Savlaicīgāk jāizstrādā pasākuma plakāta mākslinieciskā koncepcija un jānodod biedriem apspriešanai. (Pastāv viedoklis, ka to nevajagot darīt. Demokrātija te esot nevietā, plakāts jāizstrādā profesionāļiem, nevis nekompetentam baram. It kā argumentācija pareiza, bet man liekas mūsu biedri nav nemaz tik dumji un ar tik drausmīgu gaumes izjūtu, ka nevarētu vērtēt neko.) Plakāta mākslinieciskās koncepcijas izstrāde organizēšanas gaitā iekavējās, kaut arī netika nokavēts plakātu izgatavošanas termiņš. Plakāti tika izplatīti nedēļu pirms pasākuma sākuma. Aizkavēšanās iemesli ir atbildīgo personu Kaspara Bērziņa un Vilhelmīnes Ozoliņas īslaicīga atrašanās ārpus valsts teritorijas pasākuma sagatavošanās periodā un komunikācijas problēmas, kas noteikti netiks pieļautas nākotnē. (Par plakātu mākslinieciskā koncepta izveidi bijām savstarpēji vienojušies ar Vilhelmīni. Es biju prom visu februāri un marta sākumu, kad atgriezos, bija lērums paša problēmu un par plakātu pārāk nesatraucos. Tas iegrieza, man nevajadzēja to aizmirst, bet atgādināt attiecīgajai personai, lai notiek kaut kāda virzība šajā lietā. Man gan tik ļoti nepatīk krist cilvēkiem uz nerviem... It kā laicīgi sākām par to runāt, jau janvāri, ja pareizi atceros, bet... Savukārt, Vilhelmīne bija prom desmit dienas samērā neilgi pirms LatCon sākuma, precīzus datumus vairs neatceros. Tajā situācijā, kad plakātu kurpe jau sāka spiest, Vilhelmīne bija ārzemēs un saziņa man ir viņu nekāda nebija, Andra par plakātu lietu sāka runāt ar Muminu, kas arī uz ātru roku uztaisīja savu versiju. Tomēr arī Vilhelmīne, atgriezusies no ārzemēm, pildīja savu solījumu un plakātu (attēla variantu) noorganizēja. Tā nu biedrības rīcībā pēkšņi bija divi plakātu varianti. Abus, vēl nelabotus variantus nosūtīju saviem koledžas reklāmas pasniedzējiem, proti, Latvijā zināmajam reklāmistam Vladim Goldbergam, kas mums lasīja lekciju kursu "Reklāmas praktiskie aspekti" un Ingunai Urtānei, kas bija mana kvalifikācijas darba vadītāja un lasīja lekcijas reklāmas psiholoģijā. Lūk, ko viņi man atbildēja. Vladis Goldbergs:

" Man labāk patīk Plakāts ar Apokalipsi (pl3)(Vilhelmīnes variants) pa visu (nevis Rīga).

Tas, man šķiet, uzreiz dod noskaņu.

Šrifts ir līdzīgs tādam, kādu uz kinoplakātiem izmanto (laikam gan nedaudz vairāk saspiests,. Bet to jau var palabot. Ja tāds ir bijis nolūks).

Es gan pieliktu info par to, kas notiks.

Es neliktu (lai ietaupītu vietu), ka tas ir tāds un tāds ikgadējs pasākums. To jau uzzinās tāpat, kad aizies.

Es nedaudz izvērstu "lekcijas un kino" - lekcijas par to un to, kino tādas prezentācijas un tādas, un tikšanās ar to un to.

To visu apakšā.

Postapokalipe pacelt augstāk. Ir vieta.

Respektīvi - tiem, kurus ieinteresējis attēls un nosaukums, pievelkam tuvāk un tad viņi apakšā izlasa sīkāk.

Bet nevis vispārīgas lietas, bet konkrētas (nevis lekcijas - bet par to un to.)

Mazākiem burtiem., Tādiem, ali pa gabalu skatoties netraucē kopiespaidu iegūt no krāsām un uzraksta..

Apmēram tā.

Vladis"

Un I.Urtānes vērtējums:

Akceptēju 1-mo jeb to sarkano gāzmaskas variantu. Mans ieteikums -nemaini tur neko!!! Ja nu tikai pašā lejā, kur @ adreses - tur to "un" noņem nost un atdali abas ar komatu vai ; , lai netraucē uztvert pašas adreses. Un pirms "Pils ielā...." arī ieliec komatu. Citādi kv.d.izcila, protams, tas nav ģeniāls darbs, bet ļoti labs kv.d.ietvaros:)

To otro versiju gan nepiedavā, tas patreiz murgs:)

Ar cieņu,

I.U. "

(Tā, lūk. Mani interesēja arī biedru vērtējums, turklāt, es vēl tobrīd domāju, ka varbūt sanāks pētījums par šo tēmu, ko varēšu izmantot savā kvalifikācijas darbā, tāpēc ātrumā kam varēju, tam izsūtīju abus variantus novērtēšanai. Pārāk daudz atbildes nesaņēmu, par vēlu tas mazliet bija, un, laikam izņemot tikai vienu atbildi, pārējie visi atbalstīja Vilhelmīnes versiju. Punkts. Piedod, Tom.)

Manuprāt, vēlamais plakātu daudzums ir apmēram 20. Lielākam plakātu skaitam, manuprāt, nav izšķirošas nozīmes, jo ir grūtības tos izplatīt pilsētvidē. Pasākuma norises vietā bija izvietots viens plakāts pie Rakstniecības un Mūzikas muzeja ieejas. (Bija sūdzības, ka norises vietu nevarot atrast, ka neesot nekādu norāžu. Ko vēl reāli vajadzēja darīt? Plakāts tika izvietots, tur kur muzejs to ļāva, viņi paši to pielika. Kādam krāšņā tērpā vajadzēja stāvēt uz ielas un visiem māt ar roku, saukt iekšā? Kurš tas būs? Izvietot uz ielas pārvietojamo norādi?) Tā kā pats LatCon2013 norisinājās muzeja ēkas trešajā stāvā, noteikti vajadzēja vēl vienu plakātu novietot tuvāk lekciju telpām. Ja arī nav vēl zināma precīza pasākuma programma un citas plānotās norises, mākslinieciskajam konceptam, plakāta pamattēmai jābūt redzamai interneta vidē laicīgāk, jo tieši reklāmas vizuālā daļa potenciālo apmeklētāju var uzrunāt ātrāk par tekstuālo informāciju. Kā pozitīvs faktors jāmin tas, ka interesentiem bija iespēja jau no pagājušā gada rudens sekot līdzi pasākuma plānošanai un organizatoru aktivitātēm dažādos interneta medijos. (LFFB lapā tam noteikti varēja sekot līdzi un tā ir jādara arī turpmāk. Nezinu, jo pats neesmu Facebookā, bet vai tur arī nebija links uz biedrības mājaslapu?)

Ļoti būtiska ir veiksmīgi izveidojusies sadarbība ar Rakstniecības un Mūzikas muzeju. Šā gada 17. aprīlī Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrība muzeja telpās organizēja un vadīja publisku diskusiju „Fantāzija, vai fantastika?” Pasākums noritēja kā saruna par fantastikas un fantāzijas literatūras saknēm Latvijā, žanru atšķirībām, attīstību un vietu mūsdienu Latvijas un pasaules literatūrā, jauno autoru veikumu un tālāko virzību. Pasākumā piedalījās publicists un izdevniecības Hekate vadītājs Imants Belogrīvs, Par pasaules un Latvijas tendencēm, kā arī savu pieredzi ASV stāstīja zinātniskās fantastikas rakstnieks Toms Kreicbergs. Vēl pasākumā piedalījās tulkotāja un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes lektore Lauma Lapa un Anna Pimanova, kas veikusi pētījumus par fantastikas un fantāzijas literatūras izdošanu Latvijā. Latvijas Fantāzijas un fantastikas biedrību diskusijā pārstāvēja Ilmārs Bite. Pasākums bija kupli apmeklēts un tā laikā arī tika paziņots klātesošajiem par tobrīd topošo biedrības gada pasākumu LatCon 2013. Sarunu vadīja viens no Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrības dibinātājiem Kaspars Bērziņš. (Labs pasākums bija, derēja vēl kuplāku apmeklējumu. Un, faktiski, tieši šis pasākums mums atvēra muzeja durvis uz LatCon. Te, maz atkāpe. Viena no lietām, kas man galīgi sajauca galvu pēc tam, kad es atgriezos no ārzemēm martā, bija tas, ka man telpas atteica koledža. Tas man bija reāls šoks, jo iepriekš tika solīts, ka būs, būs, koledža pat nemaz nedrīkstot nedot telpas saviem studentiem kvalifikācijas darbam. Par telpām jutos droši. Eju runāt par līgumu un man studiju daļā pasaka: nē, nē, tāpēc jau tas ir jūsu kvalifikācijas darbs, ka viss jādabū pašam. Labs arguments, tikai kāpēc es par to uzzinu tik vēlu? Tā jums tagad būšot jauna pieredze... Es gan iepriekš biju sapratis pilnīgi, ko citu. Tie bija ļoti nepatīkami brīži, marta vidus, LaCons maijā, telpu nav... Tad drudžainā tempā sāku rakt augšā visu informāciju par iespējamām telpām, ko varu. Iespējas bija, saudzīgi izsakoties, visai ierobežotas, zinot mūsu "finansiālo situāciju". Pēdējie divi vārdi pēdiņās, jo faktiski, nekādas finansiālās situācijas biedrībai nav. Jo, NAUDAS NAV. Bijām ar Andru aizgājuši līdz Kaņepes kultūras centram. Telpas un vieta kaut cik atbilst mūsu vēlmēm, bet naudiņu viņi arī paprasīja tīri, tā neko... Neteiksim, ka ļoti pārmērīgu, bet tā kā mums tāda "finansiālā situācija"... Tad nu, kā aklai vistai grauds patrāpījās Rakstniecības un Mūzikas muzejs, kam aprīlī vajadzēja rīkot diskusiju, vai kādu pasākumu par fantastikas un fantāzijas tēmu un es pie viņiem ierados, kā pilnīgi negaidīta dāvana un pieteicos šo pasākumu noorganizēt. Tas bija kā barters, mēs viņiem noorganizējām to diskusiju, kas bija interesanta arī mums pašiem, viņi par to mums piešķīra telpas. Diemžēl, joprojām neesmu saņēmis no muzeja tā pasākuma video ierakstu, ko viņi solīja. ļoti gribētu to tagad svaigu aci no malas paskatīties, kā tas notika un kā izskatījos pats. Muzeja mārketinga daļas vadītāja Aija Lūse teica, ka ar laiku tā diskusija būs pieejama muzeja oficiālajā youtube kontā, bet nu jau labs laiks pagājis , kopš 17. aprīļa, kad tas notika. Nesenā sarunā pa telefonu, man solīja, ka arī turpmāk biedrība varēs rīkot savus pasākumus muzejā. Ceru, ka sadarbība turpināsies. Nāks rudens, sāksim plānot kādus mazāka kalibra, ikmēneša, vai divikmēneša pasākumus, ceru, ka muzejs savus solījumus turēs.)

Visas LatCon2013 Postapokalipse plānotās aktivitātes noritēja kā plānots. Reklāmas kampaņu kopumā vērtēju kā apmierinošu, bet ne ļoti izdevušos, jo būtiski pārsniegt ierasto LatCon apmeklētības līmeni tomēr neizdevās. (Īstenībā jau diži apmierināts neesmu, bet, ja godīgi, no šīs dienas skata punkta laika nogrieznī atpakaļ raugoties, neredzu daudz iespēju izdarīt kaut ko stipri savādāk, vai kvalitatīvāk. Vienīgi tā plakātu būšana varēja noritēt vismaz kādu mēnesi ātrāk, par ko jau iepriekš runāju.) Nepieciešamas atraktīvākas un vizuāli uzskatāmākas, oriģinālākas sabiedrisko attiecību un reklāmas metodes. (Standarta frāzes. Kādām tām metodēm jābūt, konkrēti? Flaijeri? Biedri naudu sametīs? Kas būs tie uzcītīgie fani, kas staigās pa ielām un pasākumiem to papīrus dalīdami? Neredzu reālu iespēju, kā būtu varējis noorganizēt flaijeru izgatavošanu un izplatīšanu.) Mazāk jābaidās reklamēt pasākumu laicīgāk un skaļāk, kaut arī visas norises detaļas vēl nav skaidras. Svarīgi mērķauditorijai pavēstīt un uzskatāmi atgādināt, ka plānotais pasākums vispār būs. (To gan esmu sapratis. Jābuzūnē par to lietu arī tad, ja nav vēl līdz galam precīzas programmas. No otras puses, nevar pārāk skaļi bļaut, ja vēl galīgi nekas nav zināms. Vismaz pamata tēma un kaut puse lekciju un plānoto pasākumu ir jāzina, pirms sāc par kaut ko skaļi runāt.) Veikt vērienīgāku reklāmas kampaņu biedrībai joprojām traucē ierobežotie materiālie resursi, tajā pašā laikā tieši resursu trūkums ir izaicinājums pasākuma organizatoriem, viņu spējām un profesionalitātei.

Vēl viens izvilkums no citas vietas manā kvalifikācijas darbā.:

" Projekta plānošana sākās jau pagājušā gada 15. novembrī, kad sanāca valdes sēdes pārstāvji, lai izvērtētu iepriekšējo 2012. gada LatCon, izanalizētu veiksmīgās lietas un apzinātu nepilnības.

Pieredze, kas gūta katru gadu, tiek ņemta vērā, plānojot jauno pasākumu.

Pasākums norisinās divas dienas, un lekciju nokomplektēšana ir laikietilpīgs process. Iespējamie lektori nevar ātri sniegt atbildi – varēs vai nevarēs piedalīties pasākumā. Jāuzsver, ka lektori, lielum lielākajā daļā gadījumu uzstājas bez maksas. (Vispār jau visi uzstājas bez maksas.) Daļu lekciju bieži nolasa paši biedri, bet diezgan daudz ir arī lektori, kas nav biedrības biedri, bet ir vienkārši fantastikas un fantāzijas žanra entuziasti.

Iespējamie lekciju lasītāji tiek uzrunāti laikus – jau pagājuša gada rudenī un šī gada sākumā, bet, kā apstiprināja iepriekšējo gadu prakse, no daudziem pretendentiem atbildes tika saņemtas pēdējā brīdī. Nevar viņiem neko pārmest, bet pasākuma organizēšanu tas krietni sarežģī, jo nav iespējams laikus sastādīt precīzu lekciju sarakstu un to publicēt. Tādēļ oficiāls lekciju saraksts var tikt publicēts vēlāk, nekā būtu vēlams.

Tas nenozīmē, ka tāpēc informatīvajā telpā par LatCon valdīja tukšums. Tika izmantotas sabiedrisko attiecību iespējas jau agrāk minētajos sociālajos tīklos un citās interneta vietnēs, kas tika realizēts saskaņā ar izstrādāto Mediju plānu (skatīt Mediju attiecību darba plāns). Par pasākuma organizēšanas norisi, izmaiņām lektoru sarakstā regulāri tika ziņots gan biedrības mājas lapā www.lffb.lv, gan sociālajos tīklos www.draugiem.lv, www.facebook.com un www.twitter.com. (Tagad jau vairs precīzi neatceros, kā tur bija ar tām citām vietnēm, jau iepriekš minēju, ka biedrības mājaslapā tas bija, par twiteri un facebook neesmu drošs.)Pēc pasākuma programmas publicēšanas un preses relīzes izsūtīšanas informācija par LatCon2013 Postapokalipse bija lasāma šādās interneta vietnēs:

1. www.lffb.lv
2. www.draugiem.lv
3. www.facebook.com
4. www.twitter.com
5. www.rmm.lv
6. www.biblioteka.lv
7. www.rakstnieciba.lv
8. www.starspace.lv
9. www.civciv.lv
10. www.kurbijkurne.lv
11. www.artofgame.lv
12. http://mana-ligzda.blogspot.com
13. www.faces.eu
14. http://rudensragana.edicy.co/lv
15. http://citronzale.edicy.co/lv
16. www.goodreads.com
17. http://lasitajaspiezimes.wordpress.com

(Iespējams, te kaut kas ir bišķi "uzlabots". Par pēdējām trim vietnēm vairs neesmu drošs. Zinu, ka kādreiz tur ir bijusi informācija par biedrību un mūsu rīkotajiem pasākumiem, bet lasītajaspiezimēs, laikam, bija par pagājušā gada konu, ne šo.)

Biedrības mājas lapa www.lffb.lv maijā kopumā apmeklēta 6692 reizes, no tām 3815 ir unikālie apmeklējumi. " Izsūtīta infa, protams, tika arī citur. Te mediju saraksts.

Mediju saraksts

No BNS man piezvanīja tikko, kā biju nosūtījis relīzi. Prasīja cik mēs biedrībā esam. Kad teicu, ka formāli 28 cilvēki, otrā gala balsī bija jaušama neliela vilšanās. Nezinu, vrb gaidīja, ka teikšu 280 cilvēki. Tāpat prasīja, kas būs LatCona centrālais pasākums/pasākumi. Relīzē bija gan linki uz mājas lapu, programmu utt. Nezinu vai BNS kaut ko par mums publicēja, jo viņu publikāciju daļā netieku iekšā, neesmu reģistrējies BNS portālā. LETA laikam neko neielika, jo viņiem var labi redzēt visas iesūtītās relīzes, ko viņi publicē, mūsējo neredzēju, bet visu laiku mediju monitoringu arī nevarēju veikt. Viens no apmeklētājiem teica, ka info par LatCon dzirdējis Latvijas Radio rīta ziņu blokā, bet es nemaz uz Latvijas Radio relīzi nebiju sūtījis. Bet kaut kur viņi to bija uzzinājuši, varbūt tomēr kāda ziņu aģentūra to bija tomēr publicējusi. Visu nevarēju izsekot.

DAŽI SECINĀJUMI

Tātad, plakāta mākslinieciskajam konceptam jābūt laicīgāk izstrādātam un kā simbolam ātrāk izplatītam interneta vidē, pat tad, ja precīzi visu lekciju sarakstu vēl nezinām. Varbūt vajag izgatavot vairāk kā 12 plakātus, bet jāzina precīzi, kur un kas šos plakātus izvietos. Tas pats par flaijeriem. Organizētāji, kas parasti ir divi trīs cilvēki, to no personīgās kabatas nevar nosegt. Ja biedri tam sametīs naudu, tos var izgatavot. Tikai, līdzīgi, kā plakāta gadījumā, precīzi jādefinē, kas uz flaijera būs redzams un lasāms un kas un kur tos flaijerus izplatīs. Jābūt kaut kādai atraktīvākai, vizuāli pievilcīgākai pasākuma daļai. Acumirklī nevaru precīzi iedomāties, kādai, bet kaut kādam nelielam furoram jābūt.

Sāku sliekties uz atsauksmēs izskanējušajām domām, ka nav jēgas par katru cenu vienlaicīgi nodrošināt divu lekciju norisi paralēli. Ņemot vērā mūsu ne pārāk lielo apmeklējumu, tas saskalda spēkus, lekcijas apmeklētas pašķidri, nav kopības sajūtas, nav masas sajūtas. (Šogad kopīgais apmeklējumu skaits, ja nemaldos, bija 73. cilvēki, protams, ieskaitot organizatorus un lektorus.) Topa lekciju, vai priekšnesumu laikā nekādas paralēlas lekcijas labāk nerīkot. Bet pilnībā atkāpties no līdzšinējā formāta arī nevajag, jāskatās pēc situācijas. Starp lekcijām jābūt 10 minūšu pauzei, lai var aiziet uzpīpēt un uz tualeti. Parasti jau šis pauzes izveidojas pašas no sevis, bet turpmāk, labāk to iekļaut organizēti programmā. Tas pats par pusdienu pārtraukumu. Pusstunda tomēr tam ir jāparedz.

Pasākuma norises vietā, tieši norises vietā, ne kur citur, pēc lekcijām ir jābūt organizētai pāris stundu pārtijai, kas vieno visus konu apmeklējušos. Slikti, ja visi izklīst katrs pa saviem krogiem tūlīt pēc kona dienas. Muzeja telpās to mierīgi varēja noorganizēt. Viņi bija samērā pretimnākoši tādām lietām. Tajā pašā Zaļajā zālē varēja nolikt galdus, salikt vīna glāzes un pēc lekcijām pāris stundiņas palīferēt ar glāzēm rokās un pamuldēt. Vārdu sakot pārtija, kā pārtija, bet tas atkal jāorganizē, jāsavāc nauda, vai jāierēķina tas apmeklējuma naudā, biļetē. Biļetes ir atsevišķa, smaga lieta. Kas tad to visu kraus galdā? Mana pārliecība, ka tam jābūt organizētam pasākumam, pēc tam var katrs iet uz savu krogu, vai pie kāda mājās.

Bet kaut kas ir jāmaina pašā LatConā, jāmaina, gudri sakot, produkts, produkta piedāvājums. Es gan domāju, ka lekciju un priekšlasījumu bloks šogad bija ļoti kvalitatīvs. Bet ievēroju vienu lietu, ka daudz bija populārzinātnisku lekciju, protams, ar fantastisku ievirzi, bet īstenībā, par pašu fantastiku runu bija pamaz. Kaut arī, kā jau minēju programma nebija vāja, acīm redzams, ka ar to vien ir par maz, lai pievilktu vairāk apmeklētāju.

Principā, vajadzētu no tās ziedojumu lietas atteikties un vienreiz ieviest kārtīgu, oficiālu ieejas maksu, bet tad pēc tam jāatskaitās VID un citas birokrātiskas lietas jāizstrebj. Neatceros, cik īsti bija saziedots naudiņas, bet vidēji noteikti mazāk nekā lats no cilvēka sanāca. Mani tas baigi tracina. Reizi gadā notiek gada pasākums un štrunta latu nevar iedot. Par naudas lietām ir runāts jau agrāk līdz apnikumam un arī šajā rakstā tam jau esmu pieskāries. Man pārliecība, kamēr biedri nevāks biedra naudu, tikmēr biedrība turpinās nīkuļot. Kā var nesaprast to, ka arī potenciālie atbalstītāji uz biedrību skatīsies savādāk, ja redzēs, ka mums ir pašiem savi līdzekļi, ka ir biedru apzinīgums un misijas sajūta, ka cilvēki idejas dēļ ir gatavi šķirties no tā lata, vai diviem (manuprāt) reizi mēnesī. Cik ļoti tas atvieglotu LatCon un citu pasākumu organizēšanu jau agrāk ir runāts.

Šobrīd pietiks. Slinkums sāk ņemt virsroku un citi darbi sauc. Varbūt raksts nav tas pilnīgākais un nav kārtīgas situācijas analīzes, bet negribu vairāk to "atskaiti" atlikt, laiks skrien uz priekšu. Visu laiku to atliku un atliku, tā ka ņemiet par labu , kas ir. Pārdomu un diskusiju materiāls arī šeit ir iekļauts.