Tā atrodas Lielajā Magelāna mākonī, Tarantula miglājā, un tās virsma varētu būt septiņas reizes karstāka nekā Saulei - aptuveni 40 000 grādu.
«Atšķirībā no cilvēkiem šādas zvaigznes piedzimst smagas, bet novecojot zaudē svaru,» pastāstījis pētnieku grupas vadītājs, Šefīldas universitātes profesors Pols Krouters. Pēc viņa teiktā, R136a1 ir tikai nedaudz vecāka par miljonu gadu, bet no savas sākotnējās masas jau zaudējusi apmēram piekto daļu, kas līdzinās aptuveni 50 mūsu Saulēm.
Salīdzinājumam jāmin, ka pati Saule 4,57 miljardos gadu pārvērtusi enerģijā tikai 0,03% savas masas.
Zinātnieki atzīst, ka atklātās zvaigznes milzīgums viņus šokējis. Kā izteicies Krouters, domājams, ka šis rekords tik drīz netiks pārspēts.
Viņš piebildis, ka zinātniekiem vēl jānoskaidro, kā šāda zvaigzne varēja rasties - vai nu tā tiešām jau piedzimusi tik liela, vai arī mazākas zvaigznes saplūdušas vienā.
Eiropas Dienvidu observatorijas teleskops Čīlē sastāv no četriem teleskopiem astoņu metru diametrā un iedēvēts par «pasaules lielāko debesu aci». Līdztekus tam zinātnieki šajā pētījumā izmantojuši arī datus no NASA un Eiropas Kosmiskās aģentūras Habla teleskopa.
Pētījums, kurā piedalījušies Lielbritānijas, Malaizijas un Vācijas zinātnieki, publicēts zinātniskajā izdevumā «The Monthly Notices of the Royal Astronomical Society».