La Sposa giovane
Apraksts
Pagājušā gadsimta sākums. No tālienes ierodas saderinātā Līgava, lai gatavotos kāzām. Ekstravagantā Ģimene gandrīz izklaidīgi to uzņem savā elegantajā ārpilsētas rezidencē. Dēla nav uz vietas, viņš rūpējas par plaukstošā tekstiluzņēmuma darījumiem Anglijā un tikai sūta savādas un apjomīgas dāvanas. Jaunā Līgava viņu gaida, iekļāvusies nama nemainīgajos un rituālajos paradumos, starp kuriem sevišķi izceļas bagātīgas un ilgas brokastis. Šajās dienas stundās valda līksms satraukums un dzirkstošs prieks, kam precīzs pretstats ir mokošais nemiers un krampjainās bailes, kuru varā ir nakts stundas. Saskaņā ar leģendu jau paaudžu paaudzēs visi Ģimenes locekļi allaž ir miruši tieši naktīs. Par to, lai namā ierastie ritmi tiktu ievēroti, gādā majordoms Modesto. Tēvocis vienmēr ir aizmidzis, bet pa miegam izsaka īpaši trāpīgas frāzes. Tēvs dienas vada mazkustīgā mierā, baidīdamies no sirdskaites, bet reizi nedēļā dodas uz bordeli. Meita cīnās pret nakts murgiem. Mātei svarīgāks par visu ir pašas leģendārais skaistums. Viss, šķiet, riņķojam ap Dēla gaidīšanu. Un šajās gaidās ikviens personāžs cenšas atrast glābiņu sev pašam.
Alesandro Bariko (dz. 1958), itāļu rakstnieks, ir sarakstījis romānus un eseju krājumus, kas tulkoti un izdoti visā pasaulē.
No itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere.
Kā definēt romānu “Jaunā Līgava”? Sirreāla, alegoriska fabula, filosofisks un libertīnisks vēstījums, untumains un pārdrošs mīlasstāsts?
Lorenco Mondo, La Stampa
Alesandro Bariko ir autors ar tūkstoš sejām, un jebkāda mērenība viņam ir sveša, un, vienalga, vai viņu mīl vai nīst, jāatzīst, ka viņa rakstāmspalva ir viena no talantīgākajām un daudzšķautņainākajām mūsdienu literārajā panorāmā.
Silvija Papa, www.criticaletteraria.org
Bariko neliek vilties un sniedz lasītājam pilnīgu gandarījumu ar bagātīgu un starojošu rakstības stilu, kas ne mirkli nebeidz pārsteigt. Un varbūt mums māca [..], kā gaidīt, nosargājot iekāri un spēju saredzēt brīnumaino.
Lučija Dell’Omo, www.sololibri.net
https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/173136-jauna_ligava.html
Misters Gvins
Mr Gwyn
Apraksts
Alesandro Bariko (Alessandro Baricco, dz. 1958) ir slavens itāļu rakstnieks un arī mūzikas kritiķis. Viņa literārie darbi tulkoti un izdoti daudzās pasaules valstīs, izpelnoties vairākas literāras godalgas, tostarp Selezione Campiello (Itālija) un Prix Médicis étranger (Francija). Latviešu valodā izdoti romāni “Zīds”, “Stikla pilis” u. c.
Džespers Gvins ir atzīts rakstnieks. Viņš dzīvo Londonā un, pēc visa spriežot, mīl dzīvi. Piepeši viņu pārņem vēlēšanās pārstāt...
Varbūt pārstāt rakstīt.
Taču viņu nav piemeklējusi tā krīze, kura uzbrūk rakstniekiem, kas zaudējuši iedvesmu. Džespers Gvins, šķiet, vēlas mainīt perspektīvu, aizkļūt līdz maģijas pašam kodolam.
Par atbalstu, līdzzinātāju un palīdzi viņam ir asistente Rebeka, kura niknā atdevībā apkopo visu, kas pamazam vien kļūs par mistera Gvina noslēpumu.
Alesandro Bariko grāmatas vāks ir kā apzeltītas durvis. Tās atverot, var iekļūt apburtā mikrokosmosā, kur ritmu nosaka pavisam cits laiks un darbojas burvīgi personāži,
dīvaini, sirreāli, uz robežas ar paradoksālo.
Cultura Spettacolo
No itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere.
Valdzinošs un vienlaikus maigs stāsts ar mazliet cinisku un mazliet romantisku pēcgaršu, pie kādas Bariko mūs ar saviem romāniem jau ir pieradinājis [..]. Himna literatūrai, kuru iedvesmo patiess aicinājums, literatūrai, kuras pretstats ir tā, kas kādam ir vienkārši profesija, – himna, lai atgādinātu, ka uzmanības centrā jābūt nevis bestselleru topiem, bet lasītājam, katram atsevišķajam lasītājam, ikvienam ar savu brīnumaino pasauli, ko ir vērts portretēt, jo “mēs neesam personāži, mēs esam stāsti”.
Serdžo Palumbo, Cultura Spettacolo
Kad lasām Bariko radītos stāstus, tie mums rūp tikpat ļoti kā cilvēki, kurus mīlam, un līdzīgi notiek arī ar viņa personāžiem, kas būtībā nav nekas cits kā dzīvi stāsti.
Martins Kristals, El pez volador
Vai rakstnieks var pārstāt rakstīt? Vai iespējams dzīvot kāda cita, nevis pašam savu dzīvi? Vai varam izvēlēties pasauli, kurā dzīvot? “Misters Gvins” ir šķietami viegls romāns, kas tomēr pievēršas tik būtiskiem jautājumiem kā dzīves sagādātās sāpes, mīlestība, draudzība un ikkatras dzīvās būtnes patiesības meklējumi.
Loransa Uo, Culturebox
Kristāldzidrs, netverami viegls un caurspīdīgs romāns, kura vārdi viegli pieskaras, izsaka gaisīgus mājienus, taču lasītājam neko neuzspiež, atstājot svarīgu lomu tā jūtīgumam un iztēlei.
Emanuelle Kaminade, L’Or des livres
Alesandro Bariko romāns “Misters Gvins” ir kā liega meditācija par to, kā cilvēki un grāmatas gandrīz nemanāmi spēj mūs mainīt, rezonēt, atgādināt par sevi pat pēc vairākiem gadiem, atgriezt mūs atpakaļ laikā un izsist no līdzsvara – kā tāds Trojas zirgs, kas slepus iestumts mūsu dzīvē tumsas aizsegā.
The New York Times Book Review
https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/119709-misters_gvins.html
Zīds
Seta
Apraksts
Alesandro Bariko (Alessandro Baricco, dz. 1958) ir slavens itāļu rakstnieks un arī mūzikas kritiķis. Viņa literārie darbi tulkoti un izdoti daudzās pasaules valstīs, izpelnoties vairākas literāras godalgas, tostarp Selezione Campiello (Itālija) un Prix Médicis étranger (Francija). Latviešu valodā izdoti romāni “Misters Gvins”, “Stikla pilis” u.c.
Šis juteklisma piesātinātais romāns ir reizē piedzīvojums un erotiska apsēstība.
1861. gadā tirgotājs Ervē Žonkūrs no Francijas dodas ceļā uz Japānu pēc zīdtārpiņiem un tur iepazīstas ar, iespējams, Japānas visnepieejamāko cilvēku, noslēpumaino Hara Keju. Viņš līdz sāpēm iemīl Keja brīnumskaisto konkubīni, lai gan viņi nedrīkst pieskarties viens otram un pat nesarunājas. Ervē nevar izlasīt arī viņas sūtīto zīmīti, līdz ir atgriezies savā zemē. Bet brīdī, kad viņš to izlasa, viņš ir zudis...
“Zīda sajūtu nav viegli raksturot ar vārdiem: viegls, slīdošs, vēss, plūstošs, gaisīgs, netverams, mirdzošs utt., utt. Un pamēģiniet nu ar šo epitetu virteni raksturot Bariko romānu – tik un tā “Zīds” paliks nesatverts.”
Guntis Berelis, “Diena”
No itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere.
Visskaistākais sižets, kādu pagaidām uz papīra licis Alesandro Bariko.
Il Manifesto
Viņa meistarība ir neapstrīdama. Bariko prot izgudrot stāstu, prot to izstāstīt un prot no tā atvadīties.
L’Unità
Klasisks darbs miniatūrā, brīnums, kas īsti nav ne romāns, ne dzejolis.
Que Leer
Kāpēc gan mēs nevarētu uzskatīt, ka “Zīds”, kuru, tāpat kā visas izcilās grāmatas, ir neiespējami reducēt līdz vienai pārāk skaidri definētai nozīmei, ir sarakstīts, lai pateiktu to, ko pateikt nemaz nevar?
La Stampa – Tuttolibri
Dziļi aizkustinošs, izsmalcināti izzīmēts mīlas stāsts un reizē arī iekāres anatomija.
Guardian
https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/119701-zids.html
The Game.
Spēle
Apraksts
E-grāmata pieejama arī Apple Books
Pirmā aina. Galda futbols, flipers, videospēle. Atvēliet pusstundu un pievērsieties šiem trim tieši tādā secībā. Jūs domājat, ka spēlējāt, taču patiesībā šķērsojāt telpu, kas analogo civilizāciju šķir no digitālās. Esat migrējuši uz jaunu pasauli – vieglu, ātru, nemateriālu.
Otrā aina. Iedomājieties ikonu, kas gadsimtiem ilgi ir iemiesojusi mūsu civilizācijas būtību: cilvēks-zobens-zirgs. Salīdziniet to ar citu: cilvēks-taustiņi-ekrāns. Un jums acu priekšā būs pašlaik notiekošā mutācija, kas iespaidīgi ir pārveidojusi mūsu, cilvēku, pamatpozu.
Mēs šobrīd piedzīvojam nevis vienkāršu tehnoloģisko revolūciju, ko veido jauni priekšmeti, bet gan pieredzam garīgas sacelšanās rezultātus. Tiem, kuri šo sacelšanos aizsāka – no interneta pionieriem līdz iPhone izgudrotājam –, nebija skaidra un konkrēta plāna, toties bija aizraujoša un neprātīga iecere: panākt, lai vairs nekad neatkārtotos tādas traģēdijas kā 20. gadsimtā. Nost ar robežām, nost ar visādām politisko un intelektuālo priesteru kastām! Un patiesība – cilvēkam viens no analogās pasaules dārgākajiem jēdzieniem – piepeši kļūst izplūdusi, mainīga, nepastāvīga. Problēmu risināšana tiek padarīta par partijām spēlē, kas paredzēta pieaugušajiem, kuri vienlaikus ir bērni. Jo šī ir Spēle, The Game.
Alesandro Bariko ir viens no mūsdienu itāļu daudzpusīgākajiem rakstniekiem un sabiedrības intelektuāļiem, daudzu literāro balvu laureāts. Viņš raksta esejas, lugas, romānus un populārzinātniskos darbus.
No itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere.
“Viss aizsākās ar videospēli, tieši tāpēc izraudzīts nosaukums “The Game”, lai definētu jauno pasauli, kurā valda tīmeklis un algoritmi. Grāmata rekonstruē šīs pasaules vēsturi un jēgu. Un secinājums ir skaidrs: Spēlei piemīt antivielas, kuras spēj mūs pasargāt no 20. gadsimta rēgiem. Par spīti visam.”
Robinson, La Repubblica
“Itāļu romānists un esejists uzlūko digitālo pasauli, un šis skatiens ir Umberto Eko cienīgs – vienlaikus skeptisks un romantisks. Pārliecināts, ka arī aiz mašīnām mums vienmēr svarīga būs cilvēka dvēsele. “The Game” ir futūristiska U. Eko “Rozes vārda” versija. Taču 21. gadsimtā vairs nav mūku, kas pārrakstītu grāmatas. Katrs savus noslēpumus glabā pats un dalās ar tiem tiešsaistē. Šis laikmets mūs satrauc un biedē, jo līdzinās mums.”
Rišārs Verlī, Le Temps
“Par romāniem, kuri vērienīgi izstāsta realitāti, atspoguļojot visas tās šķautnes, mēdz lietot izteicienu “romāns-pasaule”, savukārt šī grāmata ir “eseja-pasaule”. Šajā grāmatā A. Bariko ir iejuties historiogrāfa, antropologa un pat kartogrāfa lomā, uzņemdamies pētniecības un rekonstrukcijas darbu, kura apjoms ir patiešām neaptverams. Uzrakstīta kā atšifrēšanas liecība, kas lielā mērā adresēta nākamajām paaudzēm, nevis laikabiedriem, The Game piedāvā – arī grafiski! – hronoloģisku, hierarhisku un ģeogrāfisku struktūru digitālajiem izgudrojumiem, kas pēdējo trīsdesmit gadu laikā pārvērtuši mūsu dzīvi.”
Paolo Armelli, Wired
https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/196761-the_game_spele.html
Par "launo Līgavu".
Guntis Berelis vērtē.
Itāļu mūslaiku proza Latvijā tikpat kā nav pazīstama, ja neskaita Umberto Eko Rozes vārdu un pirms pāris gadiem izdoto Pias Pēras Lolitas dienasgrāmatu. Tā nu jaunās itāļu prozas zvaigznes Alesandro Bariko romāns Zīds ir reta iespēja kaut mazliet gaisināt biezo miglu.
Nokrustīt Alesandro Bariko par jauno itāļu prozas zvaigzni nebūt nav reklāmisks pārspīlējums – autors gados patiesi jauns, dzimis 1958. gadā; par piederību zvaigznēm liecina ne tikai Bariko popularitāte Itālijā, bet arī tas fakts, ka Zīds jau tulkots vairāk nekā 30 valodās. Bariko debitēja kā mūzikas kritiķis – ar grāmatu Ģēnija bēgšana. Par Rosīni muzikālo teātri (1988); ar mūziku saistīta arī grāmata Hēgeļa dvēsele un Viskonsinas govis (1992). 1991. gadā iznāca Bariko pirmais romāns Dusmu pilis (Francijā Dusmu pilis saņēma Mediči prēmiju, kuru, starp citu, savulaik piešķīra arī Rozes vārdam). Sekoja romāns Okeāns jūra (1993), kas aplaimots ar vienu no nozīmīgākajām itāļu literatūras godalgām – Viaredžo prēmiju un ir, šķiet, pagaidām spožākais Bariko darbs (Okeāns jūra izdošanas tiesības jau nopircis apgāds Atēna). Tālāk – garstāsts monologa formā Novočento (1994), romāni Zīds (1996) un City (1999).
https://berelis.wordpress.com/2001/06/26/alesandro-bariko-zids/
Biogrāfija.
Alesandro Bariko dzimis 1958. gada 25. janvārī Turīnā.
Pēc filozofijas grāda Gianni Vattimo vadībā un konservatorijas absolvēšanas klavierēs Bariko publicēja divas esejas par mūzikas kritiku: “Ģēnija lidojums. Par muzikālo teātri Rossini "(Il genio in fuga. Sul teatro musicale di Rossini, 1988) par Gioacchino Rossini un" Hēgeļa dvēseli un Viskonsinas govīm "(L'anima di Hegel e le mucche del Wisconsin) par mūzikas un mūsdienu saistību. Pēc tam viņš strādāja par mūzikas kritiķi laikrakstos La Repubblica un La Stampa un vadīja sarunu šovu Rai Tre kanālā.
Bariko literāri debitēja ar romānu Dusmu pilis 1991. gadā. 1993. gadā viņš līdzdibināja rakstniecības skolu Turīnā, ko sauca par Scuola Holden pēc JD Selindžera romāna “Uz kraujas rudzu laukā” galvenā varoņa Holdena Kaulfīlda varoņa. Mūsdienās pēc vairāk nekā desmit gadu pastāvēšanas skola piedāvā daudzus dažādu stāstu veidošanas paņēmienu kursus, sākot no scenāriju veidošanas līdz žurnālistikai, no videospēļu izstrādes līdz romānu un noveļu rakstīšanai. Starp skolas skolotājiem bija izcili rakstnieki.
Turpmākajos gados Bariko kļuva plaši pazīstams visā Eiropā, jo viņa grāmatas bija visvairāk pārdoto vietņu saraksta augšgalā Itālijā un Francijā. 1993. gadā Bariko saņēma Viareggio balvu par romānu Jūra-okeāns. Viņam pieder teātra monologa “1900. Pianista leģenda "(1994) ekranizācija, kuru 1998. gadā veidojis Oskara balvu ieguvušais režisors Džuzepe Tornatore.
Baricco strādāja arī ar French Air grupu; viņu kopīgais izlaidums City Reading ir Baricco romāna City lasījums uz franču mūziķu dueta mūzikas fona. 2003. gadā Baricco pārcēlās no Turīnas uz Romu, kur viņš šobrīd dzīvo kopā ar sievu, žurnālisti Barbaru Frandino un dēlu Samuele.
2007. gadā ekrānos tiek rādīta filma "Zīds", kuras pamatā ir tāda paša nosaukuma romāns, kurā galvenajās lomās ir Maikls Pits un Keira Naitlija. Grāmatas franču valodas izdevuma ilustrācijas veidojusi māksliniece Rebeka Dotremera. 2008. gadā Barikko debitēja režijā ar "21. lekciju", kas bija veltīta Bēthovena devītajai simfonijai.