Angliju terorizē nezināms liels kaķis…

Jau viduslaikos cilvēki apgalvoja, ka kūdras purvos ir redzējuši milzīgu dzīvnieku, kas izskatījās pēc suņa vai panteras. Briesmoņa pēdas izskatījās pēc milzu suņa ķepu nospiedumiem. 20.gadsimta beigās turpināja parādīties ziņas par noslēpumaino dzīvnieku. Eksmūras bestija nemaz nemedīja nelaimīgo Henriju Bāskervilu, bet gan uzbruka apkārtējām fermām. Atrastas tika simtiem aitas, kas saplēstas gabalos, un viņu ķermeņos atstātas milzu zobu pēdas. Ne reizi vien nozieguma vietās tika atrasti melnas vilnas kumšķi. Ekspertīze parādīja, ka tie ir… liela kaķa, iespējams, lūša sari. Kādam no vietējiem iedzīvotājiem vienreiz izdevās noslēpumaino zvēru nofotografēt. Attēls bija ne visai skaidrs, bet tajā varēja saskatīt dzīvnieku, kas atgādināja leopardu.

Bēgļi no Indijas?

Visi šie fakti zoologus samulsināja. Anglijā nav sastopami lieli kaķi. Un tā 1980.gadu beigās presē parādījās ziņa, ka Eksmūras bestijas (un līdz ar to arī Bāskervilu suņa) noslēpums ir atrisināts. Mednieki kūdras purvos nošāva milzīgu Bengālijas kaķi, kurš mistiskā kārtā šurp bija ieradies no Indijas.

Tika izvirzīta versija, ka plēsējs ir izbēdzis no kādas privātas zvērnīcas, un tieši tas ir medījis Devonšīras fermeru aitas. Taču šajā versijā bija zināmas pretrunas, pirmkārt, nebija skaidrojuma tam, kas gan cilvēkus biedēja jau viduslaikos, un, otrkārt, Bengālijas kaķis nevar nogalināt pieaugušu aunu.

Bet, visticamāk, patiesībā šis dzīvnieks nav kaut kas pārdabisks. Zināms, ka Lielbritānijas iedzīvotāji no tālām zemēm uz saviem īpašumiem veda dažādus eksotiskus dzīvniekus, panteras, gepardus, leopardus, un izmantoja tos medībās, spēlēs, dažkārt arī viesu biedēšanai. Iespējams, ka senos laikos pāris dzīvnieku bija izkļuvuši savvaļā, un cilvēkus biedēja to pēcnācēji.

Spriežot pēc apraksta, spokainie suņi varētu būt melnās panteras. Šis zvērs spēj nobiedēt pat visdrosmīgākos medniekus, it īpaši, ja viņi to redz nevis Āzijas mežos, bet gan Anglijas purvos. Ko gan lai saka par vienkāršiem cilvēkiem, viņiem šāds zvērs tiešām varētu šķist elles velns. Iespējams, no kāda viduslaiku feodāļa aizbēgušo dzīvnieku pēcnācēju bija maz, jo Anglijas klimats silto zemju iemītniekiem ir pārāk skarbs. Bet vairāki indivīdi izrādījās izturīgi pret aukstumu un iesakņojās Devonšīras purvos. Un kopš tā laika tieši tie šokē cilvēkus ar savu šausmīgo izskatu un rada augsni leģendām un mītiem, tajā skaitā, par Bāskervilu suni.

Armija cieta sakāvi

Tomēr eksotisko dzīvnieku meklēšana ne pie kā nenoveda, un ažiotāža ap Eksmūras zvēru pamazām norima. Pie šīs tēmas atkal atgriezās tad, kad fermeri no jauna novēroja, ka pazūd daudz mājlopu, piemēram, trīsdesmit jēri no Drjūstonu fermas. Aizdomās par slepkavībām tika turēti savvaļas suņi, un dažus no tiem, diemžēl, nošāva, taču uzbrukumi turpinājās.

Pārbiedētie zemnieki atklāja, ka zvērs savus upurus nogalina neparastā veidā, salaužot jēra galvaskausu un izraujot no pakauša gaļas gabalus, citas daļas atstājot gandrīz neskartas. Suņi, kā zināms, tā neuzvedas. Arī policija bija neizpratnē, bet negadījumi kļuva tik nopietni, ka tika iesaistīti Karaliskie jūras kājnieki, kas bāzējās Limpstonā. Viņiem līdzi bija infrasarkano staru novērošanas iekārtas, lai varētu novērot tumsā.

Piecos trīsdesmit no rīta snaiperis Džons Holdens pamanīja, ka ļoti liels un spēcīgs četrkājains radījums šķērsoja dzelzceļa sliedes. Holdens vairākas reizes izšāva, taču lodes mērķi nesasniedza, jo dzīvnieks atradās tālu. Kopš tā laika zvērs vairs nav redzēts, un pēc pāris mēnešiem armijas vīri tika atsaukti no misijas.

Nākamo gadu laikā ziņojumi par spokaino kaķi no Dartmūras un Eksmūras augstienes pļavām ir ievērojami samazinājušies. Tajā pašā laikā vairāki uzbrukumi liellopiem un stirnām, kas ir suņa tipa dzīvnieki, skeptiķiem šajā apgabalā lika domāt, ka par iepriekšējiem slaktiņiem ir vainojami tieši savvaļas suņu bari.

Noslēpums paliek noslēpums

Tomēr bestija nepazuda. 1987.gada janvārī pētnieks Trevors Vērs netālu no Bidefoldas atrada deviņus milzīgu ķepu nospiedumus. Martā pēdas parādījās atkal, un augustā Vēram izdevās nofotografēt milzīgu tumšu kaķi, kurš pēc izskata nepārprotami nebija britu kaķis. Bez tam fotogrāfiju apstiprināja trīs aculiecinieki.

Viens no attēliem tika parādīts BBC ziņās par savvaļas dabu, un daudziem šis ziņojums beidzot kļuva par pierādījumu tam, ka viņu tuvumā patiešām dzīvo kāds noslēpumains dzīvnieks. Bet ja tā, tad no kurienes tas radās?

Daži zoologi uzskatīja, ka zvērs varētu būt neparasti liels mājas kaķa, kurš kļuvis par savvaļas kaķi, un Britānijas savvaļas sugu hibrīds. Citi sliecās uzskatīt, ka sastaptie briesmoņi pieder svešzemju kaķu plēsējiem, kas ir izbēguši no zooloģiskajiem dārziem, cirkiem vai privātām zvērnīcām. Lai gan šī hipotēze šķita visloģiskākā, bestijas aktivitātes uzliesmojumi nepavisam nesakrita ar ziņām par lielo kaķu izbēgšanu laikiem.

Daudzi eksperti turpināja uzstāt, ka par masveida un neizskaidrojamu teļu nogalināšanu atbildīgi ir suņu bari. Tomēr suņi nevarēja radīt šādas traumas. Tas viņiem nav raksturīgi. Tāpat nav iespējams, ka viens brīvībā izkļuvis dzīvnieks varētu pārvarēt tik ievērojamos attālumus, kā tas bija uzbrukumos, kas notika naktī, Devonā, Eksmūrā un Dartmūrā.

Jebkurā gadījumā masveida medības nekad nav beigušās ar vismaz viena plēsēja notveršanu. Kopumā fakti ir šādi: dīvainības ziņojumos par uzbrukumiem mājlopiem apvienojumā ar neparastu spēju pēc vēlēšanās parādīties un pazust, liecina, ka ar šiem kaķiem ir saistīts kaut kāds noslēpums.