Dzimis ebreju ģimenē. 5 gadu vecumā izrādījis īpašu interesi uz zīmēšanu. Viņa aizraušanos pamanīja pasniedzējs, kurš pat sagādāja bērnam īpašus apmācības apstākļus – Bermārs varēja brīvi nodarboties ar zīmēšanu, kamēr citi bērni mācījās.
Septiņu gadu vecumā Bernārs sarakstīja savu pirmo darbu – stāstu ar brīvu tēmu „Blusas piedzīvojumi”. Te no blusas redzes viedokļa viņš stāsta par tās ceļojumu pa cilvēka ķermeņa džungļiem. Šajā laikā nākamais rakstnieks neizrāda īpašus panākumus skolā, vienīgās sekmes ir franču valodā. Īpaši grūti viņam iet ar ciparu, formulu un tekstu mācīšanos no galvas. Problēmas ar iegaumēšanu rakstniekam būs arī turpmāk, kas beigās radīs visai oriģinālu sacerējumu „Absolūto un relatīvo zināšanu enciklopēdiju”, kur zinātniski fakti mīsies ar izdomu, fizika ar metafiziku, matemātika ar mistiku.
Astoņu gadu vecumā Bernārs raksta savu otro stāstu „Brīnumu pils”. Tas stāsts par kādu pili, kas aprij apmeklētājus. Jaunais rakstnieks atklāj sev jaunu žanru un patstāvīgi mācās radīt aizraujošu sižetu. Paralēli, pēc mātes ieteikuma, viņš mācās spēlēt pianīno, vēlāk šī ne visai mīļā nodarbe pārvērtīsies par aizraušanos ar elektroģitāru. Bernārs turpina rakstīt, atklājot sevī jaunas šķautnes. Mācības skolā nevedas. Ārpus skolas viņš pēta to, kas viņu patiešām interesē: elektroniku, aviomodeļus no balzas koka, maiju civilizācijas indiāņus un Lieldienu salas iemītniekus. Kaislīgi aizraujas ar astronomiju un, īpaši, Saules plankumu pētīšanu Tulūzas Astronomijas centrā. Daudz lasa, īpaši viņu saista Žila Verna „Noslēpumu sala”.
Tālāk – latviešu Vikipēdija.
Verbērs dzimis 1961. gada septembrī Tulūzā. Viņa māte bija izraēliete, bet tēvs - Francijas ebrejs. Fantastikas stāstus Verbērs sāka rakstīt 14 gadu vecumā. 1982. gadā viņš sāka žurnālistikas studijas Parīzē, kur iepazina zinātniskās fantastikas rakstnieka Filipa Dika darbus. 1983. gadā saņēma News fonda prēmiju kā labākais jaunais reportieris par materiālu par Ziloņkaula krastā mītošu skudru veidu. No 1983. līdz 1990. gadam viņš strādāja kā žurnālists zinātniskajā žurnālā Nouvel Observateur, turpinot brīvajā laikā rakstīt fantastiku.
1991. gadā viņš izdeva romānu Skudras, fantastikas stāstu, kurā skudras ir varoņi un cilvēki - ļaunie antivaroņi. Šo romānu Verbērs sāka rakstīt 16 gadu vecumā. Skudras padarīja Verbēru par vienu no Francijas populārākajiem zinātniskās fantastikas autoriem. Šim romānam viņš radīja arī divus turpinājumus - Skudru diena (1992) un Skudru revolūcija (1995). Tiesa, romāns populārs kļuva tikai lasītāju vidū, kamēr kritika jauno franču rakstnieku pilnībā ignorēja. Triloģijas otrais romāns Skudru diena saņēma žurnāla Elle lasītāju balvu un tika iztulkota 33 pasaules valodās.
Paralēli Skudru triloģijai 1994. gadā Verbērs izdeva romānu Tanatonauti, kurā pievērsās pēcnāves dzīves tematikai. Vēlāk Tanatonauti arī kļuva par triloģiju, bet triloģijas trešā daļa - Mēs - Dievi - arī izvērtās par trīsdaļīgu romānu.
Līdzās rakstnieka darbībai Verbērs izveidoja cilvēces iespējamo attīstības scenāriju analīzes asociāciju. Asociācija savāca lielu datu daudzumu un reizi divos mēnešos notur konferences Parīzes lielākajās grāmatnīcās.
Verbēra plānos ietilpst viņa romānu ekranizācija.
Ap 2002. gadu Bernāra Verbēra grāmatas jau ne vienu vien reizi ieņem pirmās vietas bestselleru sarakstos.
2004. gadā iznāk viņa pirmā grāmata no tāda paša nosaukuma triloģijas „Mēs, dievi” (latviešu valodā saukta par „Tanatonautu” triloģijas trešo grāmatu). Te ir tālākie „Tanatonautu” un „Eņģeļu impērijas” galvenā varoņa Mišela Pensona piedzīvojumi. 2005. gadā iznāk triloģijas otrā grāmata „Dievu elpa”. 2006. gada rudenī Bernārs Verbērs Maskavas starptautiskās grāmatu izstādes-pārdošanas ietvaros apmeklē Maskavu, tādā veidā iepriecinot savus cienītājus Krievijā. 2007. gadā iznāk trešā grāmata – „Dievu noslēpums”, kas atklāj noslēpumainības plīvuru un atbild uz pirmajā romānā „Mēs, dievi” izteikto jautājumu ”Ko nozīmē būt dievam?”
2008. gadā iznāk viņa romāns „Zvaigžņu tauriņš”. Tajā pašā gadā iznāk krievu variants „Dievu noslēpums”. Tas ir stāsts par pirmo paaudžu kuģi, starpzvaigžņu ekspedīciju, ko faktiski pazudina cilvēku neremdināmās alkas – nogalināt vienam otru, tikai savas taisnības dēļ.
Rakstnieks ir pārliecināts vecpuisis. Vienīgā viņa dzīvokļa līdzbiedre ir kaķene, kura parādījās skudru pūžņa vietā. Rakstnieks ir sarakstījis grāmatu par skudrām.
Rakstnieka darbi ir tulkoti arī latviešu valodā.
Bernārs Verbērs "Tanatonauti", 1 Les Thanatonautes (1994)
Verbēra fenomens turpinās! Apgāds Zvaigzne ABC piedāvā romānu “Tanatonauti”* – mūsdienīgu episku darbu, kurā galvenie varoņi cenšas atklāt nāves noslēpumu.
Vai tiešām, cilvēkam nomirstot, viss ir beidzies? Un kas īsti notiek pēc tam? Tie ir jautājumi, par kuriem kādreiz aizdomājas ikviens no mums. Romānā “Tanatonauti” divi bērnības draugi – Mišels Pensons un Rauls Razorbaks – apņēmušies izzināt, kas notiek ar cilvēkiem, kad viņi nomirst. Pamazām viņi nokļūst aizvien tālāk Nāves teritorijā. Cauri biedējošu atmiņu un absolūta skaistuma teritorijām cilvēks dodas pretim vilinošai gaismai. Vai tur būtu Paradīze? Atklājot šos noslēpumus, romāna varoņi riskē arī ar savu dzīvību...
Bernārs Verbērs (Bernard Werber, dz. 1961) ir viens no populārākajiem zinātniskās fantastikas autoriem Francijā un visā pasaulē. Viņa daiļradi salīdzina ar Reja Bredberija un Kurta Vonegūta darbiem. Latviešu lasītāji jau ir iepazinuši romānu “Eņģeļu impērija”.
* Tanatonauts – nāves pētnieks (no grieķu valodas vārdiem thanatos – nāve un nautes – navigators).
No franču valodas tulkojusi Maija Indraša.
https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/51357-tanatonauti_1.html
Bernārs Verbērs “Eņģeļu impērija”, 2 L’Empire des anges (2000)
Ar visām biezajām grāmatām man ir viena problēma- grūti iesākt lasīt (uzņemties atbildību) un pēc tam grūti atrauties. Šoreiz biju ļoti priecīga atkal satikt Bernāru Verbēru un viņa aizpasaules impēriju, tanatonautus, galvenos iedvesmojošos varoņus Mišelu Pensonu un Raulu Razorbaku. Par “Tanatonautiem” dažus mēnešus iepriekš jau uzrakstīju šeit.
Šī grāmata turpina ceļojumu pa Nāves Kontinentu. Ja pirmā grāmata “Tanatonauti’ vēsta par tanatonautikas kustības pirmsākumiem, brīvprātīgajiem, kas paši devās izpētīt nāvi dažādu iemeslu dēļ, kā arī citiem interesentiem, kas, izmantojot dažādas metodes, pētīja nāves noslēpumu, tad otrā grāmata fokusējas beidzot uz paša tanatonautikas virziena aizsācēja Mišela sajūtām pēc nomiršanas. Tātad- beidzot personīgā pieredze un nekādu atstāstu, kas notiek pēc nomiršanas.
Pirmās lappuses nav pašas aizraujošākās- manuprāt, paradīzes aprakstiem vajadzēja būt mazliet krāsainākiem un sulīgākiem, katrā ziņā man nekādas dižās asociācijas neveidojās. Situāciju mazliet uzlaboja slavenu cilvēku parādīšanās (Merilina Monro, Emīls Zolā, Māte Terēza u.c.), tādējādi ieliekot humora vai ironijas devu stāstījumā, un tad jau es atkal atpazīstu neatkārtojamo Verbēra rakstīšanas stilu.
“Eņģeļu impērija” rakstīta un apkopota tādā pašā “seriāla” stilā- ar citātu un pārspriedumu pauzēm starp varoņu dēku kulminācijas punktiem. Tā kā galvenais varonis Mišels kļūst par sargeņģeli trim cilvēkiem, stāstījums sazarojas, pievēršot uzmanību katra sargeņģeļa objekta reinkarnācijas procesam, piedzimšanai un turpmākajai dzīvei.
Šo grāmatu es lasīju ceļojuma laikā, un man šī grāmata kalpoja kā pamatīgs refleksijas instruments- 2000 km garā ceļojuma laikā pārdomāju visu savu dzīvi, “uzduroties” kādam interesantam tēlam vai teicienam. Verbērs runā par cilvēka bēgšanu no problēmām – ar ķīmisko vielu palīdzību, ģeogrāfisko aizceļošanu vai bēgšanu mākslā, kas patiesībā ir viens no veselīgākiem bēgšanas veidiem, jo palīdz izmisumu, dusmas, sāpes transformēt mākslas darbos. Tāpat viena no grāmatas galvenajām tēmām ir hierarhija, kas pastāv jebkura veida attiecībās un arī Paradīzē, un izvēles brīvības jēdziens- vai cilvēkam izvēles brīvība patiesībā ir dāvana vai sods. Tāpat tiek atzīmēts, ka vienīgais cilvēka pienākums ir radīt un gūt prieku, nekas cits patiesībā nav tik svarīgs cilvēka dzīvē kā prieks.
Es gaidīšu grāmatas turpinājumu, bet jūs uzlieciet Pink Floyd dziesmu “Shine on you crazy diamond”, (jo šī bija vien no dziesmām, kas radīja šo darbu) un palasiet par savu sargeņģeli no zinātniskās fantastikas perspektīvas
https://santasbiblioteka.wordpress.com/2011/09/20/bernars-verbers-engelu-imperija/
Bernārs Verbērs "Mēs - dievi", 3 Nous les dieux (2004)
Kaut kur tālu projām atrodas sala, kuru tās iedzīvotāji sauc par Ēdeni. Augstu kalnos uzcelta pilsēta – Olimpija. Tās vidū slejas neparasta mācību iestāde – Dievu skola, kurā par pasniedzējiem strādā divpadsmit grieķu mitoloģijas dievi. Viņu uzdevums ir iemācīt izredzētos vadīt cilvēku masas tā, lai tās vēlētos izdzīvot, celt pilsētas, karot, izgudrot dažādas reliģijas vai vienkārši celt savu apziņas līmeni.
Ieradušies jauni studenti. Simt četrdesmit četri dievu mācekļi, kas ar savu cilvēku un viņu pareģu palīdzību veidos paši savu dievišķo darbības stilu. Tomēr dzīve Ēdenē nav nekāda Paradīze...
Kāds students mēģina pārējos nogalināt, kāds cits iemīlas visvaldzinošākajā pasniedzējā – mīlas dievietē Afrodītē. Un visi kopā viņi prāto: kas tā par gaismu, kas atmirdz augstākā kalna galotnē un šķiet viņus uzmanām...
Bernārs Verbērs (Bernard Werber) pēc darbiem “Tanatonauti” un “Eņģeļu impērija” mūs ved vēl tālāk garīguma un mitoloģijas atklājumos. Šīs neparastās sāgas beigās, kurā savijušies piedzīvojumi, spriedze un humors, arī jūs sev uzdosiet jautājumu:
“Un kā rīkotos es, ja es būtu Dievs?”
No franču valodas tulkojusi Maija Indraša.
https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/59404-mes_-_dievi_3.html
Oficiālā mājaslapa.
http://www.bernardwerber.com/devousamoi.php
Jaunais Bernāra Verbēra romāns „Pandoras lāde”.
Romāna darbība tikai par gadu apsteidz reālo laiku – tā risinās 2020. gadā.
Romāna galvenais varonis ir vēstures profesors Renē Toledano hipnozes seansa laikā uzzina, ka pagājušā dzīvē, Pirmā pasaules kara laikā viņš ir bijis kareivis vārdā Ipolīts Pelizjē. Šokēts par to, viņš iziet uz ielas, kur viņām uzbrūk skūtgalvis, kurš cenšas viņu aplaupīt, draudot ar nazi. Pašaizsardzībā renē nogalina uzbrucēju, pēc tam iemet viņa līķi Sēnā.
Var tikai iedomātie, kas sagaida lasītājus tālākos notikumos, ja ņem vērā to, ka Renē aiz muguras ir veselas 111 dzīves.
https://events.tass.ru/2019/event/roman-yashchik-pandory
Romāns „Zvaigžņu tauriņš”. Lasīt krieviski.