Kas tas ir? Auksta duša? Strauss, izvilkdams galvu no slēpšanās smiltīs, jādomā, arī pamana šo to jaunu...Gandrīz 200 tūkstoši Latvijas pilsoņu ar parakstiem ir apliecinājuši, ka ir pret šīs valsts pastāvēšanas pamatjēgu. Kaut arī mums dažādas politiskās autoritātes cenšas iestāstīt ko citu, Latvijas valsts aizvadītajās nedēļās nepārprotami ir saņēmusi pamatīgu politisko nokdaunu. Lielāko apdraudējumu sava valstiskuma nākotnei kopš padomju tanku, omona un augusta puča laikiem. Turklāt reizēm ārējie konkrētie militārie un pusmilitārie draudi ir mazāk bīstami ilgtermiņā nekā demokrātiskā formā izpildīta lienošā revolūcija, pret kuru neviens tā pa īstam nemaz nav mēģinājis pacīnīties.
Mēs gadiem esam bijuši aizņemti katrs ar savas mazās impērijas būvēšanu tepat Latvijas iekšienē, gan idejiski, gan psiholoģiski, gan teritoriāli, gan pa nozarēm, ka aizmirsās tā lielā kaimiņu impērija, kas mūsu sīkās aktivitātes spēj pārvērst par niecību vienā sētā.
Latvijas latviska politiskā sabiedrība ir vistiešākajā veidā vainīga notiekošajā. Latvijas latviskās politikas finansētāji un polittehnologi aizvadītajos gados ir lauzījuši radošos prātus un tērējuši entos miljonus, lai savās privātajās ekonomiskajās interesēs apčakarētu latviešu vēlētājus, un vienaldzīgi ļāvuši, lai krievvalodīgais elektorāts izolēti vāras savā sulā vai ļaujas Krievijas propagandas vieglai apstrādei. Latviešu oligarhi ir pirkuši vai finansējuši lielākās Latvijas avīzes, veselas izdevniecības un televīzijas, lai tikai savās interesēs raustītu latviešu vēlētāju. Latvijas latviskums un valstiskums viņu retorikā ir iekļauts tikai kā metafora, kā paņēmiens velētāju piesaistei, nevis kā stratēģisks mērķis un uzdevums. Par to nevienam nav bijis laika domāt, jo galvas aizņemtas ar īstermiņa labumu politisko menedžmentu – amatiem, varu, ietekmi, sakariem un no tiem izrietošajiem materiālajiem guvumiem. Krievvalodīgo spēku pārstāvji viņiem kaut cik interesanti kļuva tikai tad, kad tie paši saviem spēkiem jau sāka tiešā veidā rāpties iekšā un šūpot Latvijas varas kuģi. Un pat tad interese radās nevis ka par jaunu dažādi respektējamu politisko saturu, bet tikai kā par formālu matemātisku vienību, skaitot par vai pret balsis varas koalīcijā. Atcerieties to neseno absurdu, kad jaunais politiķis Zatlers bija tā safanojies par uzvarošo koalīciju ar sarkanajiem, ka nekautrējās pasludināt, ka tikai ar tankiem varētu mainīt šo uzskatu... Smieklīgi, bet mainīja. Un pat bez tankiem...
Šajās dienās no saviem vadošajiem politiķiem bīstami bieži dzirdam, ka nekas jau nav noticis. Ka viņi neuzvarēs tik un tā. Ka referendumā par divām valsts valodām viņiem nekas nesanāks... Utt.
Redziet, tā atkal ir tikai politiskā matemātika. Un matemātika ne vienmēr nozīme to pašu, ko gudrs aprēķins. Gudrs aprēķinātājs matemātiski izdomātu kādas darbības veicamas, lai tie gandrīz 200 tūkstoši, kas parakstījās pret šo valsti, kļūtu par mūsu sabiedrotajiem.
Šie gandrīz 200 000 ir zaudēti informatīvajā kara. Propagandas karā. Un diemžēl tikai propagandas karā šos tūkstošus var atgūt un neļaut tiem kļūt vēl lielākiem.
Savāktajiem parakstiem ir jākļūst par visradikālākā lūzuma punktu latviešu politiķu valstiskajā domāšanā. Ar citādu uzskatu paudējiem ir jāstrādā, nevis jāizliekas, ka viņu nav. Ja kādam ļoti gribas pirkt avīzes vai televīzijas, tad nopērciet tās, kurās tiek sludinātas Krievijas impērijas idejas. Izdariet tā, lai Latvijas pierobežā iedzīvotāji redzētu mūsu televīziju, nevis tikai baltkrievu vai krievu. Šīs un citas elementārās darbības ir jāpārvērš par valsts drošības jautājumu numur viens. Latvijas valstij nav citas izejas, kā beidzot radīt kvalitatīvus propagandas produktus, kas spētu konkurēt ar Krievijas informatīvo okupāciju. Tas ir dārgi. Bet uz spēles ir likts mūsu visdārgākais.