Amerikāņi palaida kosmosā 2010.gada 25.septembrī, bet drīz tas raidīja SOS signālu. Virs Atlantijas okeāna dienvidiem 680 miljonus eiro vērtajam lidaparātam radās problēmas. Satelīts piedzīvoja tik intensīvu kosmisko starojumu, ka pārstāja darboties kāda tā sastāvdaļa. Bija iecerēts, ka SBSS pēc īsa testa perioda vēros kosmosa atkritumus, taču speciālisti divus gadus izstrādāja programmas atjauninājumu, kas ļautu satelītam “atlabt”.
Habla teleskops “aizver acis”
SBSS avārija notika tā dēvētajā Dienvidatlantijas anomālijā (SAA). Tur, “kosmosa Bermudu trijstūrī”, Zemes magnētiskais lauks ir par apmēram 30% vājāks nekā citviet, un tas ļauj vienai no divām Van Allena joslām piekļūt tuvu Zemei.
Van Allena joslās ir augsta enerģijas daļiņas, kas nākušas no kosmosa. Dienvidarlantijas anomālijā pat mazu satelītu bombardē 20 miljoni augstas enerģijas daļiņu sekundē. Radiācija ir tik liela, ka var izraisīt defektus šo lidaparātu datorsistēmās, un retu reizi, kad astronauti iziet atklātā kosmosā šajā apgabalā, viņiem rodas redzes traucējumi – gaismas uzplaiksnījumi acīs.
Lielākajai daļai no pāri par 500 satelītiem, kas atrodas orbītā vairākus simtus kilometru virs mūsu planētas (tā dēvētajā zemajā Zemes orbītā), ir iebūvēti īpaši aizsargmehānismi, kuri tiek aktivizēti virs Atlantijas okeāna dienvidiem. Kad Habla kosmiskais teleskops lido caur šo apgabalu, tam izslēdzas jutīgākie sensori. Tomēr problēmas tikai pieaug – jo sarežģītākas kļūst satelītu elektroniskās ierīces, jo vieglāk ir tās izsist no ierindas.
Magnētiskais lauks pavājinās
Turklāt kosmosā Bermudu trijstūris mazliet palielinās izmēros, un satelītiem ir jāizslēdzas uz ilgāku laiku.
Pēc zinātnieku domām, Dienvidatlantijas anomālijas apgabala palielināšanās liecina, ka Zemes magnētiskais lauks kopumā pavājinās. Mērījumi liek domāt, ka 150 gados tas zaudējis 10 – 15 procentu stipruma. No ģeoloģiskā viedokļa tas ir ļoti strauji,
Tāpēc 2013.gadā kosmosā palaida “Swarm” satelītus. “Swarm” veido trīs satelīti, kuri lido īpašā izkārtojumā, kas nodrošina visprecīzāko priekšstatu par magnētisko laiku un tiem Zemes procesiem, kuri to veido.
Viens no jautājumiem, ko pēta “Swarm”, - vai SAA ir pirmais gaidāmās polu maiņas vēstnesis? Zemes magnētiskā lauka poli mainās vietām ar vairāku simtu tūkstošu gadu starplaiku, tāpēc šāds risks pastāv. Pēdējo reizi poli mainījās vietām pirms 780 000 gadiem, un, ja tas notiktu tagad, mēs piedzīvotu katastrofu. Laikā, kamēr poli mainās vietām, zemeslodes magnētiskais lauks pazūd pilnībā un kosmiskais starojums netraucēti sasniedz planētas virsmu. Tas var ne vien sabojāt elektroniskās ierīces, bet arī izjaukt Zemes ekoloģisko līdzsvaru un radīt nopietnus draudus cilvēcei.