Foto: Publicitātes foto
"Atrastais eksemplārs nebūt nav lielākais dinozaurs uz Zemes - krīta periodā dzīvojošie tiranozauri, karharodontozauri un gigantozauri bija ievērojami lielāki.
Tomēr, ņemot vērā 115 centimetrus garo galvaskausu, šī ķirzaka bijusi viena no lielākajiem tā laika sauszemes plēsoņām, kura medīja arī citus dinozaurus," paziņojis Lisabonas Jaunās universitātes paleontologs Kristofers Hendrikss (Hendrickx).
Hendrikss un viņa kolēģis Oktavio Mateuss (Mateus) izrakumus veikuši uz ziemeļiem no Lisabonas, kur sastopami nogulumieži, kas veidojušies juras perioda beigās, tātad aptuveni pirms 150 miljoniem gadu.
Šajā laikā Eiropa bija gigantisks arhipelāgs, kas sastāvēja no daudzām lielām un mazām salām, kuras atdalīja jūras. Šāda ekosistēma veicināja jaunu ekoloģisko nišu parādīšanos, tostarp veidoja piemērotu klimatu dinozauru un citu milzīgu dzīvnieku dzīvei.
Saskaņā ar zinātnieku aplēsēm atrastais torvozaurs bijis divkājaina gaļēdāja ķirzaka, kuras augums sasniedza 10 metrus, bet masa - četras līdz piecas tonnas (attēlā - mākslinieka vīzija par torvozaura izskatu).
Sākotnēji tika atrasts neliels kaulu skaits, bet atkārtoti meklējumi deva rezultātus un izdevās atrast vēl. Šīs pārakmeņojušās atliekas liek domāt, ka atrastie dinozauri piederējuši pie citas reptiļu sugas un nepieder pie "klasiskajiem" Tannera torvozauriem (Torvosaurus tanneri).