Leģendas spogulī atspoguļojas vairāk, nekā vēstures spogulī, kaut arī legenda – tā ir tik gaistošās realitātes atlūza, sapņotāju un cilvēciskās fantāzijas dzejnieku poetizēta.
Pāvels Grims, leģendas par golemu izcelšanos pētnieks Cilvēki, elfi, golemi – šo rasu pārstāvji jau sen ieņēmuši siltu vietiņu zem fantazijas mītu Saules. Katrs autors iedala tos ar kādam nebūt unikalāmpietiekami īpašībām – vai nu tas ir ārējais izskats, raksturs vai sadzīve. Pietiekami pazīstamas ari radības, kuras palīdz galvenajiem varoņiem (vai otrādi, pretstāv viņiem: grifini, vienradži, kentauri, goblini, troļļi, zombiji, skeleti, drakoni, vasiliski, džini, ifriti... taču vieni no septiņiem ir reti sastopamie – un, varbūt, paši nepatīkamakie – ir golemi.
Golemi fantāzijā – radījumi, kuri radīti ar roku palīīdzību. Viņu pamatā – nedzīvi materiāli: metāli, mals, akmens. Viņu radītāji – magi, priesteri, neprātīgi zinātnieki. Galvenās grūtības golema radīšanā – iedvest dzīvību mirušajā substancē. Nu, bet galvenā problema saskarsmē ar jau atdzīvojusos radījumu – tā ir viņa pašapziņa. Jauniveidotais maga vai priestera radītjums pakāpeniski saprot, ka viņš – tikai mirusi mašīna... Par visu to – mūsu rakstā.
“Atkal kādas nebūt mitoloģijas radījums?”
Šādu jautājumu uzdos lasītājs, kurš pazīstams ar fantāzijas pasauļu iemītniekiem. Un viņam būs taisnība attiecībā uz viņu vairākumu. Bet tikaine tajā gadījumā, kad runa ir par golemiem. Vārds “golems” ienāca fantāzijas pasaulē no ebreju kabalas – okultas mistiskas mācības – un burtiski nozīmē: nenoformēta lieta, klišeja, kūniņa (kukaiņa); cilvēka figūra (no māka, sniega u.tt), manekens.
Ebreju vārds Galal nozīmē “asināt, veidot”. Iespējams, tas ari radies no vārda gulgoleth – “galvaskauss”, vārds,, kuram viena vārdsakne ar vārdu “Golgāta".
Pašā kabalā golems tiek saprasts kā kāds radījums (pamatā, humanoīdas ārienes), kurš tika radīts mākslīgii ar maģiska akta palīdzību. | Eksistē vairākas leģendas par golema radīšanu. Mistiķi uzskata, ka tas bija sava veida eksperiments – maga pārbaudījums paša meistarībai.Tie, kas piedalījās golema radīšanā, ņēma zemi no neuzarta līdzenuma, lipināja no tās nelielu cilvēka figūru un staigāja tai apkārt saucot alfabēta burtu kombinācijas un slepeno Dieva Vārdu saskaņā ar smalku ieteikumu sistēmu. Šo darbību rezultātā golems atdzīvojās viņš ļoti ātri auga un drīz vien sasniedza lielus apmērus. Ja nu ceremonijas dalibnieki izdarīja to pašu, tikai pretējā virzienā – golems zaudēja dzīvības spēku un mira. Pēc citas leģendas uz golema pieres rakstīja vārdu “emets” (tulkojumā nozīmē “patiesība”, “Vienotā svētā zīmogs”). Lai to iznīcinātu pietika tik nodzēst vārda pirmo burtu. Rezultātā uzrakstīts palika vārds “mets”. Kas tulkojas kā “Nāve”.
Eksistē vēl daudz veidu šo radījumu atdzīvināšanai. To starpā vērts pieminēt zem golema mēles nolikto iesvaidīto sainīti, dēlīša vai zīmītes ar svētajiem vārdiem piestiprināšanu pie viņa pieres vai, atkal, šo lietu novietošana zem nakamā kalpa mēles. Bet vissmalkak golema atdzīvināšana – un arī pats radījums – tiek apraksīts leģendā par Prāgas golemu.
Prāgas golems
Šī leģenda vēsta par to, kā Pragas rabīns Ļevs Ben Becalels ( vispār vēsturiska personīība) radīja sev palīgu saimniecības darbu veikšanai un ebreju kopiemas aizstāvi no huligāniem. Tam, lai radītu golemu, rabīns un viņa palīfi sagaidīja īpašu zvaigžņu stāvokli, pēc tam nogaidīja vēl septiņas dienas. Pašā radīšanā piedalijās 4 stihijas un 4 temperamenti. Pirmo stihiju un pirmo temperamentu pārstāvēja pats māls, vē trīs – rabīns un divi viņa palīgi. Pēc tam, kad golema ķermenis bija gatavs, viens no palīgiem septiņas reizes apgaja tam apkārt pret pulksteņa rāditāju virzienu un teica burvju vārdus. Pēc tam to pašu, bet pretējā virzienā veica otrs palīgs. Kad sākās saullēkts, rabīns Levs nolasīja furmulu no Atklāsmes grāmatas un ielika golema mutē tāfelīti – tā saucamo šem (shem-ha-m-forash — Nenosaucamā Vārdu, jeb Tetradrammtonu – ar slepeno Dieva vārdu. Avotiem ir dažāds viedoklis par to, cik simbols jsatur šem – no 13-14 burtiem līdz 72 vārdiem. | Atdzīvinātais golems bija kroplīgs 30-gadīgs vīrietis pilnīgu ķermeni, ar brūnu ādas krāsu, loti stiprs, bet sturains. Golema bojāejas gadījumiem arī dažas leģendas versijas. Pēc vienas no tām, viņš sacēlās pret savu radītāju. Katru vakaru rabīns izņēma no golema mutes šemu. Taču reiz, naktī uz sestdienu, aizmirsa to izdarīt, un tas sāka darboties pēc savas iniciatīvas – postīt ebreju kvartālu un nogalināt tā iedzīvotājus. Kāpēc?
Pēc vienas no leģendas versijām golems iemīlējās sava saimnieka meitā un sāka atriebties par neatbildētām jūtām. Taču viņa “sacelšanās” centrālais variants skaitās ne jau neatbildētā mīlestība. Golems ir miesa bez dvēseles, kas atkāpusies no cilvēka varas pār to. Golems – kādi mistiski spēki, kuri slikti pakļaujas kontrolei. Rabīns mēģināja padarīt savu kalpu nekaitīgu, taču viņam tas nekādi nesanāca. Golems sāka augt un pārvērtās par īstu monstru.
Kaut kā rabīnam izdevās izvillkt šemu no golema mutes un tas atkal kļuva nekustīgs. Pēc tam neveiksmīgais raditājs atpakaļejošā kārtibā nolasīja golema atdzīvināšanas formulu un kopā ar palīgiem aiznesa golema ķermeni uz bēniņiem, kur apkrava to ar svēto apģērbu un gāamatām.
Golems, kurš aprakstīts leģendā, ieņēma praktiski centralo vietu Prāgas “maģiskajā panteonā”. Šis radījums kļuva par daudzu bērnu pasaku un leģendu galveno varoni.
Leģendu par Prāgas golemu bieži atceras arī mūsdienu fentezi. Piemēram, galda lomu spēles “Vampire: The Masquerade — Redemption” (2000 gads) kompjuterizācijā galvenā varoņa līdzbiedriem nācās “ar rokām” iznīcināt slaveno briesmoni Prāgas ielās. Vecs pārbaudīts paņēmiens – nodzēst pirmo burtu uz golema pieres – šoreiz neiedarbojās... Kabala – okultisma ievads | Kabala – tā ir zinātne par augstākās, garigās pasaules sasniegšanu, no kuras viss nonak mūsu materiālajā pasaulē. Kabala pa taisno saistīta ar mistiskajām judaisma mācībam. Izzinot kabali, cilvēks izzina visu pasaulē notiekošo, iegūst spēku valdīt pār likteni, sasniedz absolūto un visaptverošo zināšanu. Kā cilvēks mūsu pasaulē nevar eksistēt bez savas dabas likumu zināšanas, tā cilvēka dvēsele nevarēs eksistēt nākosajā pasaulē, ja nebus zināšanu par to.
Praktiskās kabalas darbības sfēra ir ļoti plaša. Tā, pirmkārt, ir “baltā” un melnā maģija “ar tīriem nolūkiem”. Jo prakse tiek veikta izmantojot svētos, ezotēriskos Dieva un eņģeļu vārdus, manipulācijas ar kuriem var iespaidot fizisko pasauli ne mazāk, kā garīgo. Taču, bez “baltās” maģijas pazīstama arī “melnā”. Literatūrā par šo kabalas daļu var sastapt “balto” amuletu un sargu aprakstus līdzās buramvārdiem drakonu piesaukšanai, buramvārdiem, kuri kalpo personisko labumu sasniegšanai reizēm – nekromantijas mērķiem.
Kabalistu mācība īpašu attīstību ieguva viduslaikos, eiropas jūdu kopienas vidū. Šī mācība arī radīja golemu. | Daudzsejainie golemi
Mairinkas varonis
Austriešu rakstnieks Gustavs Mairinks bija viens no pirmajiem, kurš palūkojās uz so radījumu pa jaunam. Viņš to izdarīja romānā “Golems”. Pašu golemu kā māla briesmoni mēs tur neatradisim. Viņa vietu ieņem neskaidras un neapzinātas šausmas – golema ideja, kura it kā iemiesojas galvenajā varonī. Prāgas leģendārais varonis romānā, pēc dažādu pētnieku viedokļa, iemieso totlitāro režīmu pasaulē un vienlaicīgi ir galvenā varoņa dubultnieks. Šis darbs nes sevī drīzāk filozofisku raksturojumu, nekā izklaidējošo, un ir maz interesants ierindas lasītajam. Daudz interesantāks ir golema atainojums fantāzijas literatūrā. 12. gadsimta maģiskajos tekstos par golemiem sāka saukt īpašu radījumu kastu, kurus varēja radīt ar maģijas palīdzību. Visas šīs radījumu grupas, spējīgas kalpot cilvekam, bija 5: atdzīvināti miroņi, “elles vistas” (radījumi no olām), mandragoras, homunkuli un golemi, kuri sastāda tamlīdzīgu monstru “augstāko klasi”. Golemi varēja būt radīti no jebkuras neaugu matērijas(mali, ūdens, asinis). To izveidei nepieciešams sekot noteiktam maģiskam rituālam, kuru spēj noteikt tikai zinošs, morāli tīrs un neaptraipītc cilveks, tas ir - rabīns. | Plakanās pasaules golemi
Plakano pasauli, kā zināms, izgudroja Terijs Pračets. Ja to noraksturot vispārīgās frāzēs, tad jāsaka, ka viss, ko apraksta autors, ir humoristiskas dabas.
Romānā “Māla kājas” var ieraudzīt savdabīgu golemu aprakstu. Viņi, tapat kā visi klasiskie golemi, izgatavoti no māla (vai jebkura cita materiala, kas bijis pa rokai). Taču ar to līdzība beidzas. Jā, viņi nespēj runāt, taču var rakstīt un tādēļ visur nēsā sev līdzi krītu un tāfelīti. Ja vairāki golemi sapulcejas apspriest kādu nebūt svarīgu jautajumu, tad viņu tāfelītes var nepietikt... tiek izmantotas istabas vai apkārtējo māju sienas. Un tomēr viņi ir dumji. Iedodiet golemam uzdevumu, atstājiet bez pieskatīšanas un jums būs daži tūkstoši tējkannu vai arī grāvis, kurš sākas pie jūsu mājas un beidzas otrā pilsētas galā. Ar visīstākām maģiskām spējām ir apveltīts papīra gabaliņš, kuru ieliek golema galvā. Uz tā tiek rakstīti noteikti vārdi, kuri veicina ne tikai golema atdzīvošanos, bet arī viņiem ir loma golema nākošā rakstura noteikšanā. Golems vārdā Dorfls nedaudz piekliboja par cik viena viņa kāja bija nedaudz īsāka par otru. Viņš nenēsāja nekādu apģērbu, tādēļ varēja redzēt viņa ķermeni, daudzskaitlīgu remontu dēļ izvagotu ar daudzkrāsainu mālu. Bija tik daudz ielāpu, ka Angua aizdomājās, cik tad gadu varēja būt šim golemam. No sākuma, acīmredzot, šajā figūrūrā tika kopēti cilvēka muskuļi, taču daudzskaitlīgie ielāpi gandrīz visu nogludināja.viņš līdzinājās traukiem, kurus nicināja Vulkans, tie trauki, kurus izgatavoja ļaudis, kuri domaja, ka ja tas ir roku darbs, tad tam ir jaizskatās kā roku darbam, un tādēļ pirkstu nospiedumi gatavā traukā bija kā kvalitātes zīme.
T.Pračets, “Māla kājas” | Romanā aprakstītie golemi grib brīvību. Bet tajā pat laikā viņi ir pārliecināti, ka katram golemam nepieciešams saimnieks. Bet jebkurš saimnieks, kuram ir tāds māla darbinieks, pēc pilnas programmas izmanto viņu devīzi: “Dzīvot – nozīmē strādāt”.
Vēl viena šīs unikālās pasaules golemu atšķirīgā īpašība – spēja just, līdzīgas žēlumam un cerībām. Slepus no cilvēkiem viņi no sava ķermeņa daļām rada jaunu golemu – Golemu-karali, kuram jāatbrīvo savus radītājus no verdzības. Taču kaut kas nogāja greizi, un Golems-karalis sāk nogalināt cilvekus, kuri palīdzēja viņu radīt. Tas beidzas ar to, ka vienu no golemiem vārdā Dorfls izpērk no viņa īpašnieka un ievieto galvā iepriekšējo vārdu vietā apliecinājumu par pārdošanu. Pec tam viņš klūst patstāvīgs un palīdz policijai Golemu-karali padarīt nekustīgu. Par nožēlu, Dorfls izrādās sasists, bet vārdi no viņa galvas tiek iznīcināti. Bet viņš atdzimst no jauna pēc tam, kad tiek apdedzināts krāsnī. Skulptors, kurā artdzīvina Dorflu, tapat spēj tam iedot runas dāvanas. Par nākošo golema mērķi kļust visu pilsētā, kurā norisinās romāna darbība, esoso ciltsbrāļu atbrīvošana. Taču varat necerēt – nebūs asiņu jūras. Dorfls iestājas dienēt policijā tādēļ, lai iekrātu naudu un izpirktu vienu golemu no viņa saimnieka. Pēc tan divatā iekrāt naudu trešā nopirkšanai un tā talak. Policijas kapteinis atzīmē, ka daudzi cilvēki atbrīvošanai izmantotu asiņainu revolūciju. Uz ko golems atbild, ka tā būtu zādzība... Lūk tādi golemi dzīvo pašā plakanākajā no pasaulēm. Nākotnes golemi | Golemi tiek pieminēti zinātniski – fantastiskajā literatūrā – tiesa, nedaudz citā veidolā.
Piemēram, Stanislavam Lemam golems – mākslīgā intelekta tips, kas radīts ASV karaspēka vadīšanai. Šis golems bija vispārējā tipa operators, tālvadītājs, ētiski stabilizēts, multimodelējoss (GOLEM — General Operator, Long-range, Ethically Stabilized Multimodelling). Protams, karš – tas ir pēdējais, ar ko vēlas nodarboties tāds intelekts.
Saifula Mamajevs grāmatās (“Ledus putns”, “Restaurators”, “Rika balss”) golemi ir citplanētieši, kuri mēgina iekarot Zemi. Taču viņu hierarhija ir raksturīga datorspēles “Heroes of Might & Magic III” hierarhijai – Dimanta, Zelta, Bronzas un Māla.
Bet Vasīlija Golovačeva darbos par golemiem tiek saukti paaugstinātas aizsardzības lidojošie aparāti.
Tādā veidā, golemi fantastiskajos romānos ir ne pārāk līdzīgi saviem fantāzijas brāļiem. Un lieta nav pat šo drošo un pilnvērtīgo mašīnu izgatavošanas materiālos, bet pavisam cita pielietojuma nozīmē, pavisam atšķirīgā no vienkāršas dārgumu un celtņu aizsardzības. | Varonīgie golemi
Kādā no spēļu pasaulēm mēs sastapām golemus? Esmu pārliecināts, ka lasītājs atbildēs uz šo jautajumu momentāli, nosaucot datorspēli “Maģijas un zobena varoņus" (Might & Magic), kurā golemi spēlē patstāvīgu kaujas vienību un ir visai sīki aprakstīti. Akmens golemi – milzīgi, skaļi radījumi, radīti no akmens ar burvestības palīdzību. Šie bezdomu roboti kalpo par dārgumu un dārgumu glabātuves ieeju sargiem, bet reizēm – par miesasargiem ekscentriskiem magiem. Akmens golemi ir ļoti izturīgi un abspolūti sapju nejūtīgi. Viņi nekad nenogurst, bet ieraugor pretinieku – uzbrūk tam.
Ir kļķūdaini pieņemt, ka visi šie golemi neapgriezeniski un dumji. Tas ir taisnīgi tikai glemiem, kurus radījuši magi-iesācēji. Jo rūpīgāk izgatavots golems, jo sarežģītāki un dažādāki var būt to izpildāmie uzdevumi. Tā, Bakartas Akadēmijas (apvidus kontinenta dienvidos, apdzīvo magu) rektoram bija unikāls dimanta golems, kurš mācēja ne ttikai lasīt, bet arī veikt secinājumus par izlasīto. Viņš pārbaudīja visus studentu iesniegtos referātus.
Might & Magic pasaulē eksistē 4 golemu veidi: akmens, dzelzs, zelta un dimanta. Golemi ir labi pasargāti no maģias. Par nožēlu, šī aizsardzība diezgan bieži vēršas pret viņiem pašiem, par cik vinus grūti atdzīvināt.
No jebkura materiāla, kas patrāpījies pa rokai
Vēl viena vieta, kur var sastapt golemus – galda lomu spēļu Dungeons & Dragons pasaules, kā arī tās daudzskaitlīgās darorvariācijas. Forgotten Realms, Dragonlance, Ravenloft, Greyhawk — cik daudzveidīgas ir šīs D&D-pasaules, tik pat ļoti atšķiras golemi, to rašanās. Golemu radīšanas rituāli burvjiem un garīdzniekiem ir maz līdzīgi. Ja pirmie pamatojas uz “zinātniskiem pētījumiem” un speciāla burvju rituāla izstrādi, tad otrie atsaucas uz speku, ko deuši dievi (vai, gadījumā ar ļauniem kultiem – dēmoni). Vairums D&D pasauļu golemu taisīti bo māla, akmens vai metāla. Spēks, kurš dod gloemiem spēju kustēties – stihisks gars, kurš radīšanas procesā iemiesojas pret savu gribu nedzīvajā materiālā.
Akmns golemi tiek radīti no rupji apstrādāta akmens. Tādu golemu locekļi tikai nedaudz atšķiras no parastām cilvēka rokām un kājām. Rokas, piemēram, var tikt izveidotas daudz masīvākas un atgādināt lielus baļķus. Tādi radījumi vienmēr ir neapbrunoti. Dzelzs golems bieži izskatās pēc bruņinieka bruņās. Reizēm tam rokās ieliek zobenu, biežāk – burvju. Māla golems kaut arī līdzīgs cilvēkam, taču viņa vaibsti ir stipri izkropļoti. Krūtis – pārlieku lielas, rokas – nokarās līdz ceļiem, kājas – īsas un līkas. No apģērba var valkāt tikai metalisku vai ādas jostu ap gurniem. Nekromanti un Nāves priesteri spējīgi radīt “gaļīgus” golemus (flesh golems), sastādītus no mirušu ķermeņu daļām. Gabali var tikt ņemti no dažādiem “avotiem”: piemēram, ķermenis – no vērša kautķermeņa, bet galva un rokas - no cilvēka līķa. Dabiski, izveidotais radījums ar speciālām burvestībām tiek aizsargāts no sadalīšanās. Vispār D&D golemi var tikt radīti praktiski no jebkura pa rokai esoša materiāla un pat no dārgoem materiāliem: no koka, stikla, kauliem, dārgakmeņiem, zelta, maģiskā adamanīta. Tā, stikla golemi – tas ir īsts mākslas darbs. Tie tiek radīti bruņinieka formā no krāsainā stikla, kurš parasti tiek ražots vitrāžu izgatavošanai. Bieži viņi apsargā baznīcas vai katedrāles. Golemi no tādiem materialiem sastopami daudz retāk, nekā akmens vai dzelzs.
Visiem D&D-pasaules golemiem ir, pirmkārt, praktiski simtprocentīga izturība nejaukām burvestībām, un, otrkārt, kādām nebūt burvju spējām. Piemēram, akmens golemi ar speciālu burvestību palīdzību var palēnināt pretiniekus.
Praksē golemi parasti tiek izmantoti kā dārgumu krātuvju, apbedījuma vietu, maģisko laboratoriju un citu vietu, kurās aizliegts iekļūt paradtam mirstīgam, sargi. Reizēm viņus iesaista kur kā melnstrādniekus: kā krāvējus, nesējus, telpu uzkopējus.
D&D golemi, kā likums, ir radījumi bez pašziņas un brīva saprāta. Vini spējīgi tikai uz mehānisku sava saimnieka pavēles izpildījumu. Tomēr, pie tā visa viņi tiek uzskatīti par bīstamiem oponentiem: daudzi piedzīvojumu meklētāji, sastopot golemu dod priekšroku retirēšanai, bet nevis iesaistīties smagā cīkstiņā. Tas ir interesanti | · Evolucionējošā robota izveidošanas ambiciozais projekts, kuru izstrādā Brensas universitātē (Masačūseta, ASV) saucas “Golems”. · ASV nesen tika izlaista 26 sēriju anime “RahXephon”, kurā sīki tiek aprakstītas kaujas mašīnas no māla, kuras sauc par “Dolemiem”. · Cita anime — “InuYasha” — piemin pusdēmonu vārdā Naraku, kurš aktīvi izmanto golemus. · Komikss “Monolīts”, kuru radīja kompānija DC Comix, veltīts golema piedzīvojumiem, kurš cīnās ar noziedzību Ņujorkā 21 gadsimtā. · F.D.Dika romāns “Kosmiskas lelles” (1956) stāsta par golemiem, kurus atdzīvinājuši bērni Millgeitas pilsētā, Vidžīnijas statā. · Viena no “X failu” sērijām veltīga golemam | * * *
Izrādās, golemi – tomēr nav nemaz tik reti fantāzijas un gantastikas pasauļu apdzīvotaji, kā varētu likties. Fantāzijā šiem bezvārdu, bezjūtīgiem, bezdvēseliskiem radījumiem ar vien biežāk pierakstīt cilvēciskas īpašības – saprātu, runu, emocijas. Tas liecina par to, ka zinātniskās fantāzijas klasiskie personāži – roboti – pakāpeniski iekļūst senās leģendās un pasakās, saplūstot ar golema tēlu. Fantāzija kā žanrs nestāv uz vietas. Un tas ir lieliski. |
