Taču daži Eiropas „pragmatiķi” savos „racionalizācijas priekšlikumos” iet vēl tālāk. Tā, pēc zviedru bioloģes Sjūzenas Vīgas domām, mirušo ķermeņu izšķīdināšana nav „ekonomiska”, tāpēc ka no tiem var „pagatavot ļoti labu kompostu”. „Daba jau no sākuma bija paredzējusi, ka mirušie paliek gulēt zemē, kļūstot par dzīvnieku barību un pakāpeniski pārvēršoties augsnē”, - viņa paziņo. Tāpēc, zviedriete uzskata, mirušo cilvēku ķermeņus jāpārvērš kompostā, uz kura to radinieki varēs pieminekļu vietā audzēt puķes, kas pašas par sevi ir „pats labākais piemineklis”.
Lai tādu „kompostu” radītu, bioloģe piedāvā mirušo ķermeņus sasaldēt līdz mīnus 196 grādu temperatūrai, bet pēc tam ar mehānisku kratīšanu pārvērst rupjā pulverī, ko pēc tam izžāvē un atbrīvo no metāliskiem piemaisījumiem. Rezultātā, viņa pabeidz, no 75 kg smaga ķermeņa paliek pāri apmēram 25 kg granulēta pulvera gaiši rozā krāsā, ko „var lietot kā mēslojumu”. Sjūzenas Vīgas izgudrojums jau ir patentēts 35 valstīs.
http://www.proza.ru/2010/07/08/1125
Papildus raksts par ķermeņa piedzīvojumiem pēc nāves.
http://www.kommersant.ru/doc/399451
Ekobēru organizācijas mājas lapa.
Ekoloģiskās apglabāšanas entuziaste.
http://www.promessa.se/en/about-promessa/susanne-wiigh-masak/
Absolūti noraidoša attieksme krievu, pareizticīgās aprindās. Eiropa demonstrējot humānisma norietu un ētiskas attieksmes pret mirušo neesamību.