1977. gadā beidzis Jūrmalas 1. vidusskolu. No 1977. līdz 1978. gadam mācījies G.Gailes vārdā nosauktajā 2. tehniskajā skolā, radiokontroliera specialitātē. 1988. gadā absolvējis Latvijas Valsts Universitātes filoloģijas fakultāti. 1992. gadā absolvējis Maskavas Valsts Kinoinstitūta scenāriju nodaļu.

Kopš 1992. gada publicējis rakstus vairākos žurnālos. Ir bijis arī scenārists vairākām filmām, tai skaitā "Mona" un "Aizdomu spēles".

Bibliogrāfija

Annas stāsti. Rīga: Latvijas mediji, 2020.

Balāde par latviešu zemnieku, Grēns un citas versijas. Rīga: Dienas grāmata, 2018.

Žūpa Amors jeb Mirušais Dievs. Rīga: Atēna, 2005.

Greniāna jeb Ceturtā versija. Rīga: Daugava, 1995.

https://lv.wikipedia.org/wiki/Arvis_Kolmanis

Par autoru, video.

Arvis Kolmanis ir latviešu rakstnieks un scenārists. Prozu publicē kopš 1992. gada. Tulkojis Viktora Peļevina un Tatjanas Tolstajas darbus. Jaunajā Rīgas teātrī izrādīts viņa dramatizējums "Kā rīsa lauks tik liela pasaule". 2005. gadā iznāca Arvja Kolmaņa romāns "Žūpa Amros jeb Mirušais Dievs".

https://satori.lv/article/arvis-kolmanis

Annas stāsti

Annas stāstu galvenā varone ir sieviete - gan viena pati visā grāmatā, gan katrā stāstā ar savu šķautni, veidojot latviešu literatūras "metasievieti" - no simboliem un kultūras uzslāņojumiem brīvu būtni. Šādi autors iecerējis rosināt lasītāja domāšanu jaunā veidā - Anna ir jāizdomā no jauna, lai identificētos un nolasītu postironiju.

"Sievietes autora prozā dara to, ko rakstnieks vēlas, dažreiz tomēr aizslīdot no viņa vērīgā skatiena savā neizskaidrojamā patstāvīgumā. Viņas visas vēlas rast siltumu. Mīlējoties, ļaujoties stihijai vai… aizdedzinot kaimiņa māju," raksta izdevēji.

"Arvja Kolmaņa Annas stāsti šķiet kā mērķtiecīgi centieni izpreparēt sievieti līdz dziļākajam šūnu līmenim. Tomēr, kad tas izdarīts, izrādās, ka tik un tā nekas nav labāk saredzams vai izprotams. Durvis, kas atslēdzamas ar asinīm, veras tikai uz vienu pusi. Vienas un tās pašas Annas stāstu epizodes var izsaukt smieklu lēkmi vai gluži pretēji – rezignāciju, atkarībā no mēness fāzes un personiskajiem bioritmiem. Mistika, absurds, groteska, drāma – te ir viss. Lasot grūti atrauties, ikviena no mums piepeši var izrādīties Anna," - tā rakstniece Jana Egle.

"Nav bieži, kad vīrietis rakstnieks tā sajūt sievietes pasauli. Anna Arvim ir draudzene, sieviete, māte. Skaisti stāsti, pilnestīgi, patiesi un mazliet griezīgi. Bet tāda ir sieviešu dzīve," par grāmatu saka rakstniece Nora Ikstena.

Arvis Kolmanis (1959) ir scenāriju autors mākslas filmām Mona (2012), Bille (2018) un topošajai Noras Ikstenas romāna Mātes piens ekranizācijai. Autors stāstu krājumiem Greniāna jeb ceturtā versija (1995) un Balāde par latviešu zemnieku (2018), romānam Žūpa Amors jeb Mirušais Dievs (2005). Tulkojis plaši pazīstamā krievu rakstnieka Viktora Peļevina darbus.

Grāmatas mākslinieciskā noformējuma autore – Nataļja Kugajevska

http://www.virja.lv/lv/gramata/annas-stasti/11925.html

Arvis Kolmanis. Balāde par latviešu zemnieku, Grēns un citas versijas

21 OCT 2018 · RADIO MAZĀ LASĪTAVA

Guntis Berelis ir teicis, ka "Arvis Kolmanis ir paradoksu meistars, un šo nekādi nedefinējamo un pagalam ēterisko substanci viņš spēj saskatīt vispēdīgajā sīkumā - gan esamībā, gan literatūrā. Vai Berelim ir taisnība? Varat pārbaudīt, lasot Arvja Kolmaņa stāstus grāmatā " Balāde par latviešu zemnieku, Grēns un citas versijas". Ar Arvi Kolmani sarunājas un stāstu fragmentus lasa Gundars Āboliņš. Nekad gan nevarot zināt, kādā intonācijā stāsts beigsies…

https://podtail.com/podcast/radio-maz-las-tava/arvis-kolmanis-bal-de-par-latvie-u-zemnieku-gr-ns-/