Nav brīnums, ka anime mūsu acīm ir kaut kur perversa. Man liekas, tas ir tāpēc, ka, tagad ar to daudzmaz iepazinies, es vēl neesmu atradis nevienu anime, kur režisore būtu sieviete. Tā kā anime ir tāda vīriešu padarīšana. Tāpēc anime meitenes ir tik seksīgas un tik īsiem svārciņiem, kādi reāli normālā pasaulē ikdienā nemaz nav. Protams, parastos anime apakšbiksītes vienmēr ir apslēptas, kas reāli nebūtu pie tāda svārku garuma iespējams.
Tomēr jāsaka, ka anime erotika sit pušu jebkādu citu animāciju. Arī tas ir viens no tās plusiem, kas padara to tik populāru. Citi gan teiks, ka tas ir mīnuss. Tomēr anime skar tik dziļas tēmas, ka arī citu valstu animācijai būtu tikai jāpamācas. Arī padomju laiku animācija bija dziļi cilvēciska tēmās, kur tai ļāva izteikties. Tomēr anime ir daudz lielāka brīvība. Šodienas sabiedrībai to ir grūti aptvert, taču es salīdzinātu ar sevi, kad krita dzelzs priekškars.
Toreiz es labi pārzināju padomju fantastiku plus kādus 10 vai minimāli 20 rietumu autorus. Tos, kurus ļāva pie mums drukāt. Pēc tam izrādījās, ka ir simtiem labu autoru. Kuru darbi pie mums bija dziļi noslēpti. Tieši tā ir tagad, kad cilvēki var redzēt visu, ko grib, bet padomju laikos pat rietumu kino bija retums, kad skatītāju rindas pie kino kasēm gāza vai apkārt kinoteātrus. Varēji nostāvēt vairākas stundas un nedabūt biļeti. Kāds ko tādu šodien pat iedomāties nevar.