Jonizējošo starojumu nav nekur tālu jāmeklē, to var izstarot pat daži it kā nevainīgi mājsaimniecības priekšmeti, piemēram, tā saucamie vintage pulksteņi, kas satur rādiju, lai izgaismotu ciparnīcu tumsā.

Jonizējošais starojums jeb jonizējošā radiācija ir daļiņu plūsma vai elektromagnētiskais starojums, kas spēj jonizēt vielu — radīt tajā jonus un brīvus elektronus. Ļoti bieži ar terminu “radiācija” saprot tieši jonizējošo radiāciju. No elektromagnētiskā starojuma veidiem par jonizējošo starojumu uzskata gamma starus un rentgenstarus. Lai arī dažos gadījumos spējīgs jonizēt ir arī ultravioletais starojums (tā augstfrekvences daļa) un pat redzamā gaisma, tos parasti nepieskaita pie jonizējošās radiācijas. Mikroviļņi un radioviļņi nav jonizējoši, neatkarīgi no to intensitātes (sveiciens 5G torņu ienīdējiem un svina cepurīšu nēsātājiem).

Jonizējošās radiācijas noteikšana ir būtiska, lai nodrošinātu drošību un veselību vidēs, kur radiācijas līmeņi var radīt risku. Jonizējošā radiācija var bojāt dzīvos audus un palielināt vēža risku, īpaši tas ir izteikts ilgstošas iedarbības gadījumā. Uzraugot jonizējošo radiāciju, var identificēt un novērst potenciālos draudus mājās vai darba vietā, ievērot drošības vadlīnijas un uzturēt veselīgu dzīves vidi.

Aranet radiācijas sensors nodrošina sirdsmieru, veicot bezvadu vides monitoringu, un kvalitatīvās komponentes nodrošina augstu mērījumu precizitāti. Aranet radiācijas sensors ir kalibrēts γ (gamma) starojuma noteikšanai sertificētā laboratorijā. Tas ir aprīkots ar vizuālo un audio trauksmes sistēmu neveselīgu starojuma līmeņu noteikšanai, pamatojoties uz zinātniskajām vadlīnijām.

Gamma stari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks kā rentgenstariem. Gamma stariem ir lielāka caurspiešanās spēja. Tos aiztur svina ekrāns un citi biezi šķēršļi. Tie veidojas atomu radioaktīvajā sabrukšanā. Gamma staru viļņa garums ir 0.01 nm un mazāks, frekvence ir lielāka par 2.42 EHz. Gamma starus var uzskatīt par augstas enerģijas fotonu — gamma kvantu — plūsmu. Gamma stari ir jonizējošais starojums. Tie ir caurspiedīgāki par α (alfa) un β (beta) starojumu, taču ir mazāk jonizējoši. Gamma stari ir bīstami dzīvībai.

Rentgena  starojums (līdzīgi kā gamma stari) ir augstas enerģijas fotoni, kas atšķiras pēc izcelsmes, rentgena stari rodas izmainoties atoma elektronu struktūrai vai arī mākslīgi – vakuumā ar elektroniem bombardējot metāla mērķi (rentgena staru caurulē). Šie stari rodas no procesiem ārpus kodola, kamēr gamma stari rodas kodola iekšienē. Tādēļ rentgena stariem ir zemāka enerģija un tie ir ar zemāku caurspiešanās spēju.

Lielāko daļu no vidējās gada starojuma devas cilvēki saņem no dabīgās vides avotiem. Katrs cilvēks pasaulē ir pakļauts vidēji 2.4 mSv/gadā jonizējošam starojumam no dabīgiem avotiem. Efektīvās devas pamata limits iedzīvotājiem nedrīkst pārsniegt 1.0 mSv/gadā, neieskaitot apstarojumu no dabīgajiem jonizējošā starojuma avotiem un medicīniskās apstarošanas laikā.

Aranet radiācijas sensors var noteikt γ (gamma), β (beta) un rentgenstarus. Tomēr tas ir izstrādāts, lai ar augstu precizitāti mērītu γ (gamma) starojuma līmeni. Lai gan tas var noteikt β (beta) starojumu un rentgenstarus, tas nav kalibrēts, lai nodrošinātu precīzus kvantitatīvos mērījumus šiem starojuma veidiem.

Izskats un uzbūve

Aranet radiācijas sensors ļoti atgādina citas Aranet ierīces – kastītes izmērs, dizains un daļējā caurspīdība ir jau pazīstama, tāpat izmantots E-Ink ekrāns, kas arī iepriekš bijis Aranet ierīcēs..

Aranet radiācijas sensors ir ar bezvadu savienojumu, te ir Bluetooth savienojums ar viedtālrunī uzstādāmo lietotni, tam ir E-Ink ekrāns un īpaši ilgs bateriju darbības laiku (līdz 4 gadiem), padarot to ideāli piemērotu apkārtējās vides dozimetrijai. Aranet radiācijas sensors izmanto divas AA tipa baterijas.

Sensors ir aprīkots ar vizuālajām un dzirdamajām trauksmes sistēmām, kas aktivizējas, kad radiācijas līmeņi pārsniedz zinātniski noteiktos drošības limitus. Šīs trauksmes ir izstrādātas, lai laikus informētu par jebkādām apkārtējās vides drošības problēmām. Skaņas signāls ir izslēdzams uz paša sensora (ierīces) jebkurā laikā. Atliek vien atvērt aizmugures vāciņu, izņemt baterijas un pārslēgt attiecīgo mazo slēdzīti. Atšķirībā no citiem Aranet sensoriem, šo nevarēsi uzkarināt pie sienas. Turklāt mērījumu uzticamībai Aranet radiācijas sensoru nedrīkst novietot pārāk tuvu sienai vai kādam citam objektam, par to vēsta uzlīme ierīces aizmugurē.

Lai gan sensors ir pārnēsājams un to var izmantot dažādās vidēs, jāizvairās no tiešas saules gaismas un augsta mitruma (piemēram, lietainās dienās). Saules iedarbība var negatīvi ietekmēt E-Ink ekrānu.

Lietotne

Aranet Home lietotne ļauj skatīt 90 dienu vēsturiskos datus, palīdzot pamanīt un analizēt radiācijas līmeņu izmaiņas. Aranet Home lietotne arī ļauj pielāgot ierīces iestatījumus, tostarp mērīšanas intervālus un trauksmes sliekšņus personalizētai uzraudzībai.

Aranet Home lietotne ļauj arī eksportēt datus, augšējā labajā stūrī atver informācijas paneli, tur augšējā labajā stūrī ir kopīgošanas ikona un var izvēlieties, kā tieši vēlies datus kopīgot vai lejupielādēt (CSV).

Vai Aranet radiācijas sensors darbojas?

Man pašam neizdevās noķert nekādu trakos starojuma līmeņus, pat tieši pretēji tie izskatījās visai piezemēti vairākās vietās mājoklī. Toties Kristapam izdevās ar Aranet radiācijas sensoru pabūt lidotā un lidmašīnā. Tur gan Aranet radiācijas sensors uzrādīja paaugstinātu starojumu, pavisam lielais rādītājs ir izejot caur lidostas drošības pārbaudes skeneri, bet arī lidmašīnā ir gana augsti rādītāji.

Noteikti liels ieguvums dažādu darbu veicējiem varētu būt no Aranet radiācijas sensora uzkrātajiem datiem gada vai divu gadu griezumā, bet tad šo ierīci nāktos visu laiku staipīt līdzi, kam Aranet radiācijas sensors īsti nav domāts.

Manās acīs Aranet radiācijas sensors varētu būt interesants visiem, bet īsākā termiņā – lai pārbaudītu, vai mājās nav kāda radiācijas avota. Nekad nevar zināt, kas ir gadu gaitā sastiepts mājoklī. Un te nerunāju par Čornobiļas katastrofu, bet gan kādu nepareizi izjauktu rentgena iekārtu, kuras detaļu mājās atstiepis opis vai kāds no bērniem.

Nobeigumā

Par aptuveni 132 eiro Aranet radiācijas sensors nav super lēta rotaļlieta, bet tāds būtu noderīgs kaut vai viens uz lielāku ģimeni. Droši vien arī ceļojot šādu ierīci ņemtu līdzi, lai nevis šausminātos par lidostas drošības skeneriem, bet pārbaudītu viesnīcas vai kāda cita īrētā mitekļa drošību savai veselībai.

Paskatījos tīmeklī, ka pie mums nopērkamo dažādu radiācijas mērītāju cenas ļoti reti ir zem 100 eiro, kas Aranet radiācijas sensoru padara par visai vidējas cenas ierīci. Aranet radiācijas sensora plusi noteikti ir ilgais darbības laiks (citi sensori ar izslēgtiem ekrāniem darbojas aptuveni 2 nedēļas), ekrāns un lietotne datu uzkrāšanai. Aranet radiācijas sensora vājais punkts varētu būt tā nosacītā nemobilitāte, ierīce nav liela, bet tā nav aizsargāta pret mitrumu un putekļiem. Šo gan daļēji var labot ar pāris Aranet aksesuāriem, kas pieejami ražotāja tīmekļa vietnē.

https://kursors.lv/2024/08/12/aranet-radiacijas-sensora-apskats/