Slavenie Kronenberga grāmatu varoņi – Tuntuļu Jurītis, Jērādiņa, Mazais ganiņš un citi ir pazīstami un iemīļoti vairāku paaudžu bērniem. Šī grāmata lasītājam piedāvās patīkamu atkārtotu apmeklējumu vai pārsteidzošu iepazīšanos ar pazīstamo autoru.
Alberts Kronenbergs bija daudzpusīga, radoša personība, lai gan mūsdienās galvenokārt pazīstams kā bērnu grāmatu autors. Viņš bija ražīgs ilustrators – viņa zīmējumi ir iekļauti aptuveni 130 grāmatās. Kronenbergs tiek uzskatīts par latviešu komiksu, kā arī latviešu politiskās karikatūru žanra pamatlicēju.
Vilki, velni un vīri. Alberta Kronenberga dzīve un daiļrade
2017. gads
Latviešu valodā. No somu valodas tulkojusi Anna Žīgure
https://www.neputns.lv/en/products/vilki-velni-un-viri
Ar Kronenberga radītajiem tēliem – Tuntuļu Jurīti, Jērādiņu, mazo ganiņu u. c. izaugusi ne viena vien paaudze. Kā sola izdevēji, grāmata būs patīkama atkalredzēšanās vai iepazīšanās, ar humora pilno mākslinieku un grāmatu autoru, kuram šogad tiek svinēta 130 gadu jubileja.
Alberts Kronenbers bija daudzpusīga un radoša personība, mūsdienās viņu galvenokārt pazīst kā bērnu grāmatu autoru. Kronenbergs mācījies Venjamina Blūma Rīgas zīmēšanas un gleznošanas skolā, Jaņa Rozentāla studijā un Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas veicināšanas skolā.
Grāmatas autors Juka Rislaki stāsta: "Pārcēlies uz dzīvi Latvijā, sāku mācīties latviešu valodu – arī no grāmatām, ko ilustrējis mākslinieks Alberts Kronenbergs. Viņa zīmējumi tūlīt pievērsa manu uzmanību. Soma acij tie ir tīkami, un manī modās neizskaidrojama māju izjūta. To labi varēja atpazīt, bet var teikt arī, ka šie zīmējumi ir ļoti latviski. Intuitīvi jutu, ka Kronenbergs ir kaut kas tikpat latvisks kā speķa pīrāgi, Jāņu siers, Skalbes dzeja un Blaumaņa lugas, dziesmu un deju svētki un arī dainas."
Tulkojusi Anna Žīgure, māksliniece Dita Pence.
Vilki, velni un vīri
Izdevniecībā "Neputns" klajā nākusi Jukas Rislaki grāmata "Vilki, velni un vīri", kas veltīta mākslinieka, grāmatu ilustratora un autora Alberta Kronenberga (1887–1958) dzīvei un daiļradei.
Ar Kronenberga radītajiem tēliem – Tuntuļu Jurīti, Jērādiņu, mazo ganiņu u. c. – izaugusi ne viena vien paaudze. Grāmata būs patīkama atkalredzēšanās – vai iepazīšanās – ar humora pilno mākslinieku un grāmatu autoru, kuram šogad atzīmējama 130 gadu jubileja.
"Pārcēlies uz dzīvi Latvijā, sāku mācīties latviešu valodu – arī no grāmatām, ko ilustrējis mākslinieks Alberts Kronenbergs. Viņa zīmējumi tūlīt pievērsa manu uzmanību. Soma acij tie ir tīkami, un manī modās neizskaidrojama māju izjūta. To labi varēja atpazīt, bet var teikt arī, ka šie zīmējumi ir ļoti latviski. Intuitīvi jutu, ka Kronenbergs ir kaut kas tikpat latvisks kā speķa pīrāgi, Jāņu siers, Skalbes dzeja un Blaumaņa lugas, dziesmu un deju svētki un arī dainas," tā grāmatas autors Juka Rislaki.
Alberts Kronenbers bija daudzpusīga un radoša personība, mūsdienās viņu galvenokārt pazīst kā bērnu grāmatu autoru. Kronenbergs mācījies Venjamina Blūma Rīgas zīmēšanas un gleznošanas skolā, Jaņa Rozentāla studijā un Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas veicināšanas skolā. Mākslinieka radošā darbība aizsākās gadsimta otrās desmitgades pirmajā pusē, kad iznāca pasaku grāmata "Brīnumu stabulīte" ar viņa zīmētām krāsainām ilustrācijām; viņš pirmo reizi piedalījās izstādē, un sākās cieša sadarbība ar mēnešrakstu "Jaunības Tekas". 1931. gadā klajā nāca pirmā Kronenberga ilustrētā un sarakstītā bērnu grāmata "Mazais ganiņš un viņa brīnišķīgais ceļojums". Tā guva lielus panākumus, un nākamajos gados jau tapa grāmatas "Zelta laiki" (1932), "Tuntuļu Jurītis" (1935), "Jērādiņa" (1937), "Sprunguļmuižā gadatirgus" (1938) u. c. Mūža laikā Kronenbergs ilustrējis apmēram 130 grāmatu un vairākām sacerējis arī tekstu. Kronenbergu dēvē arī par latviešu komiksa žanra pamatlicēju. Mākslinieks stāvējis arī pie latviešu politiskās karikatūras šūpuļa.
"Kronenberga grāmatas nebūt nav elēģija kādai pagājušai, nogrimušai bērnu pasaulei, bet drīzāk kaut kas līdzīgs konkrētai utopijai , kādai bērnībai, kurā ir skaisti un labi būt bērnam". (Margita Gūtmane)
Somu žurnālists Juka Rislaki grāmatu sarakstījis somu valodā, tekstu uz latviešu valodu tulkojusi Anna Žīgure.
Grāmatu var iegādāties "Neputna" galerijā Tērbatas ielā 49/51, labākajās Latvijas grāmatnīcās, interneta veikalā www.neputns.lv.
https://satori.lv/book/vilki-velni-un-viri
Vikipēdija.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Alberts_Kronenbergs
Alberts Kronenbergs.
Latviešu gleznotājs, grafiķis, dzejnieks. Vairāk kā 150 grāmatu ilustrators un vairāku bērnu grāmatu tekstu autors.
Kronenbergs ir dzimis Slokas pagasta Braņķu ciemā "Ceriņu" mājās 1887.gada 18.oktobrī. Pirmo izglītību Alberts ieguva krusttēva Alberta Hāznera tautas skolā, kas atradās tagadējā Valkas ielā Jūrmalā.
1903—1906.g. mācījies Blūma mākslas skolā
1906—1908.g. Jaņa Rozentāla studijā
1910. gadā viņš kļūst par Jaunības Teku, vēlāk Mazo Jaunības Teku pastāvīgu illustrātoru. Sākuma gados viņa darbiem vēl trūkst stilistiskas skaidrības un vienības; viņa illustrācijas var pazīt tikai pēc paraksta.
1911—1915.g. Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā.
Kopš 1911. gada piedalījās izstādēs. Viņš ir ilustrējis apmēram 130 grāmatas, tai skaitā paša rakstītas.
Iesaukts armijā Pirmā pasaules kara laikā, dienējis 7.Bauskas latviešu strēlnieku pulkā.
1917. gadā leskaitīts Krievijas Sarkanajā armijā un karojis pret Krievijas carisko armiju no Pēterburgas līdz Krievijas (Ukrainas) dienvidiem, cīnas beidzot Perekopā.
Pēc kara dzīvojis Rīgā:
1921. Zvejnieku 9,
1921/1938. Lāčplēša 50,
Latvijas tēlotāju mākslas biedrības biedrs.
1931. gadā iznāca pirmā mākslinieka bilžu grāmata bērniem (ar autora tekstu) «Mazais ganiņš». Benjamiņa izdevniecība bija ieplānojusi izdot krāšņu bērnu grāmatu. Par illustrātoru bija sarunāts Kronenbergs, bet tā kā nevarēja atrast piemērota teksta, tad Kronenbergs pats pirmo reizi apņēmās rakstīt. Tā radās Mazais ganiņš un viņa brīnišķīgais ceļojums.
1932. gadā iznāca Zelta laiki;
1934. gadā − Tuntuļu Jurītis (iecerē Bucītis Ansītis);
1937. gadā − Jērādiņa jeb Stāsts par Gerchardu Erchardu Sīpoliņu;
1938. gadā − Sprunguļmuižā gada tirgus.
Publicējis arī karikatūras. Kronenbergs bija Neatkarīgo mākslinieku vienības loceklis.
Otrā pasaules kara laikā sieva Marija gribēja emigrēt un jau bija nopirkusi biļetes uz vācu kuģa, bet Alberts nevarēja no Jūrmalas tikt uz Rīgu, jo bija saspridzināts tilts. Ģimene palika Latvijā un tikai Marijas blatu dēļ, jo bija ginekoloģe arī Kalnbērziņa sievai, viņiem netika atņemts ne 5 istabu dzīvoklis Rīgā, ne vasarnīca Jūrmalā. Vasarnīcu nacionalizēja 1960.gadā, kas Mariju sagrāva.
1945. gadā kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības locekli.
Pēc Otra pasaules kaŗa žurnālā Bērnība iespiesti gaŗāki dzejojumi −
1949. − „Pieci kaķi”,
1949. − „Gusts sprukās” un
1950. − „Divnieks”.
Pēc viņa darbiem ir tikušas iestudētas vairākas Dailes teātra izrādes.
1995. gadā tika dibināta Alberta Kronenberga prēmija Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas audzēkņiem.
Apbedīts Meža kapos. Pieminekli "Mazais ganiņš" viņa kapa vietai veidojis tēlnieks Juris Mauriņš.
Saistībā ar viņa 120 gadu jubileju, 2007.gada 18.oktobrī Jūrmalā atklāta viņam veltīta piemiņas zīme. Koka un metāla skulptūru komplekss veidots kā atvērta grāmata, ap kuru izvietojušies pasaku tēli. Zīmes uzstādīšanas vieta ir izvēlēta pie Slokas bibliotēkas (Raiņa ielā 3), kur tika iespiesta Kronenberga pirmā grāmata. Piemiņas zīmi uzstādīja A/S „Būvuzņēmums „Restaurators””, tās autori — tēlnieks Edvīns Krūmiņš un arhitekts Valdis Šmits.
https://timenote.info/lv/Alberts-Kronenbergs
Juka Rislaki (1945, Kuusankoski, Somija) ir godalgots somu žurnālists, zinātniskās literatūras rakstnieks un politiskais karikatūrists, kurš izdevis vairākas grāmatas, galvenokārt par Somijas un Baltijas valstu jaunāko vēsturi, kā arī grāmatas par izlūkdienestu darbībām.
Bērnību un jaunību Rislaki pavadīja Jāmsänkoski, ieguva bakalaura grādu politikas zinātnē Helsinku Universitātē un strādāja par žurnālistu laikrakstā Helsingin Sanomat. Rislaki ir strādājis par Helsingin Sanomat ārzemju rakstnieku un svētdienas izdevumu reportieri, pēdējo reizi par korespondentu Baltijas valstīs.
Kopš 2002. gada sākuma Rislaki dzīvo Latvijas piekrastes kūrortpilsētā Jūrmalā, kur strādā kā ārštata žurnālists, ne-fiction rakstnieks un karikatūrists. Rislaki ir precējies ar bijušo Latvijas vēstnieci Somijā un Igaunijā Annu Žīguri.