Pētījums tika veikts Ņujorkas Valsts universitātē, un tā rezultāti ir publicēti Nacionālās Zinātņu akadēmijas darbos. Pētījumu vadīja profesors Jenss Kremkovs, viņam asistēja Žozē Manuels Alonso un Kasims Zaidi.
"Galilejs bija pirmais, kurš teica, ka mūsu acs spēj izkropļot realitāti. Viņš to saprata, kad atklāja, ka Venēra ar neapbruņotu aci izskatās lielāka par Jupiteru," skaidro Alonso.
Galilejs tolaik teica, ka šis efekts ir kāda acu ilūzija. "Vai nu tāpēc, ka acs zīlīti pārklājošais miklums lauž gaismas starus, vai arī tādēļ, ka gaisma atstarojas no plakstiņu malām un veido staru difūziju, vai nu citu iemeslu dēļ," minēja Galilejs.
Vistuvāk atminējumam bija XIX gadsimta vācu fiziķis Hermans fon Helmholcs savā "Traktātā par fizioloģisko optiku" - viņš to sauca par "apstarojuma ilūziju" un uzskatīja, ka to izraisa objekta izjūta, kam nav nekāda sakara ar acs optiku.
"Pēdējie pētījumi liecina, ka Helmholca hipotēze, kurš optisko mānu skaidroja ar redzes sistēmas "nelineāro reakciju", kas izpaužas tad, kad objekti ir redzami uz tumša fona, nav bijusi tālu no patiesības," komentē doktors Alonso.
Vērojot Venēru, Galilejs pamanīja, ka šī planēta "paplašinās" un tai ir "mirdzošs vainags", kas liek domāt, ka Venēra ir astoņas reizes lielāka par Jupiteru, lai gan patiesībā četras reizes lielāks ir Jupiters.
Līdzīgi domāja arī nākamās zinātnieku paaudzes, bet tikai tagad Kremkovam un viņa kolēģiem izdevies mīklu atminēt.
Jaunajā pētījumā viņi izmantoja elektrodus, ar kuriem tika fiksēti neironu elektriskie signāli kaķu, pērtiķu un cilvēku smadzeņu redzes zonās tajos brīžos, kad viņiem tika rādīti balti objekti un melna fona, melni objekti uz balta fona un melni un balti objekti uz pelēka fona.
Tika novērots, ka balti objekti uz melna fona izskatās lielāki nekā tāda paša izmēra melni objekti uz balta fona, un, ņemot vērā neironu ceļus acs tīklenē un smadzenēs, eksperti atklāja, ka šī ilūzija veidojas pašā acs fotoreceptorā.