SākumlapaRakstiLasīt tālāk

Atradums grāmatā - latviešu fantastika.

Apskati literatūra

Kārtojot grāmatu plauktus, atradu Aleksandra Osipova grāmatu "Fantastika no A līdz Z (Galvenie jēdzieni un termini). Īsa enciklopēdiska izziņu rokasgrāmata".
Grāmata ir izdota 1999. gadā, izdevniecībā "Dograf", Maskavā. Izrādās, ka grāmatā ir arī šķirklis par latviešu fantastiku. Lūk, kas tur rakstīts, ar piezīmi, ka tas vēl pagājušais gadsimts!
Fantastikas raksturošana latviešu literatūrā ir apgrūtināta, jo ir maz faktu, kas nosaka priekšmetu. Lieta tāda, ka fantastiskā literatūra Latvijā ilgu laiku bija pārstāvēta galvenokārt tikai ar krievu valodā rakstošo autoru daiļradi. Konkrēti, ar V. Mihailova daiļradi, kurš ir autors ļoti daudziem stāstiem, garstāstiem un romāniem. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā izvirzās vesela grupa jaunu, talantīgu rakstnieku. Viņu daiļrade ir plaši pārstāvēta, kā atsevišķi izdotos autoru krājumos, tā arī divos kolektīvos fantastikas krājumos: "Platīna stīpa" (1982) un "Kristāla medūza" (1985).

 

 


Tieši uz latviešu fantastiku gan attiecas tikai daži darbi. Pirmkārt, tā ir pazīstamā latviešu rakstnieka Vīļa Lāča (1904-1966) daiļrade, kuram ir vairāki garstāsti, kuros ir vai nu fantastiskas tēmas, vai arī tiek izmantoti satīriskās fantastikas paņēmieni. Fantastiski motīvi un elementi piemīt daudziem A. Imermaņa piedzīvojumu detektīviem, kas fantastikai pilnībā pievēršas romānā "Mortona piramīda", kur sociāli-politiskas tēmas ir saistītas ar zinātnes un tehnikas izmantošanu, lai ideoloģiski apstrādātu sabiedrības apziņu.

Rīgā iznākošā populārzinātniskā žurnāla "Zinātne un Tehnika", kas iznāca pirms PSRS sabrukuma, lappusēs tika publicēti daži latviešu nacionalitātes autoru stāsti. Starp tiem uzmanību pievērš Dzintras Šulces stāsti, kura ir profesionāla rakstniece, kas galvenokārt strādā reālistiskās literatūras žanrā.

pirmais skan 007Tāds nu ir, jāsaka, visai virspusējs ieskats mūsu fantastikā, taču no grāmatas, kas veltīta visas pasaules fantastikai (lielu daļu aizņem fantastikas tēmu apraksti), arī tas ir daudz. Šķirklī par lietuviešu fantastiku ir pieminēts viņu slavenais gleznotājs M. Čurļonis, kuram fantastiskās glezniecības sadaļā ir atsevišķs raksts ar vairākām reprodukcijām pirmais skan 008pirmais skan 010pirmais skan 010(visi attēli grāmatā ir melnbalti), un Lietuvā pazīstamais rakstnieks-fantasts B. Balašavičus, kas lietuviešu valodā esot publicējis divus fantastisku garstāstu un stāstu krājumus.
Savukārt, igauņu fantastikai ir veltīta vesela lappuse. Par pirmo īsti zinātniski-fantastisko romānu grāmatā uzskata, 70. gadu otrā pusē izdoto Henna-Karela Hellata romānu "Sieviešu pasaule". Tiek minēts arī Emas Bēkmanes romāns "Leijerkaste" (1974), kas bija ieguvis pazīstamību arī ārpus Igaunijas. Jaunāko laiku rakstnieki, kas atšķiras ar savdabību, esot šādi: R. Saluri, M. Sāts, T. Kallao, T. Vints, E. Vetemā uc. Igauņu fantastikas atšķirošā īpatnība esot mūsdienu realitātes savienošana ar fantastiskiem pieņēmumiem. Tā, piemēram, strādā K. Sajs fantāzijas žanrā, B. Kaburs uc.
Tā kā skaidrs, ka igauņi atkal mūs ir apsteiguši. Tomēr, šodien stāvoklis latviešu fantastikā jau ir nesalīdzināmi cits. Par to - prieks. Beidzot taču maisam gals ir vaļā.