N.P.K. |
Gads |
Autors |
Valsts |
Piezī-mes |
Skice |
1. |
1878. |
Trīs lidmašīnas, kur dzenskrūvi darbina cilvēka muskuļu spēks. Nekādu panākumu. Autori – Parnets un Linfīlds. Strādājuši atsevišķi. |
|||
2.
3. |
1883 – 1886
1889 |
Aleksandrs Fjodorovičs Možaiskis
Klements Aders |
Krievi-ja
Franci-ja |
Pirmā īstā lidmašīna – „gaisa kuģošanas ierīce. Ticamu ziņu par izmēģinājumiem nav „Avion I” („Adole”) 1890.g. vienā no mēģinājumiem nolido 50 km. „Avion II” ir nesekmīga. 1897.g. 12.un14.oktobrī „Avion III” spēj tikai uz kilometru atrauties no zemes. |
|
4.
5.
6.
7. |
1890
1891 – 1894
1893
1901 |
E.P.Frosts
Hairems Stevenss Maksimuss
Horacio F. Filipss
Vilhelms Kress |
Anglija
Anglija
Anglija
Austrija |
Lidmašīna ar kustīgiem spārniņiem. Atrauties no zemes neizdevās Sākumā lidmašīna bija piecplāksnis, tad to pārbūvēja par divplāksni. Visi eksperimenti nesekmīgi Nesekmīgi mēģinājumi pacelt gaisā dīvaino lidaparātu Vasaras beigās pirmie eksperi-menti, beidzas nesekmīgi. Otro lidmašīnu nepabeidz.
|
|
8.
9.
10.
11. |
1902
1902
1903
1903 |
Gustavs Veiskopfs (Vait-helds)
Prestons Vatsons
Karls Joto
Zāmuels Pīrponts Lenglijs |
ASV
Skotija
Vācija
ASV |
17.janvārī veikts it kā lidojums 15 km tālumā. Pret to liecina nākošās lidmašīnas neveiksme 1906. gadā. Noslēpumainībā tīti ekspertimenti vēl lielākā noslēpumainībā tīti epsperimenti 18.augustā Joto trīsplāksnis nolido 18 m. Pēc avārijas, pārbūvē par divplāksni. Novembrī vairāki 60 m lidojumi Pilots Čarlzs M.Menlijs 8.oktobrī ar „Aerodrome” nolido 30 m. 8.de-embra mēģinājums beidzas nesekmīgi |
|
12. |
1903 |
Villburs Raits un Orvils Raits |
ASV |
Pirmie, kas uzbūvējuši pa īstam lidot spējīgu lidmašīnu. 1903.g.17.de-cem-bris. 3 lidojumi ap 50 m, cetur-tais 255 m tālu. 1904.g.Lidmašīna Nr.2. 105 lidojumi ar kopējo ilgumu 45 min. 20.sep-tembrī pirmais lidojums pa apli. Novembrī divi 5 min. lidojumi. 1905.g.lidmašīna Nr.3. 26.septembris – 19 km lidojums. 4.oktobris – 38 km lidojums. 5.oktobris – 45 km lidojums. Aviācijas ēras sākums |
|
13.
14.
15.
16. |
1905
1906
1906
1906 |
br.Dufo
Ferdi-nands Ferbers
Trajans Vuja
Elenhammers |
Šveice
Francija
Rumānija
Dānija |
Lidmašīna ar 2 horizontāliem propelleriem. Pacelties gaisā nespēja. Tikko uzbvētā lidmašīna aizgāja bojā ugunsgrēkā. 1908. un vēlāk Ferbers būvē citas lidotspējīgas lidmašīnas. 18.martā 12 m lidojums, 24 m lidojums, nolaižoties avārijas 12.septembrī viens 40 m lidojums, tālāk neveiksmes |
|
17.
18. 19. 20. |
1906
1907 1907 1907
|
Alberto Santos-Dimons
Kornī br. Vuazeni br. Vuazeni |
Franci-ja
Francija Francija Francija |
13.septembrī un vēlāk pirmās atraušanās no zemes. 23.oktobrī nolidoti >50 m. Novembrī 220 m. Dimons būvē jaunas lidma-šīnas. Helikopters, spēja pacel-ties 30 cm virs zemes. Pirmās lidmašīnu būves firmas. Pirmās lidmašīnas pilots Leons Dela-granžs. Pirmais lido-jums 30.augustā, 60 m. Otrās lidmašīnas pilots Henrijs Farmens. Pirmais lidojums 30.septembrī, 30 m. Vēlāk jau Vuazenu biplāni uzstāda rektordus |
|
Aviācijas attīstība norit aizvien straujākiem tempiem, veselus aviokonstruktoru armādas cenšas pacelt gaisā savu konstrukciju lidaparātus. Brāļi Raiti veic jaunus rekordlidojumus. Lieli iespaidu uz Eiropu atstāj V.Raita paraugdemonstrējumi, tiek sasniegts pat 90 m augstums un šī, 1908.g.31.decembrī veikts 2 stundu 20 minūšu ilgs lidojums. No šo laiku aviokonstruktoriem jāpiemin vēl divus, kuri pirmie izveidoja veiksmīgus vienplākšņus. |
|||||
-
- |
1907
1910 |
Luijs Blerio
Igo Etrihs |
Franci-ja
Austrija |
1903.g. pirmā lidmašīna - spār-nus kustinoša. Līdz 1905. – četri divplākšņi. 1907.g. sestā lidmašīna – vienplāksnis. 1909.g. pirmie panāku-mi. Nr.11 lido sekmīgi. Pirmā lidmašīna nesekmīga. Otrā padodas labi. „Etrich-Taube” |
|
Šeit netika minētas dažas lidmašīnas un arī lidaparāti, kuri stāv visai tālu no īstās aviācijas zinātnes un, protams, nevarēja nest gaidāmos rezultātus, tas ir, lidot.