Šāda ūdens pašķiršanās teorētiski ļautu izveidot trīs līdz četrus kilometrus platu un piecus kilometrus garu eju ar dūņainiem krastiem un dibenu. Šāds tunelis varētu atvērties aptuveni uz četrām stundām, bet pēc tam ūdeņi atkal sakļautos.
"Un, kad faraons tautu bija atlaidis, tad Dievs tos neveda pa filistiešu zemes ceļu, lai gan tas bija īsāks, jo Dievs sacīja: "Ka ļaudis nenožēlo un, redzēdami karus, neatgriežas atpakaļ Ēģiptes zemē." Un Dievs vadīja tautu apkārtceļā pa tuksnesi uz Niedru jūru," teikts 2. Mozus grāmatas (Exodus) 13. nodaļā.
Tā kā oriģinālā ir runa par "Niedru jūru", zinātnieki jau izsenis apšauba, ka Mozus ar ebrejiem šķērsojis tieši Sarkano jūru, kā to pieņemts uzskatīt tradicionālajos Bībeles skaidrojumos. Tāpēc arī viena no versijām it tāda, ka šī "Niedru jūra" patiesībā bijis Manzalas ezers.
Kāda no iepriekš izvirzītajām hipotēzēm jūras ūdeņu pašķiršanos skaidro kā "cunami teoriju", kas ļāvusi šķērsot minēto ūdenstilpni, bet zinātniskajās teorijās, protams, nav ne vārda par paša Mozus īpašajām spējām.