Arī pašā prezentācijā uzsvars tika likts uz nākamās paaudzes M2 procesoru, kas ir turpinājums pirms diviem gadiem izziņotajam ARM sērijas datoru procesoram M1. Kā arī tas iezīmē Apple izstrādātā procesora nākamo sēriju un uzsākto virzību uz šo tehnoloģiju un pāreju. Tāpat pirms diviem gadiem 13 collu MacBook Pro modelis bija aprīkots ar M1 procesoru, tā tagad ir pieejama versija ar M2. Taču vizuāli šis dators principā nav mainījies pēdējos sešos gados.
Manās rokās tas pabija nepilnu nedēļu, un padalīšos ar ikdienas iespaidiem, jo nebūšu tik profesionāls kā Reinis, kurš ļoti dziļi pārbaudījis gan Mac Pro, gan Mac Studio datoru veiktspēju tieši dažādos reālajos testos. Toties es varēšu sniegt ieskatu salīdzinājumam ar 2017. gada MacBook Pro, kuru darbina 7. paaudzes Intel Core i5 procesors.
Nosacīti novecojušais dizains
Atjauninātais MacBook Pro 13 collu modelis savu tagadējo dizainu ieguva tālajā 2016. gadā, kad Apple izlaida tā laika jaunās dizaina valodas Pro sērijas portatīvos datorus, kuri vairs nesaņēma ne HDMI pieslēgvietu, ne iespēju pievienot SD karti, par ko ļoti neapmierināti bija dažādu digitālo jomu pārstāvji. Šie portatīvie datori bija aprīkoti ar divām vai četram USB-C/Thunberbolt tipa pieslēgvietām, līdz ar to nācās iegādāties atsevišķus ārējos pārveidotājus. Protams, Apple tā ir atkal papildu iespēju nopelnīt.
Un šis modelis saglabā labākās tendences no 2016. gada, kā arī redzams, ka gan krāsu, gan ārējā izskata ziņā tas ir pilnībā identisks manam 2017. gada Pro modelim. Principā ir divas ārējās atšķirības. Pirmā ir svars, jo 2022. gada modelis sver 1,4 kg, bet mans pēc tehniskās specifikācijas 1,37 kg. Kā arī USB-C pieslēgvietas kreisajā pusē ir nedaudz zemāk novietotas, bet tad uz to ir arī speciāli jāskatās.
Jaunais Pro modelis joprojām pieejams ar Touch Bar skārienjutīgo joslu, kas aizstāj funkcionālos taustiņus, par ko arī bija plaša neapmierinātība no lietotājiem, tāpēc ka to darbība nebija tik ātra, kā arī tos ir viegli nejauši nospiest. Šī bija mana pirmā pieredze ar šo joslu, līdz ar to no vienas puses man tā patika, tāpēc ka sniedz ērtu iespēju kontrolēt Safari pārlūku, sniedzot iespēju atvērt jaunu logu vai ievietot kādu emocijzīmi tekstā. Tāpat tā mēģina paredzēt kādu tekstu rakstīšu vai bija redzams paziņojums, ka man jāautentificējas ar pirkstu nospiedumu. Tomēr ļoti bieži man ar labās rokas pirkstiem gadījās izslēgt skaņu. Tas bija īpaši pamanāms tad, kad veidoju Kursora saturu.
Tas notika ar nejaušiem pirkstu nospiedumiem, līdz ar to bija neliela vilšanās. Taču es nebūšu super kritisks par šo joslu, jo nenovēroju kādu aizturi. Es teiktu, ka pie tās vajag pierast un to var izmantot savā labā, tomēr jāatceras tas, ka ja gribas noslēgt, piemēram, klaviatūras apgaismojumuu, noteiktos brīžos var nākties šo opciju speciāli atvērt uz joslas. Tas nozīmē, ka tiem, kuri ir pieraduši pie klasiskajām funkcionālajām pogām, tas var radīt papildu neērtības. Apple doma bija laba, šādi paplašinot lietotāja iespējas, bet realitātē tas nerealizējās.
Konkrētais MacBook Pro modelis ir tumši pelēkā krāsā, kas man arī šo gadu laikā ir iepatikusies, savulaik papildinot ikonisko gaiši pelēko krāsojumu. Rāmis ir veidots no alumīnija, kas piešķir laba korpusa un premium produkta vērtību. Tomēr kā jau redzams jauno MacBook Air pirmajos apskatos, tad pirkstu nospiedumus šie korpusi pievelk ļoti ātri. Tāpat ekrāna izmērs palicis vecais – 13,3 collas, ar pietiekami biezajām apmalēm, ko vairs neredzēsim 14 collu MacBook Pro un jaunajā MacBook Air.
Kaut arī no jomas profesionāļiem dzirdēts, ka kopumā tieši šie Pro sērijas modeļi dizainiski bijuši ļoti neveiksmīgi, ko vairāk veicinājusi pieslēgvietu nepieejamība. Man personīgi šis dizains liekas ļoti labs, tāpēc ka tas datoru padarījis vieglu un izturīgu, kā arī vairāku gadu garumā neredzu pārāk lielu nolietojumu. Iespējams, ka tā ir zīme, ka es vienkārši esmu pārāk vienkāršs lietotājs šai veiktspējai. Tā kā es vispār labprāt paliktu uzticīgs šai dizaina valodai, bet izskatās, ka laiki mainās. Lielākā izmaiņa atvērtā stāvoklī ir jaunā tastatūra, kuru Apple devē par Magic Keyboard. To varētu dēvēt par hibrīdu no MacBook sērijas datoriem pirms 2016. gada un starp neveiksmīgo Butterfly tastatūru, kas parādījās ar jauno dizainu.
Jāatzīst, ka rakstīt ar šo tastatūru bija tiešām patīkami. Taustiņi varbūt ir augstāk novietoti, tomēr tos varēja labi sajust un nospiest, kā arī nebija liela taustiņu skaņa, bet tie ļoti mīksti slīdēja uz leju un bija ļoti atsaucīgi pret rakstīšanu. Šis modelis arī saņēmis pirkstu nospieduma lasītāju, bet ne tādu kā 14 collu MacBook Pro, kur tas ir iebūvēts taustiņā, bet tiešām atsevišķs kvadrāts tā nolasīšanai.
Specifikācija un veiktspēja ar M2 procesoru
Te uzreiz varu teikt, ka, salīdzinot ar manu piecus gadus veco MacBook Pro, šis modelis ar M2 procesoru vienkārši lido. Protams, tas ir loģiski un sagaidāmi, jo noticis tehnoloģiskais progress. Domāju, ka lidotu versija arī ar M1 procesoru, ko iepriekš apskatījis Kristaps gan MacBook Air, gan Mac mini datoros. Es domāju, ka te var skatīties kontekstā par to, kāda veiktspēja būs pēc trijiem un pieciem gadiem, kā arī apskatīt citus Intel i5 procesorus, pieņemot, ka ar tiem varētu būt aprīkots šis modelis, ja turpinātos ierastais ceļš bez Apple ARM procesoriem.
Man uz testu bija pieejams MacBook Pro bāzes un lētākais modelis, kas ir saņēmis M2 procesoru ar 8 CPU kodoliem un 10 GPU kodoliem. To darbinās 8 GB operatīvā atmiņa un iebūvētās atmiņas ietilpība ir 256 GB. Uzreiz pēc šī modeļa izlaišanas liels šoks bija tas, ka cietā diska darbības ātrums ir salīdzinoši lēns ar šobrīd vidējo standartu. Un tā tas tiešām ir, jo veicu pārbaudi ar macOS pieejamo Blackmagic Design Disc Speed Test programmu, un uz M2 MacBook Pro rakstīšanas ātrums svārstījās ap 1500 Mb/s, kamēr šobrīd par normālu vidējo varētu uzskatīt 3000 Mb/s. Tikmēr mans 2017. gada modelis, kuram arī ir SSD disks, ātruma ziņā sasniedza ap 1200 Mb/s, tā kā uz papīra šeit nav pārāk liela atšķirība.
Kā jau minēju iepriekš, šis modelis ir aprīkots ar divām Thundebolt 3/UBS 4 pieslēgvietām, kā arī joprojām saglabāta 3,5 mm audio izeja. Displejs būs ierastais 13,3 collu Retina, kas ir LED tehnoloģijas ar izšķirtspēju 2560 x 1600 pikseļi, un maksimālais spilgtums sasniegs 500 cd/m². Nekas nav mainījies arī priekšējā kamerā, kas ir tā pati vecā 720p izšķirtspējas kamera ar jau zināmu zemo kvalitāti. Pat jaunais MacBook Air ir saņēmis uzlabotu 1080p priekšējo kameru. Skaņu nodrošinās divi sānos esošie stereo skaļruņi.
Viena no šī datora varenākajām un labākajām lietām ir darbības laiks ar vienu uzlādi, jo tam būtu jābūt ilgākajam, ko šobrīd piedāvā visa ar M procesoriem aprīkotā Apple portatīvo datoru līnija. Proti, tās ir 20h, lai skatītos video, bet 17h, lai sērfotu internetā. To nodrošinās 58,2 vatu ietilpības akumulators. No praktiskās puses bija tā, ka datoru bez uzlādes pāris stundās dienā lietoju četras dienas pēc kārtas, kad to beidzot pieslēdzu lādētājam, tā kā jāsaka, ka M2 procesora efektivitāte ir laba. Šobrīd mans MacBook ar nomainītu bateriju varbūt izturētu vienu divas dienas. Un oficiālie dati liecina, ka jaunam modelim savos laikos bija jādarbojas 10h, tātad darbība paildzināta gandrīz divas reizes.
Oriģinālie datora izmēri ir 30,41 x 21,24 x 1,56 cm, bet svars 1,4 kg. Mana modeļa vienīgā atšķirība ir biezumā, kur tas ir minimāli plānāks, proti, 1,49 cm. Nenozīmīga atšķirība, bet viss pārējais identisks.
Tagad gan atpakaļ pie jaudas. Kā jau teicu, veicu salīdzināšanu ar savu 7. paaudzes darbināto Intel Core i5 datoru, kamēr jaunais MacBook Pro aprīkots ar divus mēnešus vecu M2 procesoru. Salīdzinot ar pirmās paaudzes M1 procesoru, ātruma izmaiņa varbūt nav tik liela, un kā norāda Apple, tad CPU ātrums pieaugs būs līdz pat 18% lielāks, bet grafiskās jaudas pieaugums var sasniegt 35% uzlabojumu. Tātad redzam, ka lielākie ieguvumi šoreiz vairāk tieši grafiskajai jaudai. Jāpiezīmē, ka MacBook Pro ir aprīkots ar 10 GPU versiju, kamēr bāzes MacBook Air ar 8 kodolu GPU. Neural Engine jauda būs par 40% ātrāka.
Geekbench testi visu parāda skaidri, jo CPU jauda vienam kodolam ir vairāk nekā divas reizes lielāka, bet kopējā vairāk nekā četras reizes. Tāpat kopējā skaitļošanas jauda ir vairāk nekā četras reizes lielāka ar M2 procesoru. Domāju, ka jautājumi lieki, kā tā augusi sešu gadu laikā. Apskatot M2 salīdzinājumu ar jaunākās paaudzes Intel i5, tad tur tomēr nedaudz labāks ir Intel procesors. Attiecīgi CPU jauda vienam kodolam ir 1958, bet kopējā 9075. Domāju, ka var pieņemt, ka tie ir diezgan līdzīgi, taču jāatceras, ka Apple ar parasto M2 koncentrējas uz efektivitāti, ne maksimālo jaudu.
Kristaps intereses pēc Geekbench 5 testus izrāva cauri arī 14 collu MacBook Pro, kas aprīkots ar Apple M1 Pro procesoru un 16GB operatīvo atmiņu.
M2 procesors nodrošina 100 GB/s lielu informācijas pārvades ātrumu, un uz tā atradīsies vairāk nekā 20 miljardi tranzistoru. Labi, tā ir sausā informācija, bet kā jau teicu, pēc sajūtām tas lido. Kā arī pārlasot dažādas interneta lapas, veicot bloga ierakstu veidošanu un arī Geekbench testus, tad viss bija ļoti gludi un ātri. Man bija sajūta, ka dators tiešām lido, un vienīgais ierobežojums bija interneta ātrums, ne datora veiktspēja. Jāatgādina gan par SSD rakstīšanas ātrumu, kas šai 256 GB versijai ir pārsteidzoši lēns, to varēs just pie lielu failu apstrādes.
Tāpat ne vienu brīdi man neieslēdzās ventilatori, kas ir šī modeļa lielākā atšķirība pret MacBook Air M2 modeli, jo tas nav aprīkots ar aktīvās dzesēšanas elementiem. Tie gan nodrošina papildu jaudu, par ko runā citi apskatnieki, ko varētu ņemt vērā tie, kas vairāk nodarbojas ar dažādu mediju failu apstrādi. Taču tad jau būtu jādomā par 14 collu MacBook Pro ar M1 Pro un M1 Ultra procesoriem, kas joprojām ir aptuveni par 40% jaudīgāki nekā M2. Zināms, ka ventilatoru ieslēgšanas un skaļa dūkšana ir tieši Intel darbināto MacBook modeļu problēma, ko no savas pieredzes varu apstiprināt. Arī rakstot šo aprakstu, dators ļoti uzkarst, ventilatori ieslēdzas, un griežas pietiekami naski, ko var ļoti labi dzirdēt.
Tomēr neko tādu nesajutu ar M2 procesoru, kā arī tas noteikti neuzkarsa tik daudz kā Intel procesors, tomēr kopumā temperatūras paaugstināšanas, lietojot datoru, bija jūtama. Tā kā nevar apgalvot, ka jaunie Apple procesori neuzkarstu, kad tiek darbināts portatīvais dators.
Lietojamība
Kad pirms diviem gadiem parādījās jaunie Apple ARM datoru procesi, uzreiz bija skaidrs, ka vismaz sākumā daļa programmu vēl nebūs pielāgota šai arhitektūrai. Apple par to bija padomājis, piedāvājot īpašu programmu, lai darbinātu vecās programmas jaunajā konfigurācijā. Un sākums tiešām bija smags, taču domāju, ka šo divu gadu laikā situācija ir manāmi atrisināta, un lielākie programmatūras veidotāji ir pielāgojušies šai pārejai.
Jāatzīst, ka es gluži nepārbaudīju visu programmu atbilstību, taču Kristaps šim pieskārās jau iepriekš, un rezultāti kopumā bija apmierinoši. Laiks šai situācijai noteikti nācis par labu. Piemēram, Google Chrome tiešām darbojās labi, tāpat izmantotās Geekbench 5 un disku lasīšanas programmas attiecīgi bija pielāgotas. Nedrīkst neatgādināt, ka M sērijas procesori datoros ļauj darbināt arī iPhone un iPad radītās lietotnes, taču nedomāju, ka tas ir īsti nepieciešams, zinot gan ekrāna ierobežojumus, gan to, ka daudziem servisiem ir arī datorprogrammu versijas.
Pārējais jau patiesībā kā ierasts ar Apple macOS operētājsistēmu, kas darbina šo datoru, un ar šo procesoru darbinātie datori noteikti būs vēl lielāki ieguvēji no nākamās macOS Ventura versijas, kas varētu būt tai labāk pielāgota, paņemot maksimālo jaudu efektīvā veidā. Vienīgais M procesoru ierobežojums ir iespēja pieslēgt tikai vienu ārējo monitoru, ar ko gan jārēķinās, un tas ir viens no retajiem ierobežojumiem. Tomēr Intel darbinātajiem Mac datoriem varēja pievienot divus monitorus.
Nobeigumā
Te nu arī nonākam pie galvenā, kas ir cena un šī konkrētā modeļa vieta Apple portatīvo datoru saimē, jo daļēji pat var uzskatīt par pārsteigumu, ka šādas komplektācijas MacBook Pro modelis tika izziņots. MacBook Pro ar M2 procesoru cena būs sākot no 1639 EUR, bet ja vēlēsieties jau 512 GB ietilpību un normālu rakstīšanas ātrumu, tie būs 1869 EUR. Nekur nebija pieejama oficiāla cena Latvijas veikalos, piemēram, 16 GB RAM versijai, bet domāju, ka tie būtu papildu 230 EUR.
Salīdzinājumam jaunā MacBook Air cena ir sākot no 1539 EUR, bet lētākā 14 collu MacBook Pro versija ar M1 Pro procesoru ir sākot no 2249 EUR. Var teikt, ka 610 EUR cenu starpība ir liela, tomēr šis MacBook Pro modelis jau bāzes komplektācija ir saņēmis jaudīgāku procesoru, 16 GB RAM un 512 GB lielu cieto disku, ko varētu novērtēt 460 EUR vērtībā, līdz ar to starpība vairs paliktu 150 EUR. Taču M2 MacBook Pro jau ir morāli novecojis, nesaņemot daudzos 14 collu modeļa labumus.
Intereses pēc apskatījos, cik tad savulaik uz izlaišanas brīdi maksāja 2017. gada modelis, un tie bija 1299 USD, tiesa tā bija 128 GB versija, bet 256 GB ietilpība jau 1499 USD. Arī šobrīd bāzes modelis dolāros maksā 1299 USD, līdz ar to identiska cena pat pēc sešiem gadiem. Ko gan nevar teikt par mūsu eiro cenām, jo neatkarīgi no tā, ka ASV tirgū tās paliek nemainīgas, Eiropā jaunie modeļi katru reizi maksā nedaudz dārgāk. Protams, tie ir divi dažādi tirgi un arī nosacījumi, taču šis fenomens man kā gala patērētājam nedaudz sāp.
Pieņemot, ka ikdienā katru dienu nav jāveido un jāeksportē dažādi video, audio un bilžu materiāli, tad vislabāk būtu domāt par atjaunināto MacBook Air modeli ar M2 procesoru, kas tiešām izskatās labs darījums. Taču ja ar to visu ir jādarbojas ikdienā, tad jēdzīgāk būtu investēt vismaz 14 collu MacBook Pro modelī, kas šo 13 collu MacBook Pro vienkārši atstāj jaņos. Vienīgais iemesls varētu būt budžets, ka arī tiešām papildu nākošie ventilatori, ja salīdzinām ar Air.
Visādi citādi nepieciešamība pēc šī konkrētā modeļa un komplektācijas īsti varētu nebūt, jo pielietojuma ziņā varēs atrast citus Apple datorus. Varbūt tas ir uz kāda nostaļģijas viļņa tieši dizaina ziņā, jo šis ir bijis pēdējo sešu gadu uzņēmuma rokraksts, un kā jau minēju iepriekš, es tiešām esmu šī dizaina fans. Tas varētu kalpot par iegādes punktu.
https://kursors.lv/2022/07/20/apple-macbook-pro-m2-portativa-datora-apskats/