Alberts Gulbis. Pičs aizbēg pasaulē

Pičs nebija klaidonis, viņš bija bēglis, no muižas izbēdzis dzimtcilvēks.Tā Pičs staigāja pa Kurzemes laukiem un lielkunga Jēkaba uzņēmumiem un, kur vien gāja, it visur redzēja vienu un to pašu: smagā un grūtā darba darītājs bija nebrīvais un slikti paēdušais dzimtcilvēks…

Šis stāsts ir no 17. gadsimta vidus, tātad no tiem sen pagājušajiem laikiem, kad latviešu zemnieki bija muižnieku neatņemams īpašums.

https://egramatas.com/2015/11/06/alberts-gulbis-pics-aizbeg-pasaule/

Par autoru.

Mācījies O. Feldmaņa privātsk. Dobelē. Beidzis Valmieras skolotāju semināru (1911). Strādā Vecmīlgrāvja draudzes skolā, 1913-49 bijis Irlavas skolas pārzinis un vēstures skolotājs (ar pārtraukumiem). 1949.gadā pārcēlies uz Rīgu, 1951-57 strāda Latvijas ZA izdevniecībā. Saraksta vēsturisku stāstu "Gaidis" (public. žurn. "Dzimtene un Pasaule" 1935, grām. 1938), romānus "Meitene ar akmens cirvi" (1967), "Pirms tūkstoš gadiem" (1968), "Pičs aizbēg pasaulē" (1970), "Noslēpumainās bultas" (1972), "Tas notika lībiešu zemē" (1978), "Trīs draugi senajā Rīgā" (nav izdots) par Latvijas senākās vēstures notikumiem. Darbos rūpīgi raksturoti laikmeta, vides un sadzīves apstākļi, mazāk veiksmīgi veidota kompozīcija un raksturi.

Dzimšanas datums: 05.01.1892, Dobele

Miršanas datums: 30.11.1983, Rīga

Attēlu internetā nav.

https://timenote.info/lv/person/request-edit?id=2971878

Protams, tā nav fantastika, taču neapšaubāmi, lai rakstītu par seno vēsturi, lielai fantāzijas devai ir jābūt...