Spāņu laikmetā, 1502.gadā sākās pirmie maiju kontakti ar eiropiešiem. Tajā laikā vairāki Kolumba ekspedīciju dalībnieki bija tikušies ar vietējiem zvejniekiem. 1511.gadā viens no spāņu kuģiem uzskrēja uz sēkļa pie tagadējā Kintana-Roo štata robežām. Vairāki no dzīvi palikušajiem spāņiem tika nogalināti, bet divi no tiem – Gonzalo Guerro un Džeronīmo de Agilars asimilējās ar vietējiem iedzīvotājiem. 1518.gadā ierodas citas ekspedīcijas. 1519.gadā de Agilars aizceļo. 1526.gadā Francisko de Monteho piedāvājas Spānijas karalim Kārlim V iekarot Jukatanu. Pēc ilgstošas cīņas pussala pilnīgā spāņu kontrolē tika pārņemta 1546.gadā.
Pirmie iezemiešu evaņģelizācijas mēģinājumi sākās tikai XVIII gs. Meksikas neatkarības kara laikā reģiona teritorijā nenotika būtiska karadarbība, bet tam ir pavisam cits iemesls – maiju indiāņi pretendentiem uz savu teritoriju ļāva izkauties savā starpā un pēc tam no pāri palikušajiem atbrīvojās. Ar krusta karu… pret baltajiem!
Neatkarības laikmetā galvenā loma ir tieši krusta zīmei. Latvijā ar krusta zīmi, uguni un zobenu krustneši sadzina latviešus pāri palikušajās būdiņās un noteica – kas un kā te dzīvos. Jukatanas pussalā maiji ar krusta zīmi (un zobenu piedevām) patrieca „uz mūžīgiem laikiem” visus baltos iekarotājus un pateica: „Te būs tā, kā mēs gribēsim dzīvot un valdīt!”
Kā zinām, krusta zīme, kā arī citas, pastāv un pastāvējusi neatkarīgi no tiem, kas vēstures gaitā ar to vēlējušies manipulēt sava labuma gūšanai. Un Jukatanā spāņi saskārās ar faktu, ka maiju indiāņiem viens no pielūgsmes objektiem bija tieši krusta zīme. Skaidrs, ka tas savā laikā ļoti traucēja jezuītiem viņu plānu risināšanai. Bet tad notika kaut kas tāds, ko neviens nebija varējis paredzēt…
Pēc Meksikas neatkarības panākšanas no Spānijas 1821.gadā, ilgu laiku mūsdienu Kintana-Roo teritorija ietilpa Jukatanas štata teritorijā. Tad, 1847.gadā, Čanas ciemā pēkšņi ierunājās krusts, kurš bija izgriezts no milzīga koka stumbra. Balss, kas nāca no krusta iekšienes, pavēlēja: „Celieties uz lielo svēto karu pret baltajiem! Padzeniet viņus no robežām, no Kintana-Roo krastiem. Apvienojieties ar saviem brāļiem visā Jukatanā… Krusts jūs pavadīs.” Krusta balss satrieca to dzirdējušos indiāņus. Čanā sapulcējās visi Kintana-Roo indiāņi, viņi bija nometušies ceļos krusta priekšā. Tad balss atskanēja atkal… Pakļaujoties krusta aicinājumam, maiji uzbruka baltajiem, un sacelšanās pārņēma visu Jukatanu.
1840-tajos gados Jukatanas kara laikā no reģiona tika padzīti visi neindiāņu iedzīvotāji, un tika nodibināta neatkarīga maiju valsts ar centru mūsdienu Flipe-Kamiljo-Puerto. Ilgu laiku reģionu kontrolēja „runājošā krusta” kulta priesteri, kas apgalvoja, ka saņēmuši norādījumus no svētnīcā novietotā maģiskā krusta. Līdz pat XX gadsimta sākumam Meksikas valdībai praktiski nebija nekādas kontroles pār šo teritoriju. XIX gadsimta beigās Jukatanai nepietika līdzekļu, lai apspiestu maiju dumpiniekus, kas darbojās pussalas austrumu daļā. Prezidents P.Diazs tiecās pēc politiskās un ekonomiskās kontroles pār valsts robežu ar Belizu un resursiem bagātajām Kontana-Roo zemēm.
‘Krusta karu” rezultātā indiāņu teritorija kļuva par neatkarīgu valsti. Meksikas valdība daudzas reizes nesekmīgi mēģināja šīs zemes atgūt savā pārvaldījumā, līdz beidzot 1899.gadā Diazs nosūtīja ekspedīciju, kas sagrāva svēto maiju pilsētu, bet indiāņi aiznesa krustus selvas dziļumos.
1902.gadā prezidents Diazs izdala Kintana-Roo atsevišķā teritorijā, kura nosaukta godinot vienu no Meksikas neatkarības tēviem Kintanu-Roo. 1910-gados meksikāņu armija tomēr uz brīdi sakauj maiju pretošanās spēkus un 1915.gadā Kintana-Roo no jauna nokļūst Jukatanas štata sastāvā. Tomēr, tai pat laikā, 1910.gadā sākusies revolūcija un pēc tās sekojošais pilsoņu karš Meksikā novērsa uzmanību no Jukatanas, un 1915.gadā maiju indiāņi atgriezās savā galvaspilsētā. Šeit no jauna atskanēja krusta balss – tā pavēlēja nogalināt katru balto, kas ieradīsies Kintana-Roo zemē.
1930.gadā Kintana-Roo atkal kļūst par patstāvīgu teritoriju un pēc pieciem gadiem tiek parakstīts miera līgums, kuru štata iedzīvotāji uzskata ne tikai par uzvaras apliecinājumu pār Meksiku, bet uzvaru pār visu balto cilvēku pasauli kopumā! Maiju vadonis tika iecelts par ģenerāli un brīvās indiāņu teritorijas pārvaldītāju. Viņa mantiniekus vēl šodien izvēl paši indiāņi, bet valdība neiejaucas viņu dzīvē. Štata statusu Kintana-Roo ieguva 1974.gadā, kas šobrīd ir jaunākais Meksikas štats.
Protams, liela patstāvība radīja arī savas rūpes, ar kurām visneatkarīgākā indiāņu valsts pasaulē ne vienmēr sekmīgi tika galā. 1990-gados štata gubernators bija Mario Vilanueva-Madridu, kurš tika apvainots korupcijā un sakaros ar kolumbiešu narkotirgotājiem. Gubernators kļuva par lielu domstarpību iemeslu ASV un Meksikas attiecībās. Štatā notiekošais pamatīgi iedragāja arī tūristu interesi par šo reģionu, bet tūrisms sastāda 80 – 90% no štata ekonomikas pamata. 1991.gadā viņš pameta savu posteni un aizbēga no valsts. Tikai 2001.gadā Mario arestēja un nogādāja atpakaļ Meksikā, lai tiesātu. Kopš tā laika Kintana-Roo ir atjaunojusi savu reputāciju un kļuvusi tūrismam vēl pievilcīgāka.