Veicot izpēti, atklāts, ka augsta spiediena un temperatūru iespaidā meteorīta daļas sāk izdalīt amonjaku, kas bijis pirmo dalīties spējīgo šūnu pamatā. No tām laika gaitā izveidojās DNS, atsaucoties uz The Independent, ziņo Newsru.com.
Kā norāda Arizonas universitātes profesore Sandra Picarello, amonjaka sastāvā esošais slāpeklis sastāv no neparastiem izotopiem. "Tas liecina par ārpuszemes izcelsmi," atzīmē zinātniece.
Pēc zinātnieku teiktā, Zemes pastāvēšanas pirmsākumos tā pakļauta nežēlīgai apšaudei no Visuma - pār planētu nolijis īsts meteorītu un asteroīdu lietus. Šie debesu ķermeņi tad arī, visticamāk, uz Zemi nogādājuši primitīvāko dzīvības formu radīšanai nepieciešamos izejmateriālus. Par "kosmisko inkubatoru" zinātnieki uzskata asteroīdu joslu starp Marsa un Jupitera orbītu.
Agrākie pētījumi pierādījuši, ka asteroīdi satur dažādas organiskas molekulas, tostarp aminoskābes, no kā veidotas olbaltumvielas un DNS, taču tagad pierādīts, ka asteroīdi varējuši būt avots pietiekamam daudzumam amonjaka.
Zinātnieki lēš, ka mūsdienās ik gadu uz Zemes nokrīt 40 - 60 tūkstoši tonnu meteorītu. Tomēr viens no zināmākajiem ir 1984. gadā Antarktīdā atklātais meteorīts ALH 84001, par kuru NASA 1996. gadā paziņoja - esam atklājuši tajā pārakmeņojušās mikrobu atliekas, kuru izcelsmes vieta, iespējams, ir Visums.

Oeiģinālu lasiet šeit