"Sākumā es domāju, ka straume, par kuru runāja piektdienis, atrodas atkarībā no paisuma un bēguma, taču pēc tam uzzināju, ka tā ir turpinājums varenajai Orinoko upei, kas ietecēja jūrā netālu no manas salas, kas tādā veidā, kā es vēlāk uzzināju, atrodas pretī tās grīvai. Zemes strēle, par kuru es domāju, ka tas ir kontinents, izrādījās lielā Trinidādes sala, kas atrodas uz ziemeļiem no tās pašas upes grīvas", - autors citē Viljamu Defo, pierādot savu pieņēmumu.

Viņš atzīmē, ka Kruzo uz salas kāju spēra 1659. gada 30. septembrī, kas saskan ar to laiku, kad Tobago piederēja Kurzemes hercogistei un tātad - bija Latvijas daļa.

"Ja brits Kruzo 28 gadus nodzīvoja Tobago salā, tad viņš visus šos gadus bija Kurzemes iedzīvotājs. Nekļūstot par tās pilsoni, viņš ieguva unikālo Latvijas nepilsoņa statusu. Par to viņam būtu jālepojas! Protams, ja viņam par to vismaz būtu kāda nojausma", - raksta avīze.

http://www.mixnews.lv/ru/kaleidoscope/news/2015-02-06/169653

Ko te lai piebilst? Vispirms, laikam to, ka Defo vārds ir Daniels nevis Viljams. Un protams, Robinsona salu viņš bija izdomājis, kaut arī novietojis tajā pašā vietā, kur atrodas Tobago. Par to liecina fakts, ka Robinsons kādu dienu devās ceļā un - apgāja savai salai apkārt. Un nemaz ne tik ilgā laikā. Apejot apkārt Tobago, viņš obligāti būtu uzgājis kādu apdzīvotu vietu.

Romānu Defo publicēja 1719. gadā. Latviešu valodā tas pirmo reizi iznāca 1824. gadā ar nosaukumu "Robinsons Krūziņš".

Darbu tulkojis Kristofors (Kristaps) Reinholds Girgensons (1752.-1814. g.), Ērgļu, vēlāk Jaunpiebalgas mācītājs. Viņš pieder pie Vidzemes jaunās, racionālisma garā sastādītās (1809. g.) dziesmu grāmatas izdevējiem. Viņa laicīgie raksti dzīves laikā bija pazīstami maz. Pēc viņa nāves nāca klajā viņa "Stāsti, pasakas, dziesmas un mīklas, par pamācīšanu un izlustēšanos" (1823. g.) un angļu rakstnieka Defo visā kultūras pasaulē pazīstamais darbs "Robinsons Krūziņš" (1824. g.), tulkots pēc vācu rakstnieka Kampes apstrādājuma.

http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/8.otr.posm/2/2.htm#e

Vēl jāatzīmē, ka daži literatūras vēsturnieki šo Defo romānu tuvina utopijas žanram. Kas ir lasījis romānu, zina, ka laika gaitā uz salas uzrodas ne vien Piektdienis, bet arī dažādi kuģu katastrofās vai citādi izsēdinātie ļaudis un izveidojas vesela kolonija ar tiem laikiem gandrīz ideālu pārvaldi, ko panāk Kruzo. Bez tam, zinātnieki apgalvo, ka neviens cilvēks reāli nespētu viens tik ilgi izdzīvot, nesajūkot prātā, tāpēc autora pieņēmums jau robežojas ar fantastiku.