Amazones- tauta, kas saskaņā ar senās Grieķijas mītiem sastāvēja tikai no sievietēm. Amazones bija cēlušās kara dieva Areja un najādas Harmonijas savienības rezultātā. Viņas dzīvoja melnās jūras piekrastē blakus upei „Iešil-Irmak (mūsdienās tā ir turku piekraste, Austrumu Anatolija). Spriežot pēc leģendām tieši amazones bija tās, kas dibināja pilsētas Efesa un Smirna. Starp citu, pastāvēja uzskats, ka slaveno Artemīdas templi Efesā arī ir uzbūvējušas amazones. Leģendā ir teikts, ka amazonēm nebija vīru un visā visumā viņas izturējās negatīvi pret vīriešu dzimuma pārstāvjiem (citiem vārdiem sakot: Viņas ciest nevarēja vīriešus!). Sava dzimtas turpināšanai amazones stingri noteiktos gadalaikos stājās sakaros ar kaimiņu cilšu vīriešiem. Gadījumā, ja Amazonēm piedzima dēli tie tika atdoti audzināšanai tēviem, bet atsevišķos gadījumos mēdza pat nogalināt. Piedzimušās meitenītes vēlāk pieaugot kļuva par amazonēm. Agrā vecumā, kad meitenēm tikko sāka veidoties figūra, viņām tika izdedzināta ( vai arī izgriezta) labā krūts. Šī iemesla dēļ arī ir radies cilts nosaukums „amazones”- bezkrūtainās. Šīs manipulācijas tika veiktas, lai sasniedzot pieaugušo vecumu amazonei nekas netraucētu šaut ar loku. Nevar neatzīmēt to, ka amazones bija ļoti kareivīgas. Ne vienu vien reizi viņas veica kareivīgus ceļojumus uz Āziju. Savos darbos amazoņu karus vairākas reizes ir pieminējis arī Homērs. Saskaņā ar vienu no mītiem reiz pēc sava saimnieka Eristeja pavēles Hērakls esot devies pie amazonēm. Viņš grasījās atņemt amazoņu valdniecei Hipolitei jostu, kurai piemita maģiskas spējas un kuru Eristejs bija pavēlējis iegūt priekš savas meitas. Tajā cīņā Hipoliteja aizgāja bojā. Ir zināma arī cita leģenda par amazoņu pārgājienu uz Attiku, kurā tajā laikā jau valdīja cits sengrieķu varonis.( Šo amazoņu pārgājienu visā pilnībā ir aprakstījis Plutarhs). Pēc četru mēnešu karošanas amazones uzvarētās amazones izlēma atgriezties mājās, bet viņu valdniece Antiopa nodevusi savu tautu kļuva par Tēseja sievu.