Berijs Longijers dzimis 1942. gada 12. maijā Harisburgā, Pensilvānijā. 1960. gadā absolvējis Militāro akadēmiju Stauntonā, Virdžīnijā. Tad Longijers īsi mācījās Pitsburgas mākslas skolā, un 1962. gadā viņš aizgāja armijā. Viņš dienēja 30. artilērijas brigādē Okinavā kā tehniķis HAWK pretgaisa aizsardzības palaišanas ierīcē. Pēc tam viņš dienēja 6. raķešu bataljona gaisa spēku bāzē Kejvestā, Florida. 1965. gadā Longijers pameta dienestu un iestājās Veina universitātē Detroitā (Mičiganas štatā). Studiju laikā viņš satiek savu nākamo sievu Regīnu Bedsunu un pēc gada ilgas studijas pamet universitāti. Jaunlaulātie pārvietojas no vienas vietas uz otru (Detroita, Harisburga, Filadelfija). Longijers strādāja Madison Corporation no 1967. līdz 1968. gadam Detroitā un pēc tam par redaktoru, izdevēju un spoku autoru Filadelfijā. Vēlāk viņš kopā ar sievu vadīja pats savu poligrāfijas uzņēmumu, Filadelfijā un Farmingtonā (Menā) bija nelielas izdevniecības īpašnieks. Septiņdesmito gadu beigās Berijs Longijers aizgāja no izdevējdarbības nozares, lai pilnībā nodotos radošumam.
1981. gadā viņš tika hospitalizēts alkoholisma un narkomānijas dēļ. Viņam tika veikta ārstēšana Sv. Marija Mineapolē. 1987. gadā viņš atgriezās pie radošās darbības. Pašlaik dzīvo Farmingtonā.
Daiļrade.
Pirmā Longijera publikācija bija “Paraugi” (The Tryouts), kas 1978. gadā tika publicēta Asimov's Science Fiction, kas ir viens no Amerikas vadošajiem zinātniskās fantastikas žurnāliem. Pusgada laikā žurnāls publicēja vēl piecus autora darbus, tostarp stāstu "Mans ienaidnieks" (1979), kas padarīja Longijeru populāru. Tas ir saņēmis visas nozīmīgākās zinātniskās fantastikas balvas (Hugo, 1980; Nebula, 1979; Locus, 1980). 1985. gadā pēc stāsta motīviem tika izlaista filma "Mans ienaidnieks", kuras režisors bija Volfgangs Petersens. Filma ir milzīga veiksme, tostarp padomju kasēs. Tajā pašā 1985. gadā kopā ar Deividu Geroldu Longijers uzrakstīja tāda paša nosaukuma romānu-novelizāciju.
Garstāsts kļuva par sākumu tāda paša nosaukuma ciklam «Mans ienaidnieks» / The Enemy Papers, kurā ietilpst:
Garstāsts «Talmans» / The Talman (1998 год).
Garstāsts «Mans ienaidnieks» / Enemy Mine (1979 год).
Romāns «Nākamā derība» / The Tomorrow Testament (1983 год).
Romāns «Pēdējais ienaidnieks» / The Last Enemy (1998 год).
Eseja «Par citplanētiešu valodu» / On Alien Languages (1998 год).
Eseja «Bēdz, drak, bēdz» / Run Drac Run (1998 год).
Raksts «Draku valodas pamatvārdi un teicieni» / Drac for Travellers (1998 год).
Tāpat visai populārs ir cikls-triloģija «Pasaule-Cirks» / Circus World, par circa trupas klejojumiem kosmosā, kura bēg no Zemes, apgūst tālu planētu un beigās sarīko grandiozu starpzvaigžņu izrādi, Ciklā ietilpst:
Stāstu krājums «Pasaule-Cirks» / Curcus World (1981).
Romāns «Barabu pilsēta» / City of Baraboo (1980).
Romāns «Ziloņa dziesma» / Elephant Song (1982).
1987. gadā pēc piespiedu pārtraukuma Berijs Longijers atsauc sevi atmiņā ar spilgto un rūgto distopiju "Stikla jūra", kurā stāsts tiek stāstīts "nelegāla" bērna vārdā pārpildītā pasaulē, kuru kontrolē dators, kurā nav emociju. Ne mazāk pesimistiska tuvākās nākotnes versija ir parādīta romānā „Kails atnāca robots” (Naked Came the Robot, 1988), kur jaunā aukstā kara nasta gulstas uz robotu un androīdu pleciem.
1979. gadā Longyears uzrakstīja humoristisku stāstu "Atgriešanās mājās", kuru 1989. gadā viņš pārstrādāja par romānu, kurā situācija risinās ap citplanētiešu kosmosa kuģi, kas parādījās Zemes tuvumā esošajā orbītā, kuru kontrolēja inteliģenti dinozauri (tāli pēcnācēji izmirušajiem uz Zemes). pieprasot viņiem atgriezt "savu" planētu.
Longyear daudzie īsie stāsti veido divus krājumus: “Manifest Destiny” (“Acīmredzamais mērķis”) 1980. gadā un “It Came from Schenectady” (“Tas atnāca no Skenektedijas”) 1984. gadā. 1981. gadā “Acīmredzamais mērķis” pat tika izvirzīts Locus balvai autoru kolekcijas kategorijā.
Angļu Vikipēdija. Tulkots no krievu Vikipēdijas.
https://en.wikipedia.org/wiki/Barry_B._Longyear
Par autoru fantastikas portālā.
https://www.fantasticfiction.com/l/barry-b-longyear/
Mans ienaidnieks.
Enemy Mine - amerikāņu rakstnieka Berija B. Longijera zinātniskās fantastikas stāsts, ko 1980. gadā apbalvoja ar Hugo balvu un 1979. gadā ar Nebula balvu.
1985. gadā pēc šī darba Volfgangs Petersens uzņēma filmu. Filma saņēma to pašu nosaukumu. Lomās: Deniss Kvaids un Luiss Gosets juniors.
Satura pārskats.
Cilvēce Visumā karo pret Draku rasi. Pilots Vilis Deivids ir spiests veikt ārkārtas nolaišanos uz vulkāniskās planētas Fyrine IV. Svešzemju pasaulē avarē arī Draku civilizācijas pārstāvis Šigans. Lai izdzīvotu svešā un naidīgā vidē, Deividam un Šiganam ir jāsadarbojas. Laika gaitā bijušie ienaidnieki iemācās ienaidnieka valodu, paražas un reliģiju. Pakāpeniski naidīgumu aizstāj draudzība.
Fyrine IV dzimst Šigana mazulis, savukārt pats Draks mirst, liekot Vilisam apsolīt pieskatīt savu atvasi. Deivids sāk censties nodrošināt sev svešas sugas jaundzimušā izdzīvošanu un viņu audzināt, nododot zināšanas par Draku kultūru un cilvēkiem.
https://pl.wikipedia.org/wiki/M%C3%B3j_w%C5%82asny_wr%C3%B3g
Par filmu latviešu Vikipēdijā.
21. gadsimta beigās norisinās starpzvaigžņu karš starp cilvēkiem un drakiem, saprātīgu divkājainu reptiļveida humanoīdu rasi. Kādas kaujas laikā zemiešu zvaigžņu kuģa pilots Viliss un draku pilots Džeriba Šigans ir spiesti veikt avārijas nosēšanos uz planētas, uz kuras ir elpošanai derīga atmosfēra un ūdens, mīt vietējā fauna, taču neeksistē saprātīga dzīvība un ir skarba vide.
Pēc sākotnējām nesaskaņām un naida abi galu galā iemācās sadarboties, lai izdzīvotu. Viņiem nākas strādāt kopā, lai izveidotu paslēptuvi, kur patverties no meteorītu vētrām — dabas parādības, kas periodiski skar planētu. Trīs gadu laikā viņi pārvar atšķirības, kļūst par draugiem un iemācās viens otra valodu. Vairākas reizes viņiem nākas glābt vienam otru no nāves. Planēta ir pilna briesmu, neuzmanīgam ceļiniekam ir viegli iekrist gigantisku "skudrulauvu" lamatās.
Viliss ievēro, ka uz planētas nosēžas kosmosa kuģi, un viņš dodas tos meklēt. Viņš atrod cilvēku uzturēšanās pēdas, bet tie diemžēl ir "maitu lijas" (scavengers) — kalnrači, kas uz svešām planētām iegūst derīgos izrakteņus, šim nolūkam izmantojot draku vergu darbu. Atgriezies Viliss uzzina, ka Džeriba gaida piedzimstam dēlu (draki ir hermafrodīti, tiem notiek pašapaugļošanās). Džeriba vēlas nosaukt dēlu par Zamisu un lūdz, lai Viliss apsola aizvest Zamisu uz draku dzimto planētu un tur draku augstākajai padomei dara zināmus Zamisa senčus, lai tas tiktu uzņemts draku sabiedrībā. Džeriba mirst dzemdībās. Uz planētas atkal ierodas "maitu lijas" un Zamisu nolaupa, bet Vilisu smagi ievaino. Vilisam izdodas atbrīvot Zamisu, organizēt vergu sacelšanos un panākt arī pārējo draku atbrīvošanos no verdzības. Starp cilvēkiem un drakiem tiek noslēgts miers. Viliss izpilda draugam doto solījumu un aizved Zamisu uz draku dzimto planētu. Vēlāk jau pieaugušais Zamiss, kurš stāda priekšā padomei savu dēlu, arī Vilisu norāda kā vienu no saviem senčiem.