Kad Kingam Suverēnais Jeruzalemes Svētā Jāņa un Maltas bruņinieku militārais ordenis piešķir bruņinieka titulu, viņš dabiskā veidā kļūst par sēru Džordžu Kingu. Kings bija arī citu kosmisko balsu translētājs: viņa mīļākie tēli bija Jēzus Kristus, Svētais Pēteris, Būda un marsiešu zinātnieks vārdā “Marss, sektors 6”. Tieši “Marss, sektors 6” ar Kinga starpniecību deva biedrībai devīzi: “Kalpošana ir dārgakmens sasniegumu akmenī”.
Efīrijas biedrības biedri bija pārliecināti, ka NLO ir kuģi no citām Saules sistēmas planētām, konkrēti no Venēras un Marsa. Kaut arī dzīve uz šīm planētām norisinās utopiskā sabiedrībā, bet to iemītnieki, kā redzam pēs Kosmiskajiem valdniekiem, ir gudri un labi, Zeme atrodas kā uz naža asmens: to velk, gan uz vienu, gan uz otru pusi vienādi pēc spēka, bet pretēji pēc būtības Labā un Ļaunā spēki, un starp tiem notiek nežēlīgs karš, ne tikai saules sistēmas robežās, bet arī visā kosmosā. Valdnieki ir nolēmuši atnest uz Zemi jogu dzīves spēku – prānu – lai palīdzētu mums palikt Labo spēku pusē. Efīrijas biedrības biedri var palīdzēt to veikt ar vispārēju “garīgo grūdienu” un lūgšanās palīdzību. Saskaņā ar pēdējo ideju, garīgās enerģijas ģenerēšanai var tikt izmantota lūgšana; pēc tam enerģija tiek ievietota fiziskā konteinerā – te der pudele vai kāds cits priekšmets, taču kā tilpums noder arī kas lielāks, piemēram, kalni. Pēc tam tādā koncentrētā veidā savākto garīgo enerģiju var atbrīvot, lai novērstu katastrofu vai vismaz to mīkstinātu. Runa obligāti nav par tādām ikdienišķām katastrofām kā zemestrīces: Efīrijas biedrības un Kosmisko Valdnieku apvienotie spēki vairākas reizes ir glābuši mūs no pilnīgas iznīcināšanas, ieskaitot potenciāli bīstamo polu maiņu, kas varēja notikt 1970. gadu sākumā.
Ja nepieskaramies ufoloģiskajai saientoloģijai, tad viena no plašākām NLO-reliģijām starptautiskā mērogā ir raelisms, kura oficiālo piekritēju skaits visā pasaulē tuvojas 50 000 cilvēkiem (pēc dažiem aprēķiniem reālais skaits varētu būt divas reizes mazāks). Starptautiskā raelītu kustība (tā to sauc oficiāli) radās 1973. gadā, kad žurnālists Klods Voriljons (dz. 1946), šodien pazīstams kā Raels, vienā mirklī saprata, ka viņam, tā vietā, lai ietu uz darbu Francijas Klermonferānas pilsētiņas birojā, ir jādodas uz apdzisušo vulkānu Pjuī de Lasolā; viņš brauc uz turieni un satiek tur zaļādainu humanoīdu no lidojoša šķīvīša. 1,5 metrus garais atnācējs tajā rītā un nākošo piecu sekojošo dienu laikā īsumā pastāsta viņam, ka Klodam ir jāizstāsta pasaulei Patiesība: lieli fragmenti no Bībeles ir saprasti pilnīgi nepareizi – īpaši tas attiecas uz vārda “Elohim” lietošanu Radīšanas grāmatā, kas nozīmē, nevis Dievs, bet “tie, kas atnāca no debesīm”, tas ir, kosmiskie radījumi. Tieši Elohimi, nevis Dievs, radīja dzīvību uz Zemes, un visi mūsu pasaulē zināmie pravieši bija Elohimu vēstneši un pēdējais šajā ķēdē ir Raels, un dažādu iemeslu dēļ viņš arī ir pirmais, kuram tas viss ir jāizlabo. Pravieši, ieskaitot Raelu, bija Nefelini, kas dzimuši no tēva-elohima un mātes-cilvēka, kas minēts arī Radīšanas grāmatā. Elohimi, atnācējs paskaidroja, grib atgriezties uz Zemi un dalīties ar mums ar savu attīstīto tehnoloģiju, taču viņi to nedarīs, kamēr viņiem Jeruzālemē neuzcels vēstniecību un visā pasaulē neiestāsies miers. Viņiem šī vēstniecība ir vajadzīga, tāpēc ka, nolaižoties kādā citā vietā uz mūsu planētas varētu likties, ka viņi dod priekšroku kādai citai reliģijai vai arī par īstu uzskata tikai raelismu.
Raels kaut kā ļoti ātri pastāstīja pasaulei visu, ko no viņa prasīja, pats 1974. gadā izdodot savu pirmo no vairākām grāmatām - “Le Livre qui dit la vérité” (“Grāmata, kas stāsta patiesību”). Viņš arī sāk vākt naudu, lai uzceltu Jeruzālemē vēstniecību, taču saskaras ar problēmu, kas vēl līdz šim nav atrisināta: Izraēlas varas iestādes nedod atļauju celtniecībai. Tas varētu būt arī tāpēc, ka raelītu kustības sākotnējais simbols bija svastika ar Dāvida zvaigzni; 1991. gadā simbolu nomainīja uz Dāvida zvaigzni un spirālveida galaktiku, taču izraēļi joprojām pretojas.
Elohimu dzimtene ir tāla planēta. Sensenos laikos viņu civilizācijas ģenētiskās un mikrobioloģiskās tehnoloģijas bija sasniegušas tik augstu līmeni, ka tagad Elohimi var radīt dzīvību no DNS. Viņi meklēja citu planētu, uz kuras varētu veikt savus ģenētiskos eksperimentus izolācijā no citām pasaulēm un atrada jauno Zemi. Viņi uzbūvēja laboratoriju tajā vietā, kur tagad atrodas Izraēla un Palestīna, un šajā “Ēdenes dārzā” radīja augus, dzīvniekus un beidzot cilvēkus. Sākumā cilvēkiem atļāva dzīvot laboratorijas apstākļos, taču viņi izrādījās agresīvi, centās visu sagraut un tāpēc viņus no turienes padzina. Kaut gan laiku pa laikam Elohimi stājās laulībā ar cilvēkiem, lai radītu praviešus, lielākoties viņi dzīvoja savā vaļā, bet Elohimi viņus tikai novēroja. Taču tagad mēs esam iegājuši Apokalipses laikmetā, kura sākums tika atzīmēts ar dažādiem notikumiem, tādiem kā ūdeņraža bumbas nomešana, Izraēlas valsts radīšana un globālo telekomunikāciju attīstība (laiks, kad mēs varam “sūtīt savu balsi pāri okeānam”). Drīz, kad ģenētika sasniegs tādu līmeni, ka spēsim radīt dzīvību no inertas matērijas, mūsu apokaliptiskā laikmeta pēdējais mozaīkas gabaliņš nostāsies savā vietā: beidzot mēs būsim tik attīstīti, lai pareizi saprastu savu izcelšanos.
Saskaņā ar raelītiem, Dievs nav personība, bet bezgalīga, mūžīga un visur esoša esamība, sava veida Visuma būtība. Citas dzīves nav: dvēselei ir tāds pats mūžs kā cilvēka dzīvei; taču var dzīvot mūžīgi, ja atjauno sevi ar DNS palīdzību. Dzīve un realitāte eksistē bezgalības līmenī: Zeme ir tikai milzīga radījuma atoms, kas dzīvo uz milzīgas planētas, kas savukārt ir tikai atoms vēl lielākas būtnes ķermenī un tā līdz bezgalībai un tāds pats princips darbojas arī virzienā uz mikropasauli: pasaules un to iemītnieki paliek arvien mazāki.
Raelīti propagandē cilvēka klonēšanas priekšrocības, īpaši kā iespēju neauglīgajiem un homoseksuāliem pāriem tikt pie pēcnācējiem, jo citādi savu bērnu tiem nevar būt. Sakarā ar to 1997. gadā raelītu kustība nodibina kompāniju “Valian Venture Ltd”, kura veic pētījumus cilvēka klonēšanā, projekta “Clonaid” ietvaros tie sniedz pakalpojumus pāriem, kas vēlas klonēt savus pēcnācējus par 200 tūkstošiem ASV dolāru. Cits pakalpojums, kas skaidrs pēc nosaukuma “clonopet” (“mājdzīvnieka klonēšana”). 1990. gadu beigās raelītu kustība aktīvi cenšas nolīgt doktoru Ričardu Sidu, kura zinātnieku grupa klonējusi aitu Dolliju. 2002. gada decembrī “clonopet” izpilddirektore Bridžita Buaseljē paziņo, ka kompānija ir klonējusi cilvēkbērnu – meitenīti vārdā Ieva, 2003. gada janvārī Buaseljē ziņo, ka ir piedzimis otrs klonētais bērns, vēlāk – ka drīz ir jāpiedzimst vēl vairākiem bērniem dažādās planēta malās. Protams, šie paziņojumi kļūst par pasaules sensāciju, taču nekādas tālākas informācijas par to netiek sniegtas (tāpat kā pierādījumi DNS paraugu veidā); to var izskaidrot ar to, ka Buaseljē apcietina, par dažādu valstu likumu pārkāpšanu, jo daudzviet cilvēka klonēšana ir aizliegta. Raelītu kustība koncentrējas uz klonēšanu, ne tikai merkantilu apsvērumu dēļ, bet arī no reliģiskā pienākuma viedokļa, tāpēc ka saskaņā ar viņu dogmām, tikai ar klonēšanu var iegūt mūžīgu dzīvošanu un tā kļūt par vienu no Elohimiem.
1975. gadā Māršals Herfs Eplvaits (1931-1997) un Bonija Lū Trusdeila Netla (1927-1985), arī attiecīgi pazīstami kā Bo un Pips (Bo and Peep), vai aptuveni no 1976. gada kā Do un Si (pēc mūzikas nošu nosaukuma), vai arī kā Divi - “The Two”, paziņoja, ka ir atlidojuši uz Zemi NLO no “virscilvēku līmeņa” un šajā līmenī viņi atgriezīsies pēc dažiem mēnešiem, paķerot līdzi tos laimīgos, kuri sagatavosies un pievienosies “procesam”. Bija tikai neliels noteikums: ja jūs vēlējaties pievienoties, vajadzēja atteikties no visiem Zemes labumiem un laicīgās dzīves. Šī iemesla dēļ, atteikšanās no Zemes labumiem un esošajām attiecībām, ieskaitot savu ģimeni, ufoloģiskā sekta “Heaven's Gate” (“Debesu vārti”), ko dibināja Divi un vēlāk nosauca par “Total Overcomers Anonymous” (“Anonīmie, absolūtie uzvarētāji”) lielus apmērus nesasniedza, piekritēju skaits pēc visoptimistiskajiem aprēķiniem sasniedza tikai dažus simtus cilvēku; vēl viens šķērslis jaunajiem locekļiem bija tas, ka gāja mēnešu un gadi, bet kopējā pacelšanās augstākajā līmenī nenotika. Si (Trusdeilas) nāve 1985. gadā no vēža arī varēja spiest dažus mācekļus uzdot jautājumu par savu līderu ārpus Zemes izcelšanos un nemirstību.
Viss izmainījās 1997. gada martā, kad pienāca atmaksas laiks. Tajā laikā Eplvaits dzīvoja savrupmājā Sandiego apkaimē, Kalifornijā, kas maksāja daudzus miljardus dolāru. Šajā savrupmājā viņš un 38 “Debesu vārtu” sekotāji tika atrasti miruši: viņi bija izdarījuši grupveida pašnāvību, iedzerot kokteili no barbiturātiem un degvīna. Pēc citas versijas, viņi neizdarīja pašnāvību, bet atdalījās no fiziskajiem ķermeņiem, lai pārietu augstākā līmenī. Šī pārliecība viņos radās tāpēc, ka debesīs bija redzama Heila-Bopa komēta, kura, kā paziņoja Eplvaits, bija aizkavējies signāls no citplanētiešiem par to, ka laiks ir pienācis. Vēl viens pamudinājums bija pilsētas leģenda par to, ka komētas astē esot pamanīts kosmiskais kuģis; uz šī kuģa, kā pēc visa spriežot, ticēja Eplvaits, Trusdeila atgriezās pēc viņa un viņa sekotājiem. Video, kuru Eplvaits ierakstīja pirms grupveida pašnāvības, viņš liecināja: “Patiesību sakot, mēs visi neieredzam šo pasauli”. Runājot prozaiskā valodā, viņš un Trusdeila bija radījuši sev ērtu realitāti – realitāti, kurai bija maz kā kopīga ar to, kurā dzīvo vairums no mums – un pēc tam sekmīgi bija izskalojuši smadzenes citiem cilvēkiem, piespiežot viņus šo realitāti pieņemt. Tā kā īstā un izdomātā realitāte arvien vairāk un vairāk runāja viena otrai pretī, izdomātā realitātē kļuva arvien neticamāka. Ticīgajiem atlika tikai divas iespējas: vai nu nokratīt savu apmātību un atstāt grupu, vai arī nepieņemt patiesību, ka viņi ir pazaudējuši visu, ieskaitot lielāko daļu no savas dzīves, pilnīgu muļķību dēļ. Trīsdesmit astoņi ticīgie un Eplvaits izvēlējās otro variantu.