75 gadus kino vēsturnieki uzskatīja, ka Šreka kaps zudis kādā no viņa dzimtās pilsētas Minhenes kapsētām, taču nu atklājies, ka slavenā aktiera pēdējā atdusas vieta ir kādā kapsētā Berlīnes dienvidu daļas piepilsētā. Šreka kapu pavisam nejauši atradis žurnālists Štefans Eikofs, kurš šobrīd raksta biogrāfiju par slaveno aktieri.
Atbildīgās iestādes nolēmušas, ka viņa kapa vietā tiks uzstādīts liels granīta kapakmens ar lakonisku uzrakstu "Makss Šreks, aktieris. 1879-1936", bet ar memoriālās vietas iekopšanu nodarbosies Vācijas Kino muzejs.
Fridrihs Gustavs Makss Šreks filmējies vairāk nekā 40 filmās, taču lielāko slavu viņam atnesa ikoniskā vampīra loma režisora Vilhelma Fridriha Mūrnava 1922. gada filmā Nosferatu, šausmu simfonija.
Šajā filmā jau ilgi pirms Krēslas panākumiem Šreks no miroņiem cēlušās sievietes pārvērta par seksuāli pievilcīgiem objektiem, un līdz ar viņa veiksmīgo lomu pasaules kinematogrāfā aizsākās mode uz harizmātiskiem vampīriem un citiem nešķīsteņiem.
Arī populārais multiplikācijas tēls - cilvēkēdājs Šreks - ir nosaukts par godu šim vācu aktierim, tāpat kā arī Kristofera Vokena tēlotais ļaundaris Tima Bērtona filmā Betmens atgriežas (Batman Returns).
Savukārt 2000. gadā režisora Edmunda Eliasa Meridža uzņemtajā filmā Vampīra ēna (Shadow of the Vampire) Maksa Šreka lomu atveidoja aktieris Villems Defo. Šajā pseidovēsturiskajā filmā tiek izvirzīts pieņēmums, ka Šreks ar savu lomu tik pārliecinoši tika galā tādēļ, ka patiesībā bija īsts vampīrs.