Alternatīvās pasaules attiecībā pret mūsējo

Lekcija nolasīta LFFB lekciju un spēļu pasākumā 02.11.2013. Rīgas Centrālajā bibliotēkā

Alternatīvā pasaule ir visa fantāzijas žanra pamatā. Tas ir, fantāzijas pamatpieņēmums ir tāds, ka bez mūsu novērotās un vairāk vai mazāk izprastās pasaules pastāv arī tāda, kurā mums šobrīd (vai fundamentāli vispār) neiespējamas lietas ir iespējamas un tiek praktizētas. Par alternatīvo pasauli es to saucu tādēļ, ka mūsu realitāte vienmēr pastāv kā atsauces punkts. Ja ne pašā vēstījumā, tad faktā, ka lasītājs atrodas šeit.

Tātad, arhetipiskajā fantāzijā pastāv pasaule, kura atšķiras no mūsējās un ar kuras iepazīšanu parasti ir saistīta zināma daļa vēstījuma. Vismaz pirmajā sērijas grāmatā. Viena alternatīvā pasaule atšķiras no citām, bet kopumā var izdalīt dažus pamatveidus, kā tās realizējas. Ir daudz runāts par fantāzijas dalījumu pēc sižeta, pēc fantastisko elementu daudzuma un spēka, bet šādu dalījumu pēc pasaules mehānismiem man vēl nav izdevies atrast. Sistēma ir manis veidota un apspriežama. Uzreiz varu pateikt, ka sistēma nav visaptveroša un tās kategorijas nav savstarpēji izslēdzošas.

Izolēta pasaule — Song of Ice and Fire. Lord of the Rings. Nekāda saikne ar mūsu realitāti tekstā netiek pat implicēta.

 

 

Pasaules tips, kas paredz vislielāko brīvību. Autoram nav jāievēro neviens no mūsu realitātes likumiem, vai tā būtu fizika, metafizika, ģeogrāfija, sociālā kārtība vai ētika. No otras puses, tas prasa arī ļoti lielu ieguldīto darbu, lai šo pasaules kārtību varētu saprotami un netraucējoši ierādīt lasītājam. Vairumā gadījumu nevar paļauties uz lasītāja priekšzināšanām. Visbiežāk nemainīgi paliek fizikas likumi, un vismainītākā ir metafizika — galvenokārt maģijas un ikdienā novērojamu dievu veidā. Šis ir, iespējams, jaunākais alternatīvās pasaules paveids, jo tradicionāli stāstu par stāstīšanas vērtu padara iespēja, ka tā varētu būt patiesība.

Loģistika ir elementāra – visi tēli ir vietējie un nekādas pārceļošanas nav. Viss sižets pastāv tikai definētās pasaules ietvaros, un tēli balstās jau no bērnības nākošā izpratnē par vispārīgajiem pasaules likumiem.

Nesasniedzami tālā pasaule — Star Wars. Laimes Monitorings. Arī "aiz trejdeviņiem kalniem un trejdeviņām jūrām". Nav nekāda kontakta ar mūsu pasauli, bet abas pasaules idejiski pastāv vienā visumā vai ir citādi savienojamas.

Šā tipa pasaulei parasti ir vairums priekšrocību, kas piemīt izolētajai pasaulei. Tas ir, autoram arvien ir ļoti liela brīvība definēt jebkuru realitātes aspektu, bet tas arī ļauj daudz vieglāk atsaukties uz dažādiem mūsu realitātes aspektiem. Papildus nāk iespēja definēt vai implicēt cēlonisku saikni starp pasaulēm un, attiecīgi, lasītāju. Varbūt lasītājs ir varoņu pēctecis. Varbūt lielie pasauli ietekmējošie notikumi ir notikuši tepat tuvumā.

Visbiežāk skatpunkta tēls sāk kādā alternatīvās pasaules nostūrī, kas ir ļoti līdzīgs mūsu pasaulei. Atšķirības tiek ievestas pamazām. Ansītis un Grietiņa dzīvoja meža būdiņā ar saviem vecākiem. Tad izrādījās, ka vecāki ir cietsirdīgi nelieši, kas mēģina no viņiem tikt vaļā. Tad parādās saldumu mājiņa, ko skudras neēd un ūdens nešķīdina. Tad – ragana, kas, dzīvojot neizejamā mežā, spēj pārtikt no noklīdušiem bērniem.

Kaimiņpasaule — Magic the Gathering. Stardust. Noljāras Kristāli. Alice in Wonderland. Pastāv vismaz divas pasaules, starp kurām ir iespējama pārceļošana, varbūt ietver ceļošanu starppasauļu telpā.

Kaimiņpasaule ir pašpietiekama realitāte, kas atrodas aizsniedzamā attālumā no mūsu pasaules. Pārceļošana starp tām ir konceptuāli iespējama, lai gan tā var būt gan triviāli viegla, gan šausminoši sarežģīta. Pārceļošana var būt iespējama no praktiski no jebkuras vietas (MtG Planeswalking), no noteiktiem reģioniem (raķešzinātne) vai no konkrētiem punktiem (portāli, spēka vietas, āderu krustpunkti).

Šajā un arī nākamajās kategorijās ļoti bieži centrālais skatpunkta tēls ir cilvēks no mūsu pasaules, kas sižeta uzstādījumā vai gaitā nonāk alternatīvajā pasaulē un ar savu eksistenci pamato dažādu pasaules likumu izskaidrošanu. Izplatīta sižeta līnija ir par zināšanām vai resursiem, kas ir pieejami tikai vienā no pasaulēm, un attiecīgi pārceļojošie tēli izmanto šīs ierobežotās iespējas, lai veiktu lielākas vai mazākas izmaiņas.

Paralēlā/pārklājošā pasaule — Minecraft. Sliders. Eversion. Constantine. Pasaules pārklājas un starp to punktiem ir topogrāfiska atbilstība.

Pasaules eksistē ciešā saiknē. Nereti notikumiem vienā pasaulē mēdz būt tiešas sekas arī otrā. Bieži vien tās ir vienas pasaules divu atšķirīgu vēsturisko attīstību rezultāts pēc kāda šķelšanās notikuma. Salīdzinājums ar monētas divām pusēm ir viens no klišejiskākajiem raksturošanas līdzekļiem. Interesanti, ka pasaulēm nav jābūt līdzīgos izmēros, lai varētu būt telpiska atbilstība. Tas ir, viens solis vienā pasaulē var būt vienāds ar septiņiem otrā.

Pārceļošanas metodes var būt dažādas – konkrēti mezgla punkti, kuros robeža starp pasaulēm ir vājāka; konstruēti portāli; rituāla projicēšanās sapņos vai transā; gribasspēka manifestācija; maģiskie transportlīdzekļi u.c.

Viens no ieguvumiem šādām pasaulēm ir tas, ka ir iespējams radīt tādas briesmas, kas apdraud visas pasaules reizē. Vai tas ir ļaundaris, vai cilvēces pagrimums, kas grasās izjaukt līdzsvaru starp pasaulēm. Papildu spriedze, ja pasauļu iedzīvotāji vēl jāpārliecina par citu pasauļu pastāvēšanu.

Ietvertā pasaule — Zudusī pasaule. Dana un Medaljons. Indiana Jones. Alternatīvā pasaule atrodas mūsu pasaulē, tikai grūti pieejamās vietās. Pazeme, džungļi un kalni.

Šis alternatīvās pasaules veids ļoti cieši saistīts ar 19./20. gadsimta piedzīvojumu žanru. Tam var izdalīt divus izteikti atšķirīgus atklāšanas tipus. Viens ir mērķtiecīgas izpētes rezultāts. Pieredzējuši kungi rīko ekspedīciju uz neizpētītām vietām, lai atklātu nezināmo, neparasto, un atklāj arī. Otrs ir nejaušības paveids, kad alternatīvās pasaules atklāšana nav skatpunkta varoņa plānota rīcība.

Vairumā gadījumu sižets ir stingri lokalizēts neizpētītajā teritorijā, un galveno varoņu rīcība vairāk saistīta ar pašu ambīcijām un/vai izdzīvošanu, retāk ar pasaules mēroga problēmām. Bieži par sižeta stūrakmeni kļūst nespēja atgriezties bez īpašiem palīglīdzekļiem – transportlīdzekļa avārija, ejas aizgrūšana un tamlīdzīgi.

Slepenā pasaule — Vampire the Masquerade. Ночной Дозор. Ingress. Shadow over Innsmouth. Alternatīvā parādības pastāv mūsu pasaulē, bet vareni spēki rūpējas par to, lai vairums vienkāršo cilvēku neko par to nenojaustu.

Sazvērestību teorijām ir savs zināms šarms. Tā ir iespēja justies labāk, balstoties uz pieeju slepenām zināšanām. Šādas izjūtas ir pamatā slepenās pasaules stāstiem.

Pasaules tips nāk ar dabisko sižeta dinamiku starp spēkiem, kas cenšas alternatīvo pasauli izzināt, un tiem, kas cenšas to paturēt slepenu. Tāpat arī starp dažādām grupām slepenajā pusē, kas savā starpā cīnās par varu, bet nevar to darīt pārāk aktīvi. Tā kā pati premisa paredz slepenību, tad ļoti paredzami ir noslēpumi, sazvērestības un nodevība arī starp iesaistītajiem tēliem.

Nokļūšana alternatīvajā pasaulē ir vairāk izziņas ceļojums nekā ķermeniska pārvietošanās. Attiecīgi nokļūšanas metode drīzāk ir kāds viedais nevis kāda eja.

Šo sistēmu var izvērst, sadalīt sīkākās grupās, aplūkot dažādas saduras situācijas un vēl, un vēl, un vēl. Piemēram, liela neskaidrība saistās ar dažādiem “Mūsu pasaule, bet...” gadījumiem. Bet tas ir ārpus šī raksta mērogiem. Kopumā, katrai pasaules iekārtai ir savas priekšrocības un sava dabiski iederīgā sižeta dinamika.