1903 G. dibinātā grāmatu apgāda mērķis bija laist klajā vērtīgu literatūru, sevišķu vērību veltot sēriju un latviešu rakstnieku kopoto rakstu izdošanai. Apgāda darbību nodrošināja paša uzkrātie naudas līdzekļi un subskripcija. Viņš izsludina parakstīšanos uz Gētes, Pumpura un Aspazijas rakstiem. Pirmā izdotā grāmata – J.V. Gētes „Rakstu” 1.sējums (1903) ar dzeju J. Raiņa un Aspazijas tulkojumā. G. pulcē ap sevi kā līdzstrādniekus K. Skalbi, J. Akurateru, E. Treimani (Zvārguli), A. Ķeniņu, E. Cālīti, A. Braču, V. Eglīti, J. Bankavu, J. Miezi ar nodomu izdot “Dzimtenes sēriju” apmēram 20 sējumos, kur ietilptu latviešu dzeja, proza, tulkojumi. G. stājas kontaktos ar J. Raini ,saņem dzejnieka idejisku atbalstu savam pasākumam. Viņš kļūst par Raiņa un Aspazijas darbu izdevēju, Rainis apgādā veic redakcionālu darbu un tulko. Kā pirmais Raiņa darbs Gulbja apgādā tiek laists klajā “Pusideālists” (1904). Agrīnajā darbības posmā (1904) G. sagatavo Pumpura kopoto rakstu izdevumu, tam ir labs noiets kā Krievijā, tā Latvijā.
1905. gada notikumu laikā G. iesaistās sociāldemokrātiskā kustībā, izdod aģitācijas brošūras, G. Merķeļa “Latviešu” tulkojumu (1905), laikrakstu “Pēterburgas Latvietis”. 1907 dibina sociāldemokrātiskas ievirzes nedēļas žurnālu “Rīts”, kas negūst pilsoniskās sabiedrības atbalstu. Materiālu un citu apstākļu dēļ G. apgāda darbība uz laiku tiek pārtraukta.
1908 piesaista savām iecerēm A. Būmani, pakāpeniski briest “Universālās bibliotēkas” un konversācijas vārdnīcas idejas. 1911 G. atjauno apgāda darbību, tā paša gada oktobrī laiž klajā pirmos pēc vācu izdevēja F. Reklāma grāmatu sērijas „Universal-Bibliothek” parauga veidotas izdevumu sērijas “Universālā bibliotēka” laidienus. Par sērijas redaktoru G. uzaicina Raini, tās izdevumi orientēti uz latviešu oriģinālliteratūru un pasaules klasikas tulkojumiem (Gētes “Fausts”, Ibsena “Pērs Gints”, A. Fransa “Dieviem slāpst”, V. Haufa “Pasakas), izdod arī apcerējumus sabiedriskajās zinātnēs (Č. Darvina “Sugu izcelšanās”), kultūras mantojumu. Ar pārtraukumiem “Universālā bibliotēka” tiek turpināta līdz 1927. gadam. Pirmajos divos gados laists klajā 100 numuru, bet līdz 1918. gadam – 204 numuri. Grāmatas ir nelielas, ārēji necilas, bez ilustrācijām, blīvā iespiedumā petita burtiem uz zemas kvalitātes papīra un iesietas dzeltenos plāna papīra vākos. Sērijas priekšrocība: zemās cenas (viena grāmata maksā 20–40 kap.), kā arī vērtīgas literatūras atlase. Lauku skolām 200 sērijas eksemplāri izdalīti bez maksas, apm. 9000 sējumu dāvināti latvju strēlniekiem. G. iedibinājis labas attiecības ar latviešu rakstniekiem, autoriem maksājis pienācīgus honorārus.
http://lgdb.lnb.lv/index/person/794/
[Ja runājam par "Universālās bibliotēkas" sēriju no mūsu, fantastikas mīļotāju redzes viedokļa, tad jau augstāk var lasīt, ka kaut kas ir izdots arī no tās. Kaut vai "Fausts". Es no savas puses vēl gribu atzīmēt grāmatiņu "Renesanses noveles", kur tiešām pārstāvēti tā laika, droši vien populāri, bet tagad - pilnīgi aizmirsti autori. Krājumā ir daži stāstiņi, kurus var pieskaitīt arī fantastikai. Piemēram, Novelino "Fridrihs II un magi". Stāstus tulkojis Jānis Akuraters (1876-1937). - ila piez.]
