1971. gadā pie Darvazas ciematiņa padomju ģeologi atklāja pazemes gāzu uzkrāšanās vietu. Veicot dziļurbumus, ģeologi uzdūrās pazemes kavernai (dobumam), kura dēļ iegruva zeme un izveidojās milzīgs ar gāzi pildīts caurums.

Urbšanas platforma ar visu aprīkojumu un transportu iegāzās šajā caurumā, bet cilvēki incidentā necieta. Lai cilvēkiem un lopiem kaitīgie gāzes garaiņi neizplatītos apkaimē, ģeologi nolēma gāzi aizdedzināt. Viņi domāja, ka pēc dažām dienām uguns apdzisīs, tomēr kļūdījās - no krātera nākošā dabasgāze dienu un nakti deg jau četrdesmit gadus.

Biedējoši rūcošais krāteris ir 20 metrus dziļš, un tā diametrs ir <st1:metric2 metric_value="60" metric_text="metri">60 metri</st1:metric2>. No zemes dzīlēm nākošā gāze sadalās simtiem mazākās lāpās, no kurām liesmu mēles sasniedz 10 līdz <st1:metric2 metric_value="15" metric_text="metru">15 metru</st1:metric2> augstumu. Nekas, kas nonāk krāterī, vairs no tā nevar tikt ārā un ikviena dzīva būtne ir nolemta iznīcībai.

Neviens nezina, cik miljardi kubikmetru vērtīgās dabasgāzes šajā laikā ir sadedzis, bet mēģināt apdzēst liesmas pagaidām neviens nav uzdrošinājies.

Oriģinālu lasiet šeit