Anime 80tajos

22.02.2005.

Adaptēts no grāmatas "Аниме и манга", autors Дедовец Дмитрий Игоревич.

80to gadu sākumu anime vēsturē iezīmēja kāds šķietami neievērojams gadījums, kas tikai vēlāk tika atzīts par pagrieziena punktu anime un mangas attīstības vēsturē. Jau pieminētais seriāls Gandams bija atstājis tik dziļu iespaidu uz skatītājiem, ka sāka veidoties pirmie tieši zin.fantastiskās anime fanu klubi. Bija dzimuši pirmie otaku. (Japānā ar vārdu otaku apzīmē aizrautīgu fanu, bet aiz tās robežām - anime fanu). 60to gadu paaudze, kas bija izaugusi lasot mangu un skatoties anime seriālus, arī pusaudžu vecumā vēlējās turpināt šo nodarbi, tikai ar nopietnākiem, sarežģītākiem sižetiem, kas atbilstu viņu vecumam.

 

 

Protams, ka arī pirms tam pastāvēja nopietnais anime, taču tikai 80tajos radās šī niša, kura sāka piesaistīt ievērojamus sponsoru līdzekļus. Un sekojot sponsoru naudai, jaunie Mamoru Oši paaudzes mākslinieki meklēja jaunas formas un veidolus jaunā uztveres laukā, bet rūdītie Hajao Mijazaki paaudzes veterāni guva iespēju beidzot zīmēt kaut ko nopietnāku par bērnu seriāliem. Tieši šī pārmaiņa izvirzīja anime par pasaules līmeņa fenomenu.

Vienlaikus attīstījās arī puslegālais fanu bizness, kur tirgoja gan pašu fanu zīmētas mangas - doujinši, gan pirātiskās mangu un anime ierakstu kopijas. Jāpiebilst, ka veiksmīgākie doujinši autori ar laiku izvērtās par nopietniem komersantiem un biznesmeņiem, lai pieminam vien tādus šodienas manga un anime tirgus pārvaldītājus kā „CLAMP" un „GAINAX"

80to sākumā animē joprojām turpināja valdīt kosmiskā fantastika. „Gandams" ir popularitātes viļna virsotnē, un tam seko virkne līdzīgu seriālu, tai skaitā vairāki „Gandama" turpinājumi. Tāpat tiek pārizlaisti krāsaini varianti vecajiem melnbaltajiem seriāliem - „Dzelzs Cilvēkam 28" un „Varenajam Atomam". Tiek izlaisti arī jauni Leiji Matsumoto darbu ekranizējumi, tai skaitā viņa agrīnais darbs - „Manas jaunības Arkādija", kas guva lielu popularitāti Japānā, daļēji pateicoties Matsumoto izteiktajam antiamerikāniskajam noskaņojumam.

1982. gadā uz ekrāniem iznāk Noboru Isiguro un Josimasa Onisi izveidotais „Kosmiskais cietoksnis Makross" ( Te Jikui Jeesai Makross, 1982-1983), ko izlaiž studijas „Studio Nue" un „Artland" kopā ar „Tatsunoko". Sākumā tas bija domāts kā parodija, kā jauno mākslinieku paņirgāšanās par „kosmisko ziepju operu" klišejām, bet nejauši sanāca, ka parodija pati kļuva par visu laiku slavenāko „kosmisko ziepju operu" animācijas vēsturē.

„Makross" tāpat ieviesa pats savas klišejas šajā žanrā. Pirmārt, tā galvenais varonis - Hikaru Itidzjo - nebija ne tuvu no labākajiem pilotiem, un vispār nebija rūdīts karotājs. Otrkārt, pats svarīgākais ierocis cīņā pret iebrucējiem no kosmosa izrādījās nevis militārais spēks bet gan kultūras mantojums. Milzīgo iebrucēju floti sagrāva un demoralizēja citas galvenās varones - Linas Minmejas, Hikaru paziņas un iemīļotās - dziesmas. Netradicionāli seriāliem, tā beigās Hikaru saprata, ka viņa sirds pieder nevis vieglprātīgajai Minmejai, bet gan majorei Misai Hajase, viņa priekšniecei no karavīru dzimtas vairāku paaudžu garumā.

Minmeja atspoguļoja situāciju Japānas popmūzikas attīstībā, kura pamazām izgāja no amerikāņu mūzikas ēnas. Tajā sāka dominēt 'zvaigznes' - speciālos talantu konkursos atrasti jaunie izpildītāji, kuru galvenā slavas sastāvdaļa bija ne tik daudz dziedātprasme, kā glīts izskats, spēja kustēties uz skatuves, un dziesmas dzimtajā valodā, kurām katrs varēja dziedāt līdzi strauji izplatošos karaoke bāros.

1984 gadā iznāca pilnmetrāžas filma „Kosmiskais cietoksnis Makross: Vai atceries mūsu mīlestību?" un galīgi apstiprināja seriāla panākumus. Tituldziesma „Vai atceries mūsu mīlestību" Mari Idzimas izpildījumā ilgu laiku noturējās Japānas hitparādes topos, apliecinot ka pret mūziku anime ir jāsāk attiekties nopietni.

Otra nozīmīga šī perioda pilnmetrāžas filma par kosmisko tēmu ir pēdējais Tezukas darbs studijā „Tedzuka Prodakšen" - „Kosmiskais Ugunsputns 2772". Par spīti novecojušam grafiskajam risinājumam, filma atstāja dziļu iespaidu uz skatītājiem. Vienlaikus tas nozīmēja arī to, ka publiku interesē ne tikai uz seriāliem bāzētas lielformāta filmas.

Gan „Makross - Vai tu atceries mīlestību" gan „Kosmiskais Ugunsputns 2772" ir parādīti arī Latvijā.

Tāpat šajā laikā aprādās arī pirmie eksperimenti fantastiskās komēdijas žanrā.

Pirmais no tiem, „Toei Doga" izlaistais seriāls „Doktors Klamps", gan neguva ievērojamu popularitāti, taču jau nākošais atstāja dziļas pēdas komēdijas un romantiskās anime attīstībā. Runai ir par pirmo (bet nebūt ne pēdējo) Rumiko Takahaši mangas ekranizāciju - „Neciešamie Atnācēji" ( „Urusei Jatsura", 1981-1986). To studijā „Kitty Films" uzņem jaunais režisors Mamoru Oši, kas anime pasaulē pārnāca no aktierkino.

Laikam jau nekad vairs netiks atkārtots tāds smalkas lirisma, nevaldāma humora un satīras, fantastisku un reālu personāžu, mīlas intrigu un neticamu piedzīvojumu sajaukums. Slavenāki pat par pašu seriālu kļuva tā varoņi - seksuāli norūpējies ciniķis Ataru, kas kritiskās situācijās tomēr parāda sevi no labākās puses, vai viņā iemīlējusies citplanētiešu princese Luma, kas sevī ietver reizē atklātu sadisti, ideālu sievu un neizmērojamu krāpnieci. Šodien šādi personāži nav retums, bet tobrīd tie izsauca sensāciju. Sižeta pamatā bija mīlas trijstūris starp Ataru, Lumu un Šinobu - Ataru vecu paziņu, kas ir greizsirdīga uz kā sniegs uz galvas uzkritušo citplanētiešu princesi. Izvēle, ko Ataru izdara par labu Lumai, kļuva par tradicionālo šīs paaudzes māksliniekiem - puisis izvēlas noslēpumaino svešinieci, nevis pierasto un parasto bērnības draudzeni.

1983 gadā notika vēl viens pavērsiens anime dzīvē - Mamoru Oši studijā "Studio Pierrot" izlaida pirmo anime, kas bija paredzēta izplatīšanai uz video. Līdz ar to animācijā pavērās vēl viena brīvības pakāpe.

Tagad bija iespējams izlaist anime, kas apkopoja labāko no pilnmetrāžas filmām (animācijas kvalitāte un sižeta vienotība) un seriāliem (daudzas sērijas, izmēri kas pārsniedz parasto kinofilmas garumu). Video tika mērķēta pa auditoriju, kas bija gatava to pirkt, pirmām kārtām pa faniem otaku. Jaunais veids tikai saukts par OAV vai OVA („Original animation Video"). Tās sastāvēja vai nu no garām filmām, vai nelieliem seriāliem, kurus pārdeva katru sēriju atsevišķi.

Jau 1984 gadā iznāca arī Latvijā redzētais animācijas šedevrs „Birth" (vairāk gan pazīstams zem amerikāņu kinonomas nosaukuma „Talismana planēta"), bet 1995 gadā - komēdijfantastiskais seriāls „Netīrais pārītis" („Dirty Pair") - par divām galaktiskās policijas policistēm, kas vienmēr kaut ko izmeklēšanas gaitā uzspridzina, komēdija par liela kaķa piedzīvojumiem „Maikls", kā arī pirmā no Rumiko Takahasi videoekranizācijām „Cauri liesmām" („Ho no Tripper") un anime klasikas meistardarbs „Vampīru mednieks D" pēc Hidejoki Kikuki romāna motīviem.

Kā meistardarbu der atzīmēt arī Mamoru Oši un Jesitakas Amano kopdarbu „Enģeļa ola" („Tensi no Tamano" 1984) kur gandrīz bez dialogiem, tikai ar video tēliem tika pastāstīts ārkārtīgi sarežģīts sižets.

Iznāk pirmais kiberpanka seriāls uz video - „Megazone 23", kurā tiek pielietoti vēlāk par kanonu kļuvušie žanra paraugi - rokzvaigznes-kiborgi, motociklistu bandas, virtuālās un reālās dzīves neatbilstība, hakeri. Šai darbā var saredzēt dziļu iespaidošanos no Ridlija Skota filmas „Blade Runner".

OAV piedzīvo dižu uzplaukumu, diemžēl, sākot ar 1993 gadu to produkcija sastopas ar finansiālām grūtībām un to apjoms sarūk

Arī pilnmetrāžas filmu ziņā 80tie ir uzplaukums. Bez jau minētā „Kosmiskā Ugunsputna 2772" , 1981. gadā iznāk bērniem domātais „Juniko", 1982, gadā fantastiskais „Kobras kosmiskie piedzīvojumi" bet 1983. gadā vēsturiskais „Baskājis Gens" - klasiskās Kiedzi Nakadzavas mangas ekranizācija par japāņu ģimeni, kas pārcietusi Hirosimas atombombardēšanu. 1983. gadā anime arī pirmo reizi tiek pielietoti datorizēti specefekti - iznāk Osamu Dedzaki kriminālais trilleris „Golgo 13"

Tomēr pats svarīgākais notikums vēl ir priekšā - 1984. gadā iznāk Hajao Mijadzaki filma pēc viņa paša mangas motīviem - „Nausika no Vēju Ielejas" ( „Kadze no Tani no Nausika") - poētisks stāsts par mazas, bet lepnas kalnu ielejas iedzīvotāju cilts princesi Nausiku, kuras tautas eksistenci apdraud ne tikai divu robežojošos impēriju savstarpējo rēķinu kārtošana, bet arī ekoloģiskā katastrofa, kas pirms gadsimtiem skāruši šo planētu. Mijadaki meistarīgi savieno sev tik mīļos retro stila tērpus un tehniku ar visfantastiskākajiem bioloģisko ieroču rezultātā mutējušās floras un faunas parstāvjiem.

Fani stāvēja rindās pēc biļetēm jau no vakara, bet Mijadaki dzīvē sākās slavas kalngali.

Tomēr arī tas vēl nebija pilnmetrāžas anime ziedu laiks, īstā slava tām atnāca 80to otrajā pusē.

Protams, bez jau minētajiem jaunpienācējiem attīstījās arī pārējie anime novirzieni. „Nippon Animeišen" turpināja ekranizēt pasakas bērniem, „Tatsunoko" 1981. gadā izlaida arī Latvijā pirms kāda laika demonstrēto bībeles stāstu anime versiju „Supergrāmata".

Iznāk daudz maģisko meiteņu seriālu, taču neviens no tiem neatstāj žanrā nopietnas pēdas.

1984, gadā iznāk ar savu cietsirdību slavu guvušais seriāls „Ziemeļu Zvaigznes dūre" ( „Hokuto no Ken" 1984-1988) par kaujas mākslu meistara piedzīvojumiem postapokaliptiskā pasaulē. Seriāls bija asiņains, bet pēc tā radītais pilnmetrāžas anime vēl \šodien tiek uzskatīts par visasiņaināko anime vēsturē.

Sākot ar 80to gadu otro pusi, pat uzskaitīt visu vērā ņemamo kļūst visai grūti, lai neteiktu - neiespējami. Studijas aug kā sēnes, mangu izdodošie žurnāli parādās viens pēc otra, un industrijā iesaistās arvien jauni un jauni talanti. Tīri informācijai, 1990. gadā ienākumi no pārdotās mangas sastāda 600 miljardus jēnu, tai skaitā par manga žurnāliem - 350 miljardus jēnu un par brošētiem izdevumiem 250 miljardus jēnu. Katrā dotā brīdī ir pieejami vismaz desmit manga žurnāli, kuru tirāža pārsniedz miljonu eksemplāru, salīdzināšanai tai pašā laikā ir tikai viens žurnāls, kas nedrukā mangu un kura tirāža ir ap miljons eksemplāru. Iznāk 13 iknedēļas, 10 reizi divās nedēļās un pāri par 20 reizi mēnesī izdoti manga žurnāli. Un tas viss neskaitot parastos žurnālus un avīzes, kuros arī publicē mangu. Kopējais ienākums no preses izdevumu pārdošanas ir 2500 miljardi jēnu, no kuriem ceturto daļu sastāda manga un saistītie materiāli.

1986. gadā Išinomori Sjotari izlaiž mangu - mācību grāmatu „Ievads Japānas politekonomijā". Atšķirībā no citām mangām, šo uzreiz izlaida trīs biezos sējumos, taču neskatoties uz to, miljons eksemplāru lielā tirāža plauktos neiegulējās. Manga tika izmantota augstskolās kā mācību līdzeklis. Interesentu uzmanībai - šī manga ir pieejama Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Anime jomā 80to otrā puse pagāja zem pilnmetrāžas anime zvaigznes. Pēc tam, kad fani vai apgāza kinoteātrus uz „Nausikas seansiem" ikvienam bija skaidrs ka šajā lietā ieguldītā nauda atmaksāsies ar uzviju, un filmas tika radītas.

1986 gadā iznāk tādas leģendas kā Mijazaki režisētā piedzīvojumu filma „Debesu pils Laputa", Katsuhiro Nidzisimas parodija „Projekts A-ko", Kinihiro Ijamas episkā retro fantāzija „Vindārija" un Imaidzumi Tosijaki fantastiskais detektīvs „Viņi bija vienpadsmit".

OAV piedzīvoja zināmu regresiju, tomēr 1988 gadā Mijadzaki izlaiž „Mans kaimiņš Totoro" - stāstu par to kā divas mazas meitenes iepazīstas ar meža dievu Totoro. Sākumā kinonomā „Totoro" izgāzās, taču ar uzviju atpelnīja izdevumus video tirgū. Jau nākamajā gadā Mijadaki izlaiž „Raganu piegādes dienests" - jaukas bērnu grāmatas ekranizāciju par mazas raganas piedzīvojumiem meklējot savu vietu modernajā pasaulē.

1987 gadā tiek ekranizēts japāņu viduslaiku romāns „Stāsts par Genji", ievērojot viduslaiku zīmēšanas kanonus.

1988 gadā notiek epohāls notikums - Katsuhiro Otomo ekranizē paša sarakstīto mangu „Akira". Tā ir vērienīga divas stundas gara filma kiberpanka stilā, kas atstāja iespaidu uz skatītājiem kā ar savu sarežģīto tehnisko izpildījumu, tā ar neparasto sižetu. Fanu vidū pat valdīja joks, ka cilvēks, kas spējīgs saprast Akiru pēc pirmās noskatīšanās ir vai nu ģēnijs, vai jukušais.

Tehniskajā ziņā „Akira" 80to beigās bija anime pilnības kalngals. Ta bija pirmā anime ar kadra frekvenci 24 kadri sekundē ( rūpnieciskais anime standarts - 12 kadri sekundē). Tas izdošanai tika radīts speciāls koncerns - „Akira Komiteja". Ražošanas procesā plaši tikai izmantoti datori, tiesa gan, ne pašā animācijas procesā, bet kā palīgs animatoriem. Tā piemēram tika paveikts ļoti reālistiskais personāžu lūpu sinhronizācijas process ar aktieru balsīm.

1987 gadā uz Japānas kino ekrāniem iznāca vēl viens ne visai parasts studijas „Gainaks" pilnmetrāžas anime „Honeamisses spārni" - stāsts par kādas valsts Honeamisse pirmo cilvēku kosmosā.

Neparastums slēpās ne tikai režisora Hirojuki Jamagas meistarībā, ne tikai animatoru prasmē radīt pasauli kas līdzinājās mūsējai un tomēr nebija mūsējā, un ne komponista Rjuiti Sakamoto satriecošajā mūzikā. Vienkārši visa filmas ražošanas grupa līdz pēdējam cilvēkam sastāvēja no bijušajiem faniem un amatieriem, kas pirms tam bija darbojušies amatieru jomā.

OAV tikmēr valda kiberpanks. 1987 gadā iznāk divi populāri videoprojekti - „Melnā Maģija M66" ( „Black Magic M66") pēc Masamune Širo agrīno darbu motīviem (parādīts arī Latvijas TV), un pirmās sērijas seriālam „Ikdienas krīze" ( „Bubblegum crisis" 1987-1991) , kas tūlīt pat kļūst par kiberpanka žanra kanonu. Tajā četras pēc rakstura atšķirīgas meitenes, ietērpušās automātiskajās bruņās, cīnās ar prātā sajukušiem būmeriem - saprātīgiem robotiem. Pie tam ir skaidrs, ka cilvēce nevar atteikties no būmeru izmantošanas, un varoņu cīņa tādējādi pēc definīcijas var cerēt labākajā gadījumā tikai uz neizšķirtu.

Tuvu kiberpankam, tomēr vairāk nosliecoties misticismā ir divas Josijakas Kavadziri filmas „Briesmoņu pilsēta" ( „Jodzju Tosi" 1987) un „Elle Šinjuku" ( „Makai Tosi Sindzuku" 1988). Abās ir stāsts par modernās Tokijas dzīvi tās luksusrajonā Šinjuku, kuru ir sagrābuši savā varā dēmoni. Daži cilvēki tomēr pat pārsteidzoši ātri ir pamanījušies atrast ar demoniem kopīgu valodu un pat izmantot tos saviem mērķiem.

1988. gadā sāk iznākt arī klasiskais mistiskais OAV seriāls „Vampīru princese Mio" („Kjuketsuki Mio") pēc Narumi Kakinori mangas motīviem. Tas ir skumjš stāsts par meitenes-vampīra Mio dzīvi, kura pūlas glābt dēmonu varā nonākušos cilvēkus, tā vietā sniedzot tiem aizmirstību vampīra skavās.

Vispār 80to otrajā pusē sākās zinātniskās fantastikas noriets, un arvien populārāki kļuva seriāli par fantastiku un mistiku, kam izdevās iekarot daļu no anime tirgus, tomēr zf manga un anime joprojām iznāca.

No TV seriāliem 1986 gadā sāka iznākt viens no pēc Pokemona visatpazīstamākajiem seriāliem - „Pūķa pērles" ( „Dragonballs" 1986-1989) pēc Akiras Torijamas mangas motīviem. 1989 gadā sāka iznākt tā turpinājums - „Pūķa pērles Zet" („Dragonball Z" 1989-1996). Tajā reizē iekļāvās sekls humors, izstieptas kaujas, kā arī milzīgs skaits varoņu un to savstarpējo attiecību skaidrošana, kas ļoti iepatikās visjaunākajai paaudzei. Tas pārstaigāja ne tikai Japānas, bet arī visai skeptiski ārzemju kino uzņemošo ASV un Francijas TV ekrānus, visur gūstot ievērojamu slavu.

Nevar nepieminēt arī Rumiko Takahasi mangas „Ranma viena puse" ekranizāciju. Tā vēsta par kaujas mākslu studenta Ranmas Saotome piedzīvojumiem, kuru tēvs apzvērējis uzaudzināt par 'īstu vīrieti'. Kādā ceļojumā pa Ķīnu viņi diemžēl iekuļas nepatikšanās - apliets ar aukstu ūdeni, Ranma tagad pārvēršas meitenē, bet viņa tēvs - pandā. Karsts ūdens izraisīja pārvēršanos atpakaļ.

Seriāla pamatā ir Ranmas attiecības ar meitenēm (kuras viņš tagad pārzina visai „intīmi") un viņa sadursmes ar konkurentiem - citiem kaujas mākslu meistariem, no kuriem daudziem bija attiecībā uz Ranmu visai matrimoniāli plāni, pie tam abās Ranmas izpausmēs. Ar vienu vārdu sakot - romantiska komēdija ar cīņas elementiem.

Diemžēl seriāls izturēja tikai 18 epizodes. Tagad tās tiek pieskaitītas anime klasikai, bet tobrīd sakarā ar nepareizu mārketinga politiku, izrādījās ka seriālu mērķēja nevis uz pusaudžu auditoriju, bet uz mazajiem bērniem, kas neuztvēra romantiskās peripetijas un sūdzējās, ka varoņi par maz kaujas.

Rezultātā seriālā pamainījas radošā grupa, kauju skaits tikai palielināts un uz ekrāniem iznāca „Ranma viena puse - trakās cīņas" ( „Ranma ½ nettouhen" 1989-1992), kas komerciāli gan bija daudz veiksmīgāks, bet mākslinieciski daudz blāvāks.

1987 gadā studija „Sunrise" sāk izlaist seriālu par lovelasa privātdetektīva piedzīvojumiem „Pilsētas Mednieks" ( „City hunter" 1987-1990). Vēlāk tieši pēc šī seriāla motīviem Džekijs Čans uzņems savu filmu - vienu no labākajiem anime pārcēlumiem uz aktierkino.

1988 gadā Isaeo Takahata uzņem vēsturisko traģisko filmu „Jāņtārpiņa kaps" - Nosaki Akijuri autobiogrāfijas ekranizējumu. Otrā Pasaules kara laikā bez vēsts pazūd tēvs, Tokijas bombardēšanā iet bojā māte, bet pirmajos pēckara gados mirst mazā māsiņa.

Filmu uzņēma pēc Japānas Izglītības ministrijas pasūtījuma, un savulaik tā izsauca nežēlīgu sašutumu amerikāņu skatītājos.

Sekss anime bija ienācis jau labu brīdi atpakaļ, bet 80to otrajā pusē tas iekārtojās te uz palikšanu. Iekārtošanās notika ar vērienu - 1987 gadā iznāca režisora Hideki Takajamas vadītā pirmā daļa OAV seriālam „Leģenda par pārcilvēku - Urotsuki Doji". Sarežģīts mistiskais sižets savijās ar visai krāšņām demonu un cilvēku seksuālajām attiecībām. Faktiski, tieši ar šo seriālu sākās hentaja žanra attīstība un polemika par to, kas ir sekss, erotika un pornogrāfija zīmētās animācijas žanrā.

1987 gadā iznāca arī pirmā anime par mīlestību vīriešu starpā - „Vēja un koku dziesma" ( „Kadze no Ki no Uta") pēc klasiskās Keiko Tekemijas mangas motīviem. Bija skaidrs - sekss anime ienācis uz palikšanu.

Aktīvi turpina iznākt arī TV un videonomai paredzētie seriāli pēc GANDAM pasaules motīviem. 1988. gadā iznāk pirmais superdeformētais GANDAM „Kido Sensi Super-Deform Gandam" - pirmā anime kurā pielieto komēdijas stilu 'superdeformēts' (hipertrofēta galva un mazs ķermenis - personāžs vai meks izskatās kā mazs bērns)

Bērnu anime laukā tikai pārizlaisti krāsainā versijā vairāki agrīnie seriāli - kā vienīgo daudz maz būtisko var atzīt vienīgi „Raganas Sallijas" vēlreizējo iznākšanu uz ekrāniem.

No 1988. gada sāk iznākt arī tāds interesants seriāls kā Noburu Išiguro „Leģenda par Galaktikas Varoņiem" („Gunga Eijo Denseku"). No citiem analoģiskiem seriāliem to atšķīra daudz lielāka uzmanības koncentrēšana uz kosmiskā kara cilvēcisko, stratēģisko un politisko aspektiem. Šeit principiāli tikai noraidīta 'mūsējie pret sliktajiem' ideja. Seriāla ietilpa divi paralēli sižeti, kas vēstīja par konfliktu no abu iesaistīto pušu redzeslauka.

Sporta seriālu jomā vienīgais daudz maz ievērības cienīgais ir studijas MadHaus seriāls „Javara" - par talantīgu meiteni-džudoisti, kas gan vēlētos šo slavu mainīt pret iespēju būt parasta meitene.

Maģisko meiteņu žanrā ir iestājies klusums pirms vētras.

Tieši šajā laikā atsākas anime aktīva ieplūšana fanu aprindās ārpus Japānas. ASV vieni no pirmajiem sāk izlaist tulkojumus un pārkompilācijas dažādām anime, uzsvaru liekot pamatā uz „vīrišķīgām" - cietsirdīgām, seksuālām filmām un seriāliem, uz to kas ASV zīmētās animācijas tirgū absolūti nepastāv. Atsevišķas filmas, pamatā pilnmetrāžas, nonāk arī Padomju Savienības kinonomā un televīzijā. Anime lēnām, bet neatvairāmi sāk ielauzties pasaules apritē. Japānā tobrīd valda ekonomikas uzplaukums, nauda plūst straumēm, industrija attīstās, solot jaunus, vēl varenākus panākumus. Uz tiem nebija ilgi jāgaida.