Biogrāfija
A. Manfelde dzimusi un augusi Kuldīgā. Jaunības gados bija atkarīga no narkotikām, no 1993. gada dzīvoja rehabilitācijas komūnā "Krusta skola" Krimuldā. 2002. gadā viņa beidza Rīgas dizaina un mākslas vidusskolu tēlniecības specialitātē. 2002. gadā sāka publicēt dzejoļus periodiskajos izdevumos. "Literatūras gada balvas 2003" ceremonijā saņēma žurnāla "Luna" speciālbalvu par šajā žurnālā publicēto dzejoļu kopu.
2005. gadā viņa izdeva debijas dzejoļu krājumu "Tranšejas dievi rok", kurš saņēma Ojāra Vācieša prēmiju (2005). Tajā pašā gadā iznāca viņas pirmais romāns "Adata", kurā daļēji autobiogrāfiski attēlota jaunas meitenes atkarība no narkotikām. Romāns guva popularitāti, un pēc tā motīviem A. Manfelde sacerēja libretu Zigmara Liepiņa mūziklam "Adata", kura pirmizrāde notika 2007. gadā Nacionālajā teātrī. Iestudējuma populārākā dziesma "Ja tu man esi" saņēma Autortiesību bezgalības balvu. 2012. gadā grāmata tika izdota atkārtoti. 2008. gadā iznāca otrais dzejoļu krājums "Betona svētnīcas", par kuru A. Manfelde saņēma Annas Dagdas balvu. Krājums tika nominēts Dzejas dienu balvai.
2011. gadā rakstniece pārcēlās uz dzīvi Liepājas Karostā. Stāsts "Saules pulksteņa protokols" ievietots 20. gadsimta Latvijas vēsturei veltītā stāstu krājumā "Mēs. XX gadsimts" (2011). Romāns "Dzimtenīte" apbalvots R. Gerkena un Rakstnieku savienības romānu konkursā, grāmata bija nominēta Literatūras gada balvai.
2014. gadā A. Manfelde aizliedza izmantot viņas sarakstītos dziesmu tekstus topošajam mūziklam par Herbertu Cukuru. Producents Juris Millers iesūdzēja Manfeldi tiesā, lai piedzītu no viņas avansā izmaksāto summu, 18. decembrī Liepājas tiesa viņa prasību apmierināja.
2017. gadā Latvijas 20. gadsimta vēsturisko romānu sērijā izdotais darbs "Virsnieku sievas" saņēma E. Līva piemiņas balvu "Krasta ļaudis". Bērnu grāmatai "Kurš no mums lidos?" piešķīra 2018. gada Literatūras gada balvu kā labākajai bērnu grāmatai.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Andra_Manfelde
Bibliogrāfija - izlase - pasakas.
Sirds pasaka [pasakas]. Rīga: autorizdevums, 2009.
Iznākusi dzejnieces Andras Manfeldes ceturtā grāmata Sirds pasaka, kas veltīta viņas meitiņai Annai.
Grāmatā iekļautas sešas no 2002. līdz 2006. gadam tapušas pasakas – Pasaka par Džeri, Miega Sainis un Dū-dū, Hansa Kristiana Andersena pasaku konkursa laureāte Lietus Sievas pasaka u. c. To ilustrācijas zīmējusi pati autore līdzīgi kā savas grāmatas ilustrējuši Margarita Stāraste vai Antuans de Sent-Ekziperī. Andra Manfelde veidojusi arī grāmatas noformējumu.
Kā dzejniece nonākusi līdz pasaku rakstīšanai? Andra atbild šādi: “Pasakas līdzīgi kā dzejoļi piedzimst jeb rodas. Manuprāt, tieši dzejnieki ir tie, kuriem arī tās pasakas “uzrodas”. Dzejnieks, kā zināms, romānu uzrakstīt nevar. Bet ar pasaku fenomenu ir citādi. Man liekas, ka pasakās var ielikt kaut ko no morāles. Varētu teikt – kaut ko no bauslības. Tur ir labais un sliktais, dzīves šifrs un kods.”
Sirds pasaka izdota ar Tukuma pilsētas domes atbalstu.
https://satori.lv/book/sirds-pasaka
Vēja vīrs un mēs. Ventspils pasaka bērniem un vecākiem. Latvijas mediji, 2018.
Kādu dienu Lea ņem aiz rokas Dzērveņu Pārdevēju un ved rādīt upi, kuru viņa labi pazīst, jo dzīvo abos tās krastos – vienu nedēļu pie tēta, otru pie mammas. Te atjoņo (atvējo) Vēja Vīrs un iegriež pasauli kā vilciņu. Brīnumu pasaulē viss ir citādi, bet varbūt tieši īstāk.
Andras Manfeldes pasaka bērniem un vecākiem stāsta par vēlēšos būt kopā, par cerību un sapņiem, tā ir nedaudz baisa kā jau pasaka un tās vizuālās gleznas uzbur pasauli, kura skan, san, dun un smaržo.
Pasaka iesāk grāmatu sēriju par Latvijas pilsētām.
Grāmatu ilustrējusi autore un viņas meita Anna Ugāre.
Ceriņslotas zīmējumi. Kuldīgas pasaka bērniem un vecākiem.
Otrā grāmata no pilsētu sērijas - par Kuldīgu, ar autores ilustrācijām.
Kārtīgā Anna ar gaišajām bizēm, kas izskatās pēc vējā plandošām zeķbiksēm, un rudmate Katrīna, kuras spurainais ērkulis atgādina sarkanu ezi, ir labākās draudzenes. Kādu dienu, abām bizojot apkārt pa pilsētu, viņas pamana, ka lietām pazudušas ēnas, mājām nav visu sienu - tās ir kā dekorācijas, turklāt pazuduši pieaugušie! Bet tad rēgainajā pilsētā, braucot uz asfalta ruļļa, ierodas Karr... Karmen un ar sakaltušu ceriņzaru uz kādas mājas sienas uzzīmē melnu traipu, kas pamazām plešas lielāks un tumšāks un kā upe vai lente aizvirpuļo pa pilsētu, pārklājot visu tumšā putekļu mākonī.
“Reiz sensenos laikos Kuldīgā, kad es vēl biju bērns, mēs spēlējām spēli – iekarājoties zaros, futbola vārtos vai vienkārši tāpat – guļot uz soliņa un atliecot galvas atpakaļ vērojām apkārt notiekošo. Tad šķiet, ka visu redzi pirmo reizi! Ceru, ka mana grāmata būs draudzīgs pamudinājums pieaugušajiem kuldīdzniekiem paskatīties uz pilsētu citām, ikdienišķu pienākumu nenogurdinātām acīm." Andra Manfelde.
Kurš no mums lidos?
Karostas nomalē pie jūras dzīvo trīs bērni - Fēliksa, Dodō un Ķī. Kādā pavasara rītā uzrodas tik bieza migla, ka pat pirkstu gali nav ieraugāmi. Kad biezā dūmaka izklīst, viņu skaistākās ēkas — Katedrāles — vairs nav. Bērni dodas to meklēt un atrod trīs brīnumstikliņus. Caur tiem var redzēt ļoti dīvainas lietas. Ceļā viņiem jāsastop gan Skumju Princese, gan Dusmu Dāma, jābrīnās par Tukšrosības Kundzīti un jābēg no Spēļu Spokiem. Tilta Putns viņus izglābj, tomēr, lai uzzinātu, kurš no mums lidos, jālasa viss stāsts!
Mākslinieks Jānis Esītis.