Debess ķermenis, kas saņēma vārdu «Corot-9b», riņķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni, kura atrodas Čūskas zvaigznājā, 1,5 tūkstošu gaismas gadu attālumā no Zemes. Planēta atklāta, pateicoties izmaiņām zvaigznes spilgtumā «aptumsumu» brīžos, kad planēta aiziet priekšā zvaigznei. Pirmoreiz zinātnieki pamanīja zvaigznes spilgtuma svārstības 2008. gada maijā, un rūpīgāka analīze apstiprināja, ka atklāta jauna planēta.

Tās rādiuss ir mazliet lielāks, nekā Jupītera rādiuss, bet masa ir aptuveni 84% no Saules sistēmas lielākās planētas masas. Zinātnieki atzīmē, ka planētas virsmas temperatūra svārstās starp 380 un ar 430 grādiem pēc Kelvina skalas (no 107 līdz 156 grādiem pēc Celsija skalas), kas ir ļoti zems rādītājs, salīdzinot ar citu eksoplanetu temperatūrām.

«Corot-9b» ir pirmā eksoplaneta, kura patiešām atgādina mūsu Saules sistēmas planētas.

Tai ir Jupītera izmēri un orbīta, kas ir līdzīga Merkūrija orbītai», - paziņojis Digs. «Tā ir normāla, vidēja lieluma eksoplanēta, kas ir līdzīga desmitiem jau zināmo, bet pirmā, kuras īpašības mēs varam detalizēti izpētīt,» - savukārt atzīmējusi viņa līdzautore Klēra Mutu (Claire Moutou), piebilstot, ka Corot-9b «kļūs par eksoplanētu pētījumu Rozetas akmeni».

Pēc zinātnieku vārdiem, tāpat kā Saules sistēmas planētas - giganti Jupiters un Saturns, arī šī planēta sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija. Tā satur arī citus elementus, tajā skaitā zem augsta spiediena un temperatūras esošus iežus un ūdeni, kuru kopīgā masa var sasniegt līdz 20 Zemes masām.

«Corot-9b» no Zemes novērotāja skatu punkta aiziet priekšā savai zvaigznei reizi 95 dienās. Šis process ilgst aptuveni astoņas stundas un dod astronomiem daudz papildinformācijas par planētu. Piemēram, starojuma spektrā tika atrastas ūdens, metāna un ogļskābās gāzes pēdas.

Jāpiebilst, ka 2009. gada februārī zonde CoRoT atklāja vismazāko zināmo eksoplanetu, kura saņēma indeksu «Corot-7b». Planētas izmēri nepilnas divas reizes pārsniedz Zemes izmērus, bet masa līdzinās tikai piecām Zemes masām.

Oriģinālu lasiet šeit