Mēs bijām komanda, kas aprūpēja norises krogā. Tas ir - uz mūsu triju pleciem gūlās spēlētāju pabarošana. Lielais paldies organizatoriem par to, ka spēles krogs jau bija uzbūvēts, bija savesta pārtika gatavošanai un trauki kā arī cits aprīkojums. Mums atlika tikai darboties. Tiesa, mīnuss bija tas, ka katls bija tikai viens gan ūdens vārīšanai, gan ēst gatavošanai un tas pats bija drusku par mazu, lai piegatavotu nepieciešamo visiem ēst un siltu dzert gribētājiem. Par to jau pēc spēles informēju organizatorus.

Par pašu spēli. (Sīkāk stāstīt par darbu pie katla nav nozīmes, tas visos lauka apstākļos praktiski ir vienāds).

Bija vairākas spēlētāju komandas - cilvēki, orki, elfi un tumšie elfi. Bija paredzēta diplomātija, ar kuras palīdzību daži grupējumi apvienotos noslēguma kaujai pret tumšajiem spēkiem, kas spēles noslēguma daļā bija paredzēti nākam. 

Cik no organizatoriem sapratu, jau pirmajā spēles dienā iestājās cilvēciskais faktors, kas "pagrieza" spēli pavisam citā gultnē. Aizgāja bojā praktiski visi orki, izdzīvoja tikai viens. (Un viņi bija tik cool tērpos! Ar visām orciskajām maskām, zaļām un visvisādi nobriesmekļotām; tērpi paši arī bija ļoti stilīgi). /Jāpiezīmē, ka visi, neatkarīgi no spēlētāja komandas piederības, pēc kāda noteikta laika atgriezās spēlē jaunā tēlā./. Trīs no "bojā gājušajiem orkiem" vēlāk pārtapa par trušiem. Bet nu tie bija izteikti cool truši - būdīgi, kareivīgi un visādi citādi atraktīvi. "Zemniekiem" visus burkānu laukus izēda. "Zemniekiem" bija tik jauks rozā sivēns, ka biju gatava to no sākuma iemainīt pret vienu trusi, bet pēc tam to tikai nopirkt, jo "mani mutējušie truši ēd sivēnus". Žēl, ka zemnieki arī "aizgāja bojā".

Jāpiezīmē, ka spēle turpinājās arī naktī, ko diemžēl neredzējām, jo kroga komanda devās gulēt agrāk par visiem - ap 22.00 un cēlās 7.00, lai paspētu uzvārīt 1-nu katlu ar ūdeni, ko iepildīt termosos un uzlikt vārīties otru katlu ūdens. No rītiem vienmēr krogā parādījās kāds kafijas/tējas gribētājs.

Kroga tuvumā visatraktīvākais notikums bija "zombiju" parādīšanās. Tas izraisīja aktīvu akšen ar visādu komunikāciju, ieskaitot zobencīņas.

Spēle beidzās sestdienas vakarā ar ieplānoto cīkstiņu pret ļaunajiem spēkiem.

Daļa spēlētāju devās prom jau tajā pat vakarā. 

Mēs bijām sarunājušas, ka mūs līdz Latvijai līdzi paķers divi puiši no Ogres - doma bija, ka viņi brauks prom svētdien. Izrādījās - nekā, viņi brauc prom tūlīt pēc spēles. "Aizsūtījām" ar viņiem mūsu kungu uz mājām. Pašām tomēr bija vēl daudz ko darīt - bija jāsavāc ne tikai savas mantas, bet arī ciešami jāsakārto "virtuve" pēc mums. Tomēr, vakars/nakts gaitā sarunājām, ka meiteni ar visām mantām uz Rīgu aizvedīs puiši, kas spēlēja orkus, mani līdz Viļņai, līdz lielās trases uz Rīgu sākumam aizvedīs leišu puisis. Un es ceļu turpinātu ar stopiem. Tomēr no rīta viss sagriezās savādāk.

"Orkiem" tomēr vieta neatradās. Neatļāvos stopēt uz Rīgu tukšā un atstāt meiteni vienu pašu dziļā mežā svešā valstī ar visām mantām bez saprašanas, kā tikt mājās. Nācās aizņemties no organizatoriem ceļa naudu autobusiem uz Rīgu. 

Atceļā mums atkal paveicās ar autobusiem. Kad mūs aizveda līdz Traķiem, uz Viļņas autobusu bija jāgaida tikai 15 minūtes, Viļņā uz autobusu mēs gaidījām nepilnu pusstundu.

Jāpiezīmē, ka gan uz Viļņu, gan no Viļnas braucām ar Ekolain'a autobusiem. Tie ir super. Ar internetu, filmu piedāvājumu un pat tualeti tajos.