālu programmu atmiņas “nullēšanā” svešiniekiem, kuri spēja iekļūt aizliegtajā birzī, Birzs sakariem ar Skull&Bones biedrību.
Bohemian Grove uzskatāmi demonstrē amerikāņu sabiedrības struktūras īpatnības. Neskatoties uz skaļajiem paziņojumiem par vienādām iespējām, biznesa un politiskās sistēmas caurskatāmību, neskatoties uz visām sarunām par demokrātijsu, paši ASV dzīvo klanu – oligarhu kapitālisma modelī. Bušu klana aktīvā darbība, kas uzsāka karu Irākā, bet vēlāk radniecīgām kompānijām dalīja izdevīgus kontraktus – bija tikai acīmredzamais no piemēriem. Amerika paliek valsts, kur bagātie palielina savu stāvokli daudzreiz ātrāk par nabagiem. Saskaņā ar neseno britu žurnāla The Economist pētījumu, sākot no1979.gada amerikāņu ģimenes vidējie ienākumi auguši par 18%, tostarp, kad valsts visbagātāko cilvēku, kas sastāda 1%, ienākumi trīskaršojušies.
Tādēļ nav nekā dīvaina tajā, ka lielāko daļu jautājumu valstī risina nevis publiskās kongresa sēdēs vai akcionāru sanāksmēs, bet gan neformālās tikšanās, līdzīgi pasākumiem Bohemian Grove.
Piemēram, klubā regulāri notiek Lakeside Talks (sarunas krastā) – interešu grupu tematiskās sapulces. Sēžot zālītē, visi uzmanīgi sāk klausīties galveno ziņotāju, pēc tam uzsāk diskusijas. Tieši tā radās Manhetenas projekta ideja, kas aizsāka ASV kodolprogrammu. Turklāt, kā apgalvo autoritatīvi pētnieki, amerikāņu savstarpējās biznesa un politiskās elites iekšējā sistēma līdz kaulam atgādina “aziātu” modeli. Bet Rietumos populārie dokumenti, kuros detalizēti aprakstītas pušu tiesības un pienākumi, konkrētā līmenī lielu lomu nespēlē. Galvenais arguments lēmumu pieņemšanā – rekomendācijas un svarīgs vārds, kāda no tusiņa dalībniekiem.
Acīmredzot šis klubs kļuva par slēgtā kluba prototipu Stenlija Kubrika filmā “Acis plaši aizvērtas”.