Paliela kompānija sēdēja un izklaidējās, mēģinot par visiem kopā sacerēt kaut ko līdzīgu dāmu romānam. Katrs uzrakstīja pa pusteikumam, pēc tam padodot papīra lapu nākamajam. Kādu brīdi viss sanāca puslīdz adekvāti, bet Moņa visu sabojāja, uzrakstot ko tik ļoti negaidītu, ka darbs pie romāna tūlīt pat izbeidzās...

Nataša: ...un viņš ar strauju kustību norāva savus zilos, apspīlētos džinsus.

Igors: Ieraugot viņa stingro nefrīta zizli...

Moņa: ...palsā govs Frosja izmeta no pirkstiem cigareti un nosprāga.

AK: Vienmēr šī Frosja sabojā visu romantiku.

TN: Ja mēs pieņemam, ka Frosja ir ārpuszemes izcelsmes, tad ar šo brīdi sākas detektīvs. J Kurš gan ir vainīgs pie Frosjas negaidītās nāves? Un, vai tā bija traģiska sagadīšanās, vai tomēr plānota slepkavība?

DB: Esam nonākuši tik tālu, ka no nefrīta zižļiem pat Frosjas sprāgst. Un viņa vēl nemaz nebija redzējusi locekļsēni. Būtu nosprāgusi pat cigareti no pirkstiem neizmetot. J

LR: Vispār jau smēķēt ir kaitīgi.

VK: Sanāk jau, ka šai gadījumā nefrīta zizlis ir masu iznīcināšanas ierocis. No tā aplūkošanas garantēti apsprāgst visa fauna piecu metru rādiusā.

EB: Ja mēs atrastos Indijā, Moņu jau būtu iesēdinājuši, bet citādi tas ir tikai kārtējais sižeta pavērsiens. J

A: Visdrīzākais, ka Frosjas ķermenī atradās četrdesmitgadīga jaunava-pārceļotāja, kura savā pasaulē strādāja arhīvā, četrdesmitajā pazemes stāvā. Vienīgais, ko viņa savā jaunajā ķermenī paguva iemācīties bija – smēķēt. J