1.      Nikodēms Elija Bojārs dzimis 1925. gada 1. jūnijā Daugavpilī, Rīgas ielā 2. Ir otrais dēls Bojāru ģimenē.

2.      Nikodēma tēvs Aloizs Bojārs dzimis Daugavpils apriņķa Rudzētu pagastā 1887. gadā. Dienējis cara armijā, beidzis Odesas karaskolu; mācījies Maskavā, universitātē jurisprudenci un Maskavas Ķeizariskajā arheoloģijas institūtā. Strādājis par Viļānu iecirkņa miertiesnesi.

3.      Nikodēma māte Elvīra Ādele, dzimusi Buchholca (1893), nāk no Zeltiņu pagasta Valkas apriņķī. Pabeigusi Rīgas Latviešu biedrības pamatskolu; 1911. gadā pabeidz Sedļecas ģimnāziju ar zelta medaļu, kuru saņem no cara Nikolaja II sievas Aleksandras.

4.      No sākuma Nikodēms Elija Bojārs mācās Zaķīšu pamatskolā, no astoņu gadu vecuma Daugavpils Skolotāju institūta paraugpamatskolā, kuru pabeidz 1939. gadā kā pirmais skolnieks.

5.      Skolas gados aktīvi piedalās mazpulcēnu nodarbībās.

6.      Vācu okupācijas laikā īsu brīdi mācījies Aglonas ģimnāzijā.

7.      1943. gadā atgriezies Daugavpilī, no kurienes tā paša gada pavasarī kopā ar vecākiem devies bēgļu gaitās. Sākumā uz Pinnebergu pie Hamburgas.

8.      1945. gada pavasaris – strādā par tulku pie amerikāņu armijas daļām, angļu militārās pārvaldes un militārās tiesas, kā arī latviešu palīdzības komitejā.

9.      1945. gadā iestājas Getingenes universitātē, kurā līdz 1949. gada pavasarim studē valodas un dabas zinības; īpašu uzmanību pievērš ķīmijai, fizikai un kosmoloģijai. Vienu semestri pavada jaundibinātajā Baltijas universitātē Hamburgā.

10.  1949. gada vasarā un rudenī strādā par tulku izceļošanas nometnē. Tulko no krievu, ukraiņu, baltkrievu un dažreiz no serbu-horvātu un bulgāru valodām. Arī no poļu valodas.

11.  1949. gada decembrī Bojāru ģimene ierodas ASV.

12.  1951. gadā iegūst ķīmijas bakalaura grādu Urbanas pilsētā Ilinoisas universitātē.

13.  1852. gadā maģistra grādu ķīmijā.

14.  1955. gadā iegūts doktora grāds organiskajā un polimēru ķīmijā. Blakuspriekšmeti – kodolfizika un viduslaiku vēsture.

15.  50-tajos gados saraksta monogrāfiju divos sējumos par fosfora savienojumiem, publicē rakstus akadēmiskos žurnālos un patentē virkni atklājumu.

16.  Sešdesmito gadu sākumā darbojas Armora pētniecības fondā Ilinoisas Tehnoloģijas institūtā Čikāgā, strādā NASA projektā, kurā tika radīts pret saules ultravioletiem stariem izturīgs izolācijas pārklāju materiāls, un Edisona elektrības institūta Ņujorkas projektā par augstas voltāžas plastikas izolācijas vielu pētniecību.

17.   No piecdesmito gadu otrās puses darbs saistās ar organisko ķīmiju reprezentatīvos pētnieciskos institūtos un firmās, bet pēc mācībspēka kvalifikācijas piešķiršanas 1959. gadā arī ar lektora darbu universitātēs – ģeogrāfiski no Čikāgas līdz Kalifornijai – un gradācija pētniecības jomā mainās no asistenta līdz padomnieka funkcijām.

18.  Kopumā reģistrējis ap 180 patentu, uzrakstījis trīs apjomīgas monogrāfijas un publicējis ap četrdesmit rakstu ķīmijā.

19.  Studē Senās Romas vēsturi un balti senvēsturi pie profesora dr. Edgara Andersona, uzrakstījis maģistra darbu vēsturē par baltu ticējumiem par Sauli un citām dievībām.

20.  Uzrakstījis monogrāfiju Baltu civilizācija (pāri par 500 lappusēm, pirmizdevums 2004. gadā nelielā metienā).

21.  Pirmais apjomīgais darbs kosmoloģijas jomā 700 lappušu biezumā – A New Theory of Cosmology (AKA Publishing, Inc., 1983).

22.  iepriekšminētam darbam seko apjomīgs izdevums divos sējumos The Physics of Creation (Studeophile Publishers, 1990) un Cosmogony (Big Mac Printing Co., Inc., 1992).

23.  Aizrāvies ar franču XVI gadsimta pareģi Mihaelu Nostradamu, ķeras pie pravietojumu komentēšanas un tulkošanas angļu valodā.

24.  Dzīvojot kalifornijā, studē teoloģiju un 184. gadā, tās beidzis, iegūst teoloģijas goda doktora grādu.

25.  Publicē 500 lappušu apjomīgu grāmatu Dr. M. Nostradamus: 1999, The Seventh Month (Studeophile Publishers, 1985; Morkunas printing Co., 1988).

26.  Nostradama tekstu salīdzinošo analīzi ar vēsturisko materiālu par Francijas, Krievijas un Irānas revolūcijām latviski N. Bojārs publicēja žurnālā Treji vārti 1980. – 1981. gadā.

27.  Līdztekus kopā ar Juri Miķelsonu un Alfrēdu Kalnāju tiek sarakstīta grāmatiņa Astroloģija; Mācies no zvaigznēm (A. Kalnāja apgāds, Čikāga, 1971), kas ir izdota arī Latvijā.

28.  Īso prozu N. Bojārs raksta latviski trimdas žurnāliem Treji vārti, Mazputniņš un Jaunā Gaita.

29.  Kā pirmais ir publicēts alegoriski vēsturisks stāsts Samārijas nāve (Jaunā Gaita, 1958); stāsts ir veltīts Nikodēma brāļa piemiņai.

30.  Romantiski vēsturiskais stāsts Bārenis (Jaunā Gaita, 1959) ir publicēts kā iecere plašākam romānam.

31.  Garais stāsts Ceļojums pagātnē (Mazputniņš, 1964 – 1965) arī paredzēts pusaudžiem, lai raisītu interesi par Latvijas vēsturi, bet uzrakstīts piedzīvojumu fantastikas žanrā.

32.  Paradoksu un humora pilna ir autora metafiziskā fantastiskā luga 5 cēlienos Zaļzemē un Zeltijā 2795. gadā (Treji Vārti, 1985), kas uzrakstīta laika posmā, kad N. Bojārs aizraujas ar Nostradama tekstu tulkošanu.

33.  Vairākums autora romānu rakstīti angļu valodā.

34.  Pavisam citāda ievirze ir romānam Cīņa Kremlī (The Sruggle in the Kremlin; Vantage Press, 1978), kas arī ir veltīts brālim. Te stāsta notikumi saistīti ar Ņ. Hruščova valdīšanas pēdējā posma intrigām Maskavā, kad Baikonuras kosmodromā notika vairākas katastrofas. Romāns tika uzrakstīts jau 1965. gadā, un katastrofas notikumus autors vienkārši uzminēja.

35.  Pirmais fantastikas romāns Centaura Proksimas valdnieki (The Lords of The Proxima Centauri, Studeophile Publishers, 1956) iznāk uzreiz pēc doktorantūras pabeigšanas.

36.  Nākamais romāns Mūžības atslēgas meklējumos (The Quest of the Key to Infinity, Studeophile Publishers, 1958) ir uzrakstīts vairāk piedzīvojumu stāsta manierē un ar vēlmi radīt maksimāli eksotiskāku vidi.

37.  Pēdējais šajā žanrā izdotais romāns ir Skaistule no lidojošā šķīvīša (The Beauty of the Flying Saucer, AKA Publising, Inc., 1979), kurā ir ne mazums humora un izdomas. Romāns uzrakstīts jau sešdesmitajos gados.

38.  1980. gadā Trejos Vārtos raksts Dzīvības noslēpums un zinātnes progress, kurā aplūkoja gēnu inženierijas morālo aspektu no kristīgās reliģijas viedokļa un nonāca pie secinājuma, ka šajā jautājumā nepastāv domstarpības starp praktisko teoloģiju un zinātni.

39.  Ir žurnāla Tehnikas Apskats kosmoloģijas nodaļas redaktors, līdztekus 1980. – 1990. gadā ir arī žurnāla Treji vārti galvenais redaktors.

40.  1986. gadā uzņemts par Ņujorkas Zinātņu akadēmijas mūža biedru.

41.  1995. gadā kļūst par Latvijas Zinātņu akadēmijas Ārzemju locekli.

42.  2001. gadā piedalās zinātnieku kongresā Rīgā un nolasa referātu.

43.  Kopš astoņdesmito gadu beigām kā neatkarīgs pētniecības padomnieks strādā uzņēmumā Delta Scientific Consultants un pabeidz rakstīt ceturto grāmatu kosmoloģijā Lielais sprādziens: teorija par kosmoloģisko evolūciju no tumšās matērijas (The Big Bang: Cosmological Evolution Theory from the Dark Matter), ko viņš uzskata par savu galveno zinātnisko veikumu pēdējos desmit gados.