Bija tāds rakstnieks. Sergejs Minclovs.

Sergejs Minclovs (1870–1933) ir pazīstams kā daudzu vēsturisku romānu autors.

Lielāko krievu grāmatnieku vidū XX gadsimta sākumā Sergejs Rudolfovičs Minclovs ieņem goda vietu. Viņa literārais mantojums ir ievērojams un vēl maz pētīts. Mūsu laikabiedriem S. R. Minclovs ir pazīstams galvenokārt kā fundamentālā bibliogrāfiskā darba „Piezīmju, atmiņu, vēstuļu un ceļojumu, kas attiecas uz Krievijas vēsturi un nodrukātu krievu valodā, apskats”; pārējie viņa košās un daudzpusīgās personības aspekti ir palikuši ēnā.

Minclovs piedzima ģimenē ar senām un stabilām bibliofilu tradīcijām. Viņa vectēvs R. I. Minclovs, dzimis Kēnigsbergā, bija pazīstams krievu vēsturnieks un XIX gadsimta vidus bibliogrāfs. Pēterburgas Publiskās bibliotēkas līdzstrādnieks, autors pirmajam ceļvedim pa tās fondiem (1872), autors fundamentālajam bibliogrāfiskajam rādītājam „Pēteris Lielais ārzemju literatūrā” (1872). Tomēr sākumā Sergejam Rudolfovičam bija paredzēta militāra vai ierēdņa karjera. Cara armijas virsnieka liktenis viņu nesaista. Viņš agri atvaļinās no dienesta. Tālāk mēs viņu redzam muitnieka, žurnālista, zemstes darbinieka, provinciālās arheogrāfiskās komisijas līdzstrādnieka lomā. Ceļojumu, jaunu iespaidu kāre pamudina izstaigāt un izbraukt visu Krieviju, iekļūstot pat pašos nomaļākos, „lāču” kaktos. Tieksme pēc eksotikas galu galā izspēlē ar viņu ļaunu joku. Pirmā pasaules kara laikā Minclovs ir krievu kara avīzes redaktors Trapezundā – un paliek atgriezts no dzimtenes. Atlikušo dzīves daļu viņš pavada Rīgā, iztiekot no gadījuma rakstura literāriem darbiem, ciešot trūkumu un postu. Rīgas vientuļnieka domas pastāvīgi atgriežas pie sirdij mīļajām atmiņām par tālajiem draugiem, pie ceļojumiem pa milzīgās Krievijas plašumiem. Vienīgā saiste starp tagadni un pagātni viņam paliek grāmatas...

 

 

http://www.belletrist.ru/definit/13defin/minclov-defnt.htm

Minclova daiļrade ir pavisam īpaša literāra pasaule, kur viss ir kustīgs un plūstošs, viss saausts no acumirkļa iespaidiem un kaut kādām nekonkrētām sajūtām. Rakstnieka daiļradē, viņa mistiskajos stāstos lasītāja priekšā garām iet rūpīgi aprakstītas, vienmēr ļoti krāšņas, tajā pašā laikā iztēli rosinošas ainas, kas reljefi apraksta viņa personāžu stāvokli viņu komunikācijā ar viņpasauli. Tāda veida darbiem ir raksturīgs īpašs, kompozicionāls efekts – vēstītāja tēla aktualizācija, kas nodrošina rakstnieka katra mistiskā stāsta dabiskumu un “patiesīgumu”.

https://digilib.phil.muni.cz/bitstream/handle/11222.digilib/124351/1_SlavicaLitteraria_15-2012-1_13.pdf?sequence=1

1-minclovs

Dažas anotācijas.

Romāns "Caru cars" ir viens no pirmajiem Minclova fantastiskajiem romāniem. Trīs dīvaini zinātnieki un viņiem pievienojies Poltavas muižnieks, kaislīgs mednieks, kopā ar saviem kalpiem dodas zinātniskajā ekspedīcijā uz Sibīriju, lai necaurejamu mežu un alu vidū atrastu senas civilizācijas pēdas, kas jau pirms ledus laikmeta ir sasniegusi augstas kultūras pakāpi, taču dabas katastrofas rezultātā ir pazudusi dziļu zem zemes...

Garstāsts "Apslēptā manta" (1912). Lai glābtu dzimtmuižu, kas tiek izsolīta, trīs mazgadīgi brāļi-ģimnāzisti, paķēruši sev līdz vienaudzi no zemniekiem un suni, slepus no vecākiem dodas meklēt senu apslēpto mantu, kas atrodas Okas kurgānos un salās. Viņi pat nevar iedomāties, cik pārbaudījumu un bīstamu piedzīvojumu viņus gaida...

Garstāsts "Vilcēns". Rets un pavisam neraksturīgs bibliofilam un mistiķim Minclovam vēsturisks, piedzīvojumu garstāsts par tatāru-mongoļu jūga laiku. Laiks un darbības vieta te pateikta precīzi: 1224. gads, Aizdņepras stepes, slāvu nocietināta pilsēta Bogorodičnoje pie Vorklas upes.

...Vilcēns – tādu iesauku ir dabūjusi tatāru meitene Maša, kuru krievu cilvēki ir atraduši Polovciešu stepēs, bet 15 gadu vecais gans-bārenis Aleksejs pieņem viņu pie sevis, kā radinieci. Tieši abiem jaunajiem varoņiem, pateicoties viņu drosmei un izmanībai, izdodas izglābt dzimto apmetni no uzbrukuma un izpostīšanas ilgā tatāru-mongoļu aplenkuma laikā.

Pirmo reizi publicēts autora krājumā „Melngrāmatnieks (Noslēpumainais)” Rīgā, M. Didkovska izdevniecībā, iespiests tipogrāfijā „Vārds”, 1928. gadā.

Stāsti no krājuma "Tas, ko mēs nezinām..." (1926). Stāsti "Atlantīda", "Pēdējie dievi", "Sienu noslēpums", "Cara Mitridata gredzens", "Mūžīgā slava".

Atsevišķi stāsti: "Murgs", "Monētu stāsti", "Torkvemadas krēsls", "Apburtā cariste".

Tēmu piemēri.

Vēl viena versija par leģendārās Atlantīdas bojā eju, kas dzirdēta no paša Zeva spiritiskā seansa laikā...

Ģeniāls izgudrotājs rada mašīnu, kas spēj nolasīt enerģiju, kas uzkrāta akmenī. Pateicoties šai mašīnai, var, piemēram, redzēt un dzirdēt, kas noticis vecā ēkā pirms daudziem gadiem. Lai pārbaudītu aparātu, varoņi naktī dodas uz vecu māju, ko paredzēts nojaukt.

Krājums "Mistiskie stāsti":"Dzīvais mironis", "Hotinas cietoksnis", "Brīnums", "Melngrāmatnieks".

Tēmu piemēri.

Maķedonietis Dušans novēlojies atgriežas mājās, apmaldās uz ceļa un nolemj pārnakšņot pamestā ciematā. Te tad arī viņam jāsatiekas ar vampīru...

Teiksma, kas stāsta par pils cietokšņa spokiem. Vecais pašā ir kņazes Višņeveckas apburts – tāpēc uz mūžīgiem laikiem iesloga viņu sava cietokšņa pazemē, jo jauns poļu bruņinieks ir pilns apņēmības atpestīt savu līgavu no gūsta...

Garstāsts "Mistiskie vakari".

Garos, vētrainos vakaros varoņi pulcējas kopā, lai pastāstītu viens otram sadzīviskus stāstiņus, kas saistīti ar neizskaidrojamām lietām, pārdabiskām parādībām, spokiem un cilvēka psihes mīklām. Astoņi vakari, astoņi stāsti, kas pilni ar mistikas atmosfēru un apburošu noslēpumu...

https://fantlab.ru/edition174012