No agrīnajiem darbiem jāpiemin kopā ar līdzautoru Džonu Makgvairu sarakstītais stāsts «Ābece uz nulles» (1953.), kurā tiek aprakstīta «civilizēta» nākotne ar helikopteriem, antibiotikām, videotelefoniem, lielveikaliem — un 90% iedzīvotājiem — absolūtiem analfabētiem; vēlāk tiek pārrakstīts (kopā ar to pašu līdzautoru) par romānu «2140. gada krīze» [Crisis in 2140] (1957.); līdzautoru cita romāna «Planēta teksasiešiem» [A Planet for Texans] (1958., cits nosaukums - «Vienas zvaigznes planēta» [Lonestar Planet]) darbība norisinās uz planētas, kur speciāli bagātiem dīkdieņiem ir radītas «vesterna» dekorācijas, līdzīgi kā filmā «Mežonīgo Rietumu pasaule».
Vislielākos panākumus gūst Paipera diloģija par kontaktu ar simpātiskiem, saprātīgiem «pūkaiņiem» no planētas Zaratustra un par cīņu, ko vareni spēki uzsāk ap šo atklājumu. [Īsumā, viss kaut kur atgādina neseno filmu «Avatars»: ir bagāta planēta, korporācijas, kas grib to izmantot, taču tiek atklāts, ka mīlīgiem lācēniem vai pērtiķīšiem līdzīgie zvērēni uz šīs planētas ir saprātīgas būtnes, kas tūlīt izmaina situāciju, jo likums aizliedz ekspluatēt planētas, ko apdzīvo vietējais saprāts, lai cik primitīvs tas arī nebūtu. Sākas cīņa par to, lai pierādītu, ka «pūkainīši» nav saprātīgi. Situāciju sarežģī apstāklis, ka vietējo saprāts tiešām ir savādāks, turklāt «pūkainīši» pasauli uztver tikai pozitīvās krāsās un nesaprot to, ka cilvēks var darboties arī ar viltu. Tomēr atrodas cilvēki, kas nostājas vietējo pusē — t.p.] Pirmais romāns «Mazais pūkainis»
[Little Fuzzy] (1962), tam seko otrais romāns «Vēl viena cilvēku rase» [The Other Human Race] (1964., cits nosaukums - «Saprātīgais pūkainis» [Fuzzy Sapiens]); vēlāk abus romānus izdod vienā sējumā «Dokumenti par pūkaiņiem» [The Fuzzy Papers] (1977.) jau pēc autora nāves, 1964. gadā Bims Paipers izdara pašnāvību, vai nu matreiālu apstākļu, vai arī ģimenisku iemeslu dēļ. Tiek izteikti visādi minējumi. Pēc viņa nāves tiek izdots arī pēc rokraksta atjaunotais romāns «Pūkaiņi un citi cilvēki» [Fuzzies and Other People] (1984.). Darbs ir pietiekami populārs, lai citi autori turpinātu šo sēriju.
Cikls par pūkaiņiem organiski ierakstās autora nākotnes vēsturē, kas pārstāvēta arī ar romāniem: «Planēta uz četrām dienām» [Four-Day Planet] (1961.), «Planēta-izgāztuve» [Junkyard Planet] (1958. arī — "Sapņu kapsēta"; papildināta — 1963., cits nosaukums «Kosmiskais dators» [The Cosmic Computer]), «Kosmosa vikings» [Space Viking] (1963.); pēc nāves iznākuši stātu krājumi - «Federācija» [Federation] (1981.), «Impērija» [Empire] (1981.), «Bima Paipera pasaules» [The Worlds of Beam Piper] (1983. - Džona Karra redakcijā); pats pazīstamākais stāsts - «Universālā valoda» (1957.; tulkots krieviski — 1960.), kura varoņi ir lingvisti, kas mēģina atšifrēt senus marsiešu rakstu pieminekļus. Paipera citu darbu vidū izdalās: stāstu cikls par «laika policiju», kas sakopots krājumā «Paralaiks!» [Paratime!] (1981); ciklam pieslēdzas romāns «Lords Kalvans nenokurienes» [Lord Kalvan of Otherwhen] (1965.; cits nosaukums - «Pulvera dievs» [Gunpowder God]) .
Citi sacerējumi:
Kopā ar Maiklu Kurlandu - «Pirmais cikls» [First Cycle] (1982.).
«Ullera sacelšanās» [Uller Uprising] (1982.).
Literatūra:
Gordon Benson Jr. "Henry Beam Piper" (1985).
http://81.176.66.163/INOFANT/PAJPER/fuzzy1.txt