No šī brīža Alana Fostera stāsti parādās visos populārajos zinātniskās fantastikas žurnālos, kā arī tos iekļauj oriģinālās antoloģijās un dažos krājumos, kur publicē labākos žanra darbus. Viņa spalvai pieder vairāk nekā simts dažādu darbu.
Fostera radošo interešu sfēra ietver tādus žanrus, kā zinātniskā fantastika, fantāzija, detektīvi, vesterni, vēsturiskie un mūsdienu romāni. Viņš ir arī autors vairākiem dokumentāliem zinātniskiem rakstiem. Viņš ir radījis daudzu filmu grāmatu adaptācijas, ieskaitot tādas pazīstamas filmas kā “Kaut kas”, “Zvaigžņu kari”, pirmās trīs “Svešā” daļas, “Atnācēju nācija”, “Zvaigžņu ceļš”, “Terminators”. Sarakstījis divus romānus par Dinotopiju. Viņa romāns “Shadowkeep” bija pati pirmā datorspēles adaptācija. Fostera grāmatas ir tulkotas vairāk nekā 50 valodās, ieguvušas balvas Spānijā un Krievijā. Viņa romāns “Cyber Way” kļuva par pirmo zinātniskās fantastikas žanra romānu, kas 1990. gadā ieguva Sothwest Book Award prēmiju. Viņš ir ieguvis arī Faust un The IAMTW Lifetime archievement award balvas.
Spiests pētīt tikai vienu pasauli, Fosters savu kaisli uz ceļojumiem realizē apmeklējot tālas un eksotiskas zemes. Viņš ir dzīvojis teltī Franču Polinēzijā, kopā ar sievu braukājis pa Eiropu, Āziju un Klusā okeāna reģionu, pētījis Kēnijas un Tanzānijas lauku ceļus. Fosters ir nakšņojis teltī Peru dienvidaustrumu džungļos, fotogrāfējis skudru armijas un ceptas piraijas, peldējis kopā ar četrdesmit pēdas garo vaļhaizivi tālajos Rietumaustrālijas ūdeņos, ir bijis viens no trim dalībniekiem pirmajā komerciālajā gaisa lidojumā Ziemeļaustrālijas Banglbanglas nacionālajā parkā. Viņš ir nolaidies leģendārajā Lečugijas alā Jaunmeksikā, laidies ar plostu pa krāčaino upi Batokas kanjonā, Zambijā, vienatnē krustām, šķērsām izbraukājis Namībiju, automašīnā šķērsojis Andus, sijājis smiltis arheologu neizpētītajos Peru apgabalos, peldējis ar milzu ūdriem Brazīlijā, apskatījis tālo Papua-Jaungvineju un Rietumpapua, niris pie neizpētītajiem rifiem Klusā un Indijas okeāna dienviddaļā. Viņa dokumentālā filma par to, kā lielā, baltā haizivs medī netālu no Dienvidaustrālijas tika rādīta Austrālijas un Amerikas BBC kanālos.
Bez ceļojumiem viņam patīk klausīties mūziku, gan klasisko, gan smago roku. Viņš spēlē basketbolu, nodarbojas ar niršanu un sērfingu. Savā vecuma un svara kategorijā viņš ir kļuvis par pasaules, Eiropas un Āzijas čempionu pauerliftingā – spēka trijcīņā. Viņš ir nodarbojies ar karatē kopā ar Āronu un Čaku Norisu pirms tam, kad viņi nolēma mainīt pasniedzēja darbu uz aktiera darbu. Viņš ir mācījies scenāriju rakstīšanu un kinoindustriju Kalifornijas universitātē un Losandželosas universitātē, kā arī lasījis lekcijas universitātēs un konferencēs visā pasaulē. Fosters ir Amerikāņu zinātniskās fantastikas rakstnieku biedrības, autoru ģildes un rakstnieku ģildes biedrs. Fostera vēstules un rokraksti atrodas īpašā kolekcijā Haidenas bibliotēkā, Arizonas štata universitātē.
Fosteri dzīvo Preskotā, mājā, kas celta no ķieģeļa, kas palicis pāri no XX gadsimta sākuma bordeļa kalnračiem, kopā ar suņiem, kaķiem, zivīm, vairākiem simtiem mājas augu, dzeloņcūkām, ērgļiem, sarkanastes klijāniem, skunksiem, koijotiem un lūšiem.
Autora mājas lapa: http://www.alandeanfoster.com/version2.0/frameset.htm
Vikipēdijas raksts: http://en.wikipedia.org/wiki/Alan_Dean_Foster
Virsrakstā minētais romāna no saukums ir no trilogijas par cilvēku, kas nokļuvis neapskaužamā situācijā. Kāda augstāk attīstīta citplanētiešu rase ir noķērusi viņu un vēl daudzus citus citplanētiešus, lai pārdotu tos kā “mājas mīluļus”. Viņiem izdodas izbēgt, sagrābt zvaigžņu kuģi un sākas tālais ceļš pa Galaktiku, lai nogādātu visus katru savās mājās. Bez īstām ceļa kartēm viņi klaiņo pa Galaktiku, bet cilvēks Markuss Vokers pamazām kļūst par viņu kosmiskās armādas vadītāju un viņam nākas risināt saskarsmes problēmas ar dažādām rasēm, ko viņi satiek savos klejojumos.
Viņa pazīstamākie romāni pieder pie “Humanx Commonwealth” sērijas, kas sākās ar viņa augstāk minēto pirmo romānu un tagad jau veido vairākas apakšsērijas. Uzskata, ka sērijā labākais ir romāns “For Love of Mother-Not” (1983). Sadraudzības nosaukums radies no divām, svarīgākajām saprātīgo būtņu sugām, kas sadraudzību veido: zīdītājiem – cilvēkiem un insektoīdiem – tranksiem. Sabiedrība tiek raksturota līdzīga kā “Zvaigžņu ceļa” Visumā, balstīta uz liberālās demokrātijas vērtībām, turklāt, abas tik dažādās sugas attiecības veido simbiotiskā līmenī. Protams, kā parasti Alana Dīna Fostera darbos, saprātīgo rasu ir daudz vairāk: Aann – ķirzakveidīgi radījumi, minidragi – lidojošas čūskas, Pitar – augsti attīstīti, cilvēkiem līdzīgi, Ulru-Ujurrian – lāčiem līdzīga civilizācija, mazāk attīstīta otoīdu rase, puscilvēku augumā ar spalvainu kažoku. Fosteram raksturīgi, ka viņš fantazē uz nebēdu, ja tāda veida fantastika iet pie sirds, vērts lasīt. Autora saņemtās balvas liecina, ka tās nav nekādas lubenes.
No darbiem fantāzijas žanrā jāmin “Spellsinger” sērija, kas stāsta Džonatana Tomasa Merivezera piedzīvojumiem, ceļojot cauri maģijas un runājošu zvēru pasaulei. Džonatans ir tiesīblietu students un rokmūziķis, kas nonācis burvju pasaulē, atklāj, ka pats var veidot burvestības, spēlējot roku ar unikālu instrumentu – duāru. Sērijā ir iznākuši pat astoņi romāni.